Kariņš: valdība lems par cenu griestu noteikšanu centrālapkurei, dabasgāzei un elektroenerģijai (5)

Kariņš atgādināja, ka valdība jau ir pieņēmusi atbalsta pakotni iedzīvotājiem un uzņēmumiem aptuveni 650 miljonu eiro vērtībā, tomēr ir redzams, ka cenu kāpums turpinās.

“Siltumapgādes tarifu amplitūda Latvijā ir ļoti plaša – no 50 eiro par megavatstundu līdz vairāk nekā 300 eiro pa megavatstundu. Tādēļ esmu uzdevis Ekonomikas un Finanšu ministrijām izstrādāt modeli, kas, papildus jau pieņemtajai atbalsta pakotnei, būtu efektīvi cenu griesti centralizētai apkurei un dabasgāzei.

Elektroenerģijas cenu kompensēšanai varētu būt cenu griesti pirmajām 100 kilovatstundām visām mājsaimniecībām, kas īpaši palīdzēs mazāk turīgām mājsaimniecībām ar zemāku elektroenerģijas patēriņu.

Valdība par konkrētiem priekšlikumiem plāno lemt nākamnedēļ, papildinot jau esošo atbalsta pakotni ar cenu griestu atbalsta mehānismu. "Kā valdības vadītājs es neļaušu mūsu valsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem slīgt nabadzībā vai bezcerībā. Mēs izprotam, izjūtam situāciju un redzam tai risinājumu,” uzsvēra Ministru prezidents.

Krišjānis Kariņš pauda, ka valdībai ir konkrēts plāns, kā pārdzīvot gaidāmo apkures sezonu arī attiecībā uz energoresursu, īpaši dabasgāzes, pietiekamību. Ministru prezidents atgādināja, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, valdība uzdeva “Latvenergo” iegādāties dabasgāzi.

Valdība, balstoties uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora “Conexus Baltic Grid” sniegto informāciju, ir rezervējusi uz “Latvijas gāzes” vārda esošo dabasgāzi mājsaimniecību vajadzībām. Tāpat valdība ir atpirkusi pusi no “Latvenergo” iegādātajām dabasgāzes rezervēm, lai dotu iespēju uzņēmumam turpināt dabasgāzes iegādi uzņēmumu vajadzībām.

Partijas „Vienotība” kongresā Ministru prezidents atgādināja domubiedriem par valdības paveikto četru gadu laikā, kā galvenos darbus izceļot - finanšu sektora uzraudzības kapitālo remontu un valsts starptautiskās reputācijas atjaunošanu, Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora “Conexus Baltic Grid” pārņemšanu valsts kontrolē, kas ir īpaši nozīmīgi šobrīd, energoresursu cenu kāpuma krīzes laikā, kā arī ir administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un būtisku finansējuma palielināšanu zinātnei.

Iezīmējot nākamās valdības galvenos darāmos darbus, Ministru prezidents norādīja, ka „nepieciešams koncentrēties uz trim uzdevumiem – ekonomikas attīstība, ārējās un iekšējās drošības stiprināšana, kā arī izglītības sistēmas pilnveidošana. “Investīcijas ekonomikas attīstībai, ārējās un iekšējās drošības stiprināšana un izglītības sistēmas uzlabošana – šie trīs uzdevumi iet roku rokā un tam ir jābūt mūsu un nākamās valdības galvenajām prioritātēm. Kopā turpinot darbu, mēs stiprinām mūsu Latviju”.