Sabiedrība varēja pilnvērtīgi līdzdarboties lēmumu pieņemšanā par karjera "Granāti" izveidi, pauž tiesībsargs

Jūnijā vairāk nekā 750 Ogres novada iedzīvotāju lūdza tiesībsargu aizstāvēt viņu tiesības un iestāties pret karjera "Granāti" darbības sākšanu pašvaldības teritorijā. Šos iedzīvotājus uztrauc, ka jaunveidojamais karjers būtiski pasliktinās viņu dzīves kvalitāti, piemēram, radīšot draudos ūdens piegādei no urbumiem.

Kā teikts tiesībsargam Jurim Jansonam adresētajā vēstulē, iedzīvotāji uzskatīja, ka viņu tiesības tiek rupji ignorētas, savukārt atsevišķas valsts un pašvaldību amatpersonas nespēj vai nevēlas pildīt tiem paredzētos un uzticētos pienākumus, tā vietā "neskaidru motīvu dēļ neslēpti izdabājot apšaubāmas un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļus kontrolējošu biznesmeņu interesēm".

Tāpat iedzīvotāji pie pašvaldības domes ēkas bija pieteikuši piketu, lai aicinātu deputātus atlikt lēmuma pieņemšanu par plānotās darbības akceptēšanu derīgo izrakteņu iegūšanai atradnē "Granāti".

Kā skaidroja Lākutis, Ogres novada iedzīvotājas iesniegumā tika norādīts uz vairākiem iespējamiem tiesību uz līdzdalību pārkāpumiem karjera izveides ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūrā. Iespējamie pārkāpumi attiecas gan uz sabiedriskās apspriešanas norisi, gan to, vai iestādes ir vērtējušas iedzīvotāju viedokli.

Pēc papildus izpētes tiesībsargs ir pirmšķietami secinājis, ka karjera izveides procedūrā sabiedriskā apspriešana ir noritējusi, dodot iespēju sabiedrībai pilnvērtīgi līdzdarboties. Proti, iesniegumā norādītais par sabiedriskās apspriešanas rīkošanas laiku un sanāksmes rīkošanu attālināti nav radījis būtiskus šķēršļus sabiedrības līdzdalībai.

Vienlaikus viņš piebilda, ka gala vērtējumu par sabiedrības līdzdalības tiesību īstenošanu sniegs tiesa, ņemot vērā, ka tā arī skata jautājumu par iespējamu sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu.

Savukārt jautājumu par to, vai iedzīvotāju sniegtie priekšlikumi un iebildumi ir vērtēti pēc būtības, tiesībsargs padziļināti nepētīja, jo arī šo apstākli vērtēs tiesa.

Jau vēstīts, ka Ogres novada komitejas sēdē 9.jūnijā deputāti atzina par lietderīgu noslēgt līgumu ar SIA "Granāti pluss" par drošības naudu, paredzot, ka gadījumā, ja uzņēmums nenodrošina ūdensapgādes atjaunošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, minētās darbības veic pašvaldība, izmantojot drošības naudu.

"Granāti pluss" pašvaldību informējusi, ka apņemas neveikt spridzināšanas darbus dolomīta ieguves procesā, pielietojot mehānisko irdināšanu, uzturēt kārtībā un atputekļot - laistīt vai apstrādāt ar pretputēšanas līdzekļiem - atradnei "Granāti" piebraukšanai izmantojamos ceļus. Uzņēmums paudis gatavību izveidot pazemes ūdeņu monitoringa sistēmu un veikt monitoringu, kā arī ierīkot ūdensapgādes urbumus atradnes "Granāti" tuvākās apkārtnes iedzīvotāju īpašumos, kuru ūdens apgādes avotos atradnes "Granāti" darbības rezultātā pazudīs ūdens.

Pašvaldība saņēmusi "Granāti pluss" iesniegumu, kurā uzņēmums piedāvā pašvaldībai slēgt savstarpēju līgumu, kurā paredzēt, ka "Granāti pluss" iemaksā pašvaldībā finanšu nodrošinājuma summu 100 000 eiro, ko pašvaldība drīkst izlietot materiālo zaudējumu segšanai derīgo izrakteņu atradnes "Granāti" izstrādes ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, ja tiks pierādīts, ka materiālie zaudējumi saistīti ar "Granāti pluss" darbību.

Tāpat pašvaldība saņēmusi arī piecu iedzīvotāju iesniegumus, kuros izteikti iebildumi pret karjera darbību, pat pie nosacījuma, ka netiek pielietota spridzināšanas metode. Iedzīvotāji pauduši bažas par karjera darbības negatīvo ietekmi uz pazemes ūdeņu režīma izmaiņām un viensētu ūdensapgādes traucējumiem.

Savukārt biedrības "Iedzīvotāji" pārstāvis Kaspars Upacieris 11.jūnijā Ikšķiles pilsētas svētku tirdziņā rīkoja protesta akciju jeb atvadīšanos no regulāri iegūstama dzeramā ūdens, tīra gaisa, trokšņu un zemes vibrāciju nepiesārņotas vides.

Upacieris norādīja, ka faktiski tiek apstādināta visa privātmāju apbūve un pilsētas attīstība teritorijā no dzelzceļa līdz Tīnūžiem. Tie ir ilgtermiņā pašvaldībai neieņemti nodokļi no iespējamiem iedzīvotājiem, pilnībā apstādināta attīstība teritorijā un risks zaudēt jau esošos iedzīvotājus, padarot vidi uz 30 gadiem par degradētu un dzīvajai dabai nedraudzīgu, uzskata aktīvists.

"Tas ir augstas raudzes pašvaldības nihilisms rīkot Zilo kalnu dabas parkā krāšņas pastaigas pa lāzeru izgaismotām taciņām, rādīt svētulīgu prieka seju visai Latvijai ar milzu eņģeli uz ūdenstorņa, bet parakstīt dokumentu, kas pakļaus postam tur pat blakus dzīvojošos vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus," uzskata Upacieris.