C, 29.09.2022.

Kara finansēšana un eksporta kritums strauji "apēduši" Krievijas budžeta pārpalikumu

TVNET | FINANCENET
Kara finansēšana un eksporta kritums strauji "apēduši" Krievijas budžeta pārpalikumu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: EPA/Scanpix

Krievijas 2022. gada budžeta pārpalikums strauji sarucis, jo augustā samazinājies enerģijas eksporta apjoms, tāpat pieaugušas izmaksas par karu Ukrainā. Līdz ar to Krievijas mēneša budžetā augustā izveidojies deficīts 360 miljardu rubļu (5,9 miljardu dolāru) apmērā, vēsta “Financial Times”.

Pirmajos septiņos gada mēnešos Krievijai bija izdevies izveidot rekordlielu – teju 500 miljardus rubļu (8,2 miljardus dolāru) budžeta pārpalikumu. Tomēr augustā kumulatīvais pārpalikums bija sarucis līdz 137 miljardiem rubļu, ļaujot noprast, ka augustā Krievijas budžetā radies liels deficīts. Ekonomisti norāda, ka deficītu varētu būt veicinājis straujais ienākumu kritums no naftas un gāzes eksporta.

Krievijas gāzes plūsmas uz Eiropu ir ievērojami samazinājušās. Septembrī, lai arī Krievija apgalvoja, ka turpinās gāzes piegādes uz Eiropu pa gāzes vadu “Nord Stream 1”, vēlāk paziņoja par gāzes vada apturēšanu uz laiku līdz brīdim, kad Rietumi atcels pret Krieviju noteiktās sankcijas, kas ieviestas kara Ukrainā dēļ.

Naftas un gāzes ieņēmumi, kas veido pusi no Krievijas budžeta ienākumiem, pirmajos astoņos gada mēnešos sarukuši par 18%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tāpat Eiropas Savienība liegusi Krievijas ogļu importu, bet decembrī spēkā stāsies liegums importēt Krievijas jēlnaftu.

Kas attiecas uz eksporta ienākumiem no citiem resursiem, kas nav saistīti ar naftu un gāzi, kritums ir vēl lielāks – 37%.

Krievijas valstij piederošais gāzes monopolists “Gazprom” paziņoja, ka gāzes produkcija gada pirmajos astoņos mēnešos kritusies par 15%. Eksports, kas galvenokārt ir atkarīgs no Eiropas, bija sarucis par vairāk nekā trešo daļu.

Ieņēmumi varētu sarukt vēl vairāk, ņemot vērā Krievijas atteikšanos piegādāt gāzi pa gāzes vadu “Nord Stream 1”.

Kopumā Krievijas ekonomika jūlijā saruka par 4,3%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tiek norādīts, ka 2023. gadā ekonomikas kritums var sastādīt 5%, ņemot vērā problēmas ar energoresursu noieta tirgu.

Krievijas Centrālā banka brīdināja, ka eksporta rādītāji arī turpmāk varētu kristies. Tādēļ piektdien plānots, ka notiks bankas sanāksme, kur lems par procentu likmju iespējamu paaugstināšanu. Pašlaik Krievijā bāzes procentu likme ir 8%.

Tiek norādīts, ka problēmas rada ne tikai energoresursu eksporta ienākumu trūkums, bet arī rekordlielie militārie izdevumi. Kara finansēšana un ekonomikas atbalstīšana trijos mēnešos strauji “apēdusi” budžeta pārpalikumu.

“Šis “drošības spilvens”, kas tika uzkrāts, pateicoties energoresursu augstajām cenām un eksportam martā un aprīlī, būs pilnībā izsmēlis sevi jau septembrī. Budžetā veidosies deficīts, jo valstij vajadzības pieaug, bet iespējas noteikt nodokļus samazinās,” skaidro “BCS Financial Group” ekonomiste Nataļja Lavrova.

Pēc viņas teiktā, lai budžetā neveidotos deficīts, ir nepieciešams, lai naftas cena būtu 100 un vairāk dolāru par barelu. Tomēr Krievijas jēlnaftas marka “Urals” dažādu valsts noteikto atlaižu dēļ maksā nepilnus 75 dolārus. Nākamgad, ņemot vērā izmaksu pieaugumu, naftai vajadzētu maksāt 108 dolārus par barelu, lai neveidotos deficīts.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu