Krievijai jāuzņemas pilna finansiālā atbildība par agresijas un kara noziegumiem, uzsver Rinkēvičs (1)

Otrdien un trešdien Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Lietuvas pilsētu Kauņu, lai piedalītos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru sanāksmē. Ārlietu ministri pārrunāja reģionālās drošības stiprināšanu, pretdarbošanos Krievijas ekspansionismam, kā arī reģionālo pieeju enerģētiskās drošības stiprināšanai un globālajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, informē Ārlietu ministrija (ĀM).

Apspriežot cīņu pret Krievijas neoimperiālistiskajām ambīcijām, Rinkēvičs uzsvēris nepieciešamību saglabāt stingru un vienotu nostāju, kā arī nepārtraukt atbalstu Ukrainai. Ministra ieskatā, ir jāturpina darbs, lai uzturētu maksimālu politisku un ekonomisku spiedienu pret Krieviju, vienlaikus jāturpina visa veida atbalsts Ukrainai.

Rinkēvičs atzīmē, ka Latvijas līdz šim sniegtā palīdzība Ukrainai sasniedz 0,8% no valsts iekšzemes kopprodukta, un Latvija plāno iesaistīties Čerņihivas apgabala atjaunošanā.

Runājot par enerģētisko drošību, Rinkēvičs uzsvēra, ka Krievijas iebrukums Ukrainā un tās centieni izmantot enerģētiku kā ieroci ir vēlreiz pierādījuši, ka nevar paļauties tikai uz ārējiem enerģijas avotiem. Viņš uzsver, ka Eiropai pēc iespējas ātrāk ir jāizbeidz atkarība no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa. Ministrs arī norāda, ka šī brīža situācija liek paātrināt pāreju uz tīru enerģiju, kā arī veicināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona valstu savienojamību un kopīgu projektu īstenošanu.

Diskusijā par NATO Madrides samita rezultātiem un gatavošanos NATO Viļņas samitam Rinkēvičs akcentēja vajadzību mērķtiecīgi īstenot Madridē pieņemtos lēmumus, lai līdz NATO samitam Viļņā tiktu sasniegts progress. Ārlietu ministrs arī pauda gandarījumu, ka Krievija ir atzīta par nozīmīgāko draudu aliansei un tiks palielināta NATO klātbūtne Austrumu flangā.