Ķīnas iedzīvotāji ir pieraduši ieguldīt savu naudu nekustamajā īpašumā, kas tiek uzskatīts par stabilu un drošu ieguldījumu. Pēc dažādiem datiem, 71% Ķīnas ģimeņu investē brīvos līdzekļus tieši nekustamajā īpašumā. Ķīnas ekonomikas atdzišana notiek, ņemot vērā problēmas nekustamā īpašuma sektorā. Tās, savukārt, var skart arī pārējo pasauli.
Kā norāda Igaunijas Ārpolitikas institūta zinātniskais darbinieks Ruits Kaljula, Ķīnas sabiedrībā pieņemts, ka nekustamā īpašuma iegāde ir svarīgs nosacījums pirms laulības noslēgšanas. Īpašums arī paaugstina sociālo prestižu un cilvēka statusu. Turīgākie Ķīnas iedzīvotāji visai bieži iegādājas vairākus nekustamā īpašuma veidus cerībā, ka turpināsies īpašumu cenu pieaugums. Tiesa gan, pēdējā laikā notiek pretējais – līdz ar to ieguldījumi nekustamajā īpašumā vairs nav tik droši kā agrāk.
Pašlaik var pārliecinoši teikt, ka Ķīnas nekustamo īpašumu tirgus ir iegājis krīzes fāzē. No Ķīnas pastāvīgi var dzirdēt ziņas par to, ka ir kritusies aktivitāte nekustamo īpašumu darījumu jomā.
Aģentūra “Reuters” ziņo, ka, ņemot vērā institūta “Beike” pētījumu, brīvie īpašumi 28 Ķīnas lielākajās pilsētās ir 12%, kas ir visai liels rādītājs. Tāpat tas norāda uz zināmām grūtībām nekustamo īpašumu sektorā.
Ķīnas nekustamo īpašumu tirgus ir pārkārsis. Lai to atdzesētu, Ķīnas varasiestādes jau pirms diviem gadiem noteica vairākus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot nekustamo īpašumu attīstītāju finanšu pozīcijas, kā arī samazināt to parādu slogu. Tomēr šie pasākumi nav iedarbīgi, jo īpašumu pārdošanas apjomi mazinās, bet uzņēmumu finanšu situācija kļūst arvien grūtāka, jo kļūst sarežģītāk atrast brīvos līdzekļus, ar ko segt parādsaistības.
Hārvarda universitātes profesora Keneta Rogofa un Staptautiskā valūtas fonda ekonomista Jaņčeņa Janga pirms diviem gadiem publicētajā pētījumā teikts, ka būvniecības un nekustamo īpašumu sektors veido 29% no Ķīnas iekšzemes kopprodukta. Tas ir visai iespaidīgs rādītājs, kas norāda – ja būs kritums kādā no šīm nozarēm, būs spēcīga ietekme uz visu ekonomiku kopumā.
Jau pašlaik redzams, ka aktivitātes samazināšanās par 30% nekustamo īpašumu tirgū ir licis Ķīnas IKP samazināties par 3%.
Eļļu ugunij pielej vēl fakts, ka desmitiem tūkstošu ķīniešu sāk atteikties no hipotekāro kredītu nomaksas. Respektīvi – Ķīnā var saņemt kredītu par mājokli, kas vēl nav līdz galam uzcelts. Un pašlaik arvien vairāk projektu tiek apturēti uz nenoteiktu laiku, jo attīstītājiem nav līdzekļu, lai pabeigtu projektu būvniecību. Tas cilvēkos raisa neapmierinātību, un viņi pārstāj maksāt hipotekāros kredītus līdz brīdim, kamēr projekts netiks pabeigts. Tas vēl vairāk sarežģī situāciju tirgū, un atstāj negatīvu ietekmi uz finanšu sektoru un ekonomiku kopumā.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā jūnijā teikts, ka Ķīnas ekonomikas pieaugums šogad varētu būt 4,4%, bet nākamgad – par pusprocentu lielāks. Ņemot vērā oficiālos statistikas datus, Ķīnas ekonomikas pieaugums otrajā ceturksnī bija vien 0,4%. Turklāt oficiālie rādītāji var atšķirties no patiesajiem datiem, tāpēc akli uzticēties Ķīnas oficiālajai statistikai nevar.
Tādējādi patiesie ekonomikas rādītāji varētu būt vēl bēdīgāki. Ķīnas ekonomikas kritums ir svarīgs arī pasaules ekonomikas izaugsmei, jo Ķīnas loma globālajā ekonomikā ir milzīga un jau ilgāku laiku tieši Ķīna ir galvenais globālās ekonomikas dzinējspēks.
Salīdzinot ar 2001. gadu, kad Ķīna pievienojās Pasaules tirdzniecības organizācijai, tās daļa eksporta jomā pieauga par vairāk nekā trim reizēm. Tāpat Ķīna ir arī nozīmīgs tirdzniecības partneris gan valstīm, gan valstu apvienībām, piemēram, Eiropas Savienībai. Tieši tāpēc Ķīnas ekonomikas problēmas būs jūtamas visā pasaulē.
Ekonomiskā situācija un noskaņojums sabiedrībā ir kritiski svarīgs Ķīnas valdībai. Sabiedriskajā dzīvē starp politiskās varas eliti un sabiedrību pastāv nerakstīts likums, kuru ņemot vērā valdība nodrošina pilsoņiem ekonomisko izaugsmi, bet pilsoņi izrāda paklausību un netraucē Komunistiskajai partijai valdīt valstī.
Pašreizējās ekonomiskās grūtības ir likušas Ķīnas iedzīvotājiem bažīties, tāpēc tiek meklētas iespējas, kā slēpt radušos apstākļu nopietnību. Tā, piemēram, oficiālās varasiestādes ir ierobežojušas pieeju tiem informācijas avotiem, kuri atspoguļo nekustamā īpašuma krīzes nopietnību. Līdz ar to cilvēki meklē alternatīvas iespējas, kā arī dalās savā starpā ar iegūto informāciju.
Viena no šādām iespējām, kas plaši izplatīta programmētāju vidū, ir atvērto kodu uzglabāšanas vietne “GitHub”, kur ir iespējams iegūt adekvātu informāciju par jaunākajām tendencēm Ķīnas nekustamā īpašuma nozares krīzes attīstībā.
Valsts augstākajām amatpersonām, kā arī Sji Dzjiņpinam īpaši svarīgs ir šī gada oktobris, kad notiks 20. Komunistiskās partijas kongress. Visai droši var prognozēt, ka Dzjiņpins saglabās partijas (un arī valsts) vadītāja amatu. Viņa otrais termiņš noslēdzas šoruden, bet saistībā ar izmaiņām konstitūcijā, otrais termiņš ir anulēts. Iepriekš Ķīnā augstākais vadītājs tika iecelts vien uz diviem piecu gadu termiņiem.
Ekonomiskās problēmas, ko radījusi Ķīnas drakoniskā nulles kovida politika, būtiski apgrūtinājušas Sji Dzjiņpina situāciju. Tādēļ viņam ir obligāti jāparāda citiem Komunistiskās partijas locekļiem, ka viņš joprojām ir situācijas noteicējs un viss tiek kontrolēts.
Tomēr ne viss ir kontrolējams – ekonomika virzās pretim kritumam, tāpat pieaug arī spriedze sabiedrībā. Tas nozīmē, ka Komunistiskās partijas pozīcijas var nedaudz sašķobīties. Ticams, ka Ķīnas līderi, lai izvairītos no iedzīvotāju neapmierinātības, arvien agresīvāk meklēs kādu ārējo vaininieku, kura loma varētu pienākties Taivānai.
