/nginx/o/2020/03/22/13020273t1h0f9e.jpg)
Ministru kabinets otrdien, 20. septembrī, lēma par vairākiem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Piemēram, lai samazinātu energoresursu patēriņu dzīvojamo māju telpu apkures nodrošināšanai, valdība atļāva samazināt apkures temperatūru un karstā ūdens temperatūru šajā sezonā. Par pieņemtajiem lēmumiem plašāk bija iespējams uzzināt preses konferencē pēc valdības sēdes tiešraidē portālā TVNET.
Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Ekonomikas ministre Ilze Indriksone un Veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Ministru kabineta sēdē valdība lēma uz laiku pazemināt telpu gaisa temperatūru, ieregulējot to ne vairāk kā plus 19 grādi. Samazinot dzīvojamo telpu gaisa temperatūru par vienu grādu, tiek ietaupīti aptuveni 5% no apkures izmaksām, kas ilgtermiņā veido vērā ņemamu ietaupījumu.
Valdības lēmums paredz, ka laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam jānodrošina atbilstoši apkures sistēmas iestatījumi, lai dzīvokļos gaisa temperatūra nepārsniegtu plus 19 grādus, bet telpā ar viszemāko gaisa temperatūru tā nedrīkst būt zemāka par plus 18 grādiem.
Piešķir 20,4 miljonus eiro atbalstam mājsaimniecībām apkures izdevumu kompensēšanai
Valdība atbalstīja 20,4 miljonu eiro piešķiršanu atbalstam mājsaimniecībām apkures izdevumu kompensēšanai.
Atbalsts pienākas, ja apkurei izmanto elektroenerģiju, koksnes granulas, koksnes briketes un malku.
Finansējums tiks piešķirts arī administratīvo izmaksu daļējai kompensēšanai, kas pašvaldībām radušās saistībā ar minētā atbalsta iesniegumu reģistrāciju un izskatīšanu.
Kā ziņots, Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums paredz veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.
Tas paredzēts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.
Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.
Atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanā vērsts uz tām mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkurē.
Ņemot vērā arī būtisko granulu un brikešu izmaksu pieaugumu un granulu un brikešu patēriņa īpatsvaru individuālajā mājsaimniecību apkurē, noteikts granulu un brikešu cenu slieksnis - 300 eiro tonnā, no kura tiek piemērota izmaksu kompensācija. Šāds slieksnis noteikts par pamatu ņemot centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas tarifa mediānu un siltumenerģijas izmaksas 70 eiro/MWh.
Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī granulu vai brikešu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro par tonnu, bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu apmērā. Savukārt uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa atbalsta slieksnis - 10 tonnas brikešu vai granulu, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar granulu/brikešu apkures sistēmu apkurināmo mājsaimniecību platību.
Tāpat ar likumā noteikts atbalsts malkas iegādei mājsaimniecībām.
Kā ziņots, lai samazinātu energoresursu patēriņu dzīvojamo māju telpu apkures nodrošināšanai, valdība otrdien atļāva samazināt apkures temperatūru un karstā ūdens temperatūru šajā sezonā.
Ministru kabineta sēdē valdība lēma uz laiku pazemināt telpu gaisa temperatūru, ieregulējot to ne vairāk kā plus 19 grādi. Samazinot dzīvojamo telpu gaisa temperatūru par vienu grādu, tiek ietaupīti aptuveni 5% no apkures izmaksām, kas ilgtermiņā veido vērā ņemamu ietaupījumu.
Atbalsta vairāk nekā 5 miljonu eiro piešķiršanu aizdevumiem pašvaldībām
Valdība atbalstīja vairāk nekā 5 miljonu eiro piešķiršanu aizdevumiem pašvaldībām 30 investīciju projektu īstenošanai.
Kopumā investīciju projektiem tiks piešķirti 5,3 miljoni eiro.
Vislielākais aizdevums piešķirts Daugavpils pašvaldībai - 1,1 miljona eiro apmērā. Šie līdzekļi tiks izlietoti Smilšu ielas pārbūvei posmā no Valkas ielas līdz Jātnieku ielai. Kopējais projekta finansējums plānots 1,6 miljoni eiro.
Krāslavas novada pašvaldībai tiks piešķirts aizdevums vairāk nekā 600 000 eiro apmērā. Par šiem līdzekļiem pašvaldība iecerējusi īstenot Rīgas ielas posma pārbūvi.
Nedaudz vairāk nekā 300 000 eiro aizdevums tiks piešķirts Jelgavas novada pašvaldībai transporta infrastruktūras attīstībai Ozolniekos, bet vairāk nekā 200 000 eiro - Jelgavas pilsētas pašvaldībai tilta izbūvei pār Platones upi Bauskas ielā.
Citām pašvaldībām tik piešķirti mazāki aizdevumi dažādu projektu īstenošanai.
Energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības komersantiem sniegs atbalstu 50 miljonu eiro apmērā
Valdība atbalstīja 50 miljonu eiro atbalsta piešķiršanu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas ekonomikai.
Ar programmai pieejamo finansējumu iespējams sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem, balstoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja analītiķu aplēsēm. Atbalsta programmas finansējums ir vidēji 200 000 eiro katram komersantam.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka sākotnēji atbalsts paredzēts ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, bet tiks vērtētas arī iespējas paplašināt atbalsta saņēmēju loku.
Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais noteikumu projekts sagatavots, lai samazinātu militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā energoresursu cenu pieaugums, paredzot atbalstu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem to darbības noturēšanai un turpināšanai.
Paredzēts atbalsts granta veidā. Uz atbalstu var pretendēt apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ, un atbalsts vienam komersantam nepārsniedz divus miljonus eiro.
Energoietilpīgs komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kura darbībā energoresursu izmaksu segšanai 2022.gadā nepieciešami vairāk nekā 3% no kopējām saimnieciskās darbības izdevumiem.
Tāpat atbalsta saņēmēja kopējam elektroenerģijas vai dabasgāzes patēriņam 2021.gadā jābūt vismaz 500 megavatstundas (MWh).
Ja gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas patēriņš ir 500 MWh vai vairāk, kā arī gadījumos, ja viens no šiem patēriņiem sasniedz vai pārsniedz 500 MWh, bet otrs ir attiecīgi 300Mwh dabasgāzei vai 200 MWh elektrībai, atbalstu aprēķinās gan par gāzi, gan par elektrību, bet nepārsniedzot 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām un kopā atbalstam nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.
Savukārt, piemēram, ja komersanta elektrības patēriņš ir 300 MWh un dabasgāzes patēriņš - 400 MWh, atbalsts netiks sniegts.
Attiecināmās izmaksas nosaka kā starpību starp cenu par vienību konkrētā mēnesī, ko komersants kā galapatērētājs ir iepircis no ārējiem piegādātājiem laikposmā no 2022.gada 1.februāra līdz 31.decembrim, un divkāršotu (200%) vidējo cenu par vienību, ko komersants maksājis periodā no 2021.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim. No 2022.gada 1.septembra dabasgāzes un elektroenerģijas daudzums, ko izmanto, lai aprēķinātu attiecināmās izmaksas, nedrīkst pārsniegt 70% no saņēmēja patēriņa tajā pašā periodā 2021.gadā.
Atbalsta sniegšanā tiek vērtētas attiecināmās izmaksas, kas radušās atbalsta periodā 2022.gada 1.februāra līdz 31.decembrim.
Atbalsts var būt arī kā avansa maksājumu, ja atbalsts ir piešķirts, pirms ir radušās attiecināmās izmaksas. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai saņemtu avansa maksājumu, var tikt izmantotas attiecināmo izmaksu aplēses, taču atbalsta apmērs joprojām nevar pārsniegt 30% no izmaksu pieauguma.
Būvniecības valsts kontroles birojs uzraudzības periodā nodrošinās pārbaudi, lai pārliecinātos, ka atbalsts nepārsniedz maksimālās pieļaujamos atbalsta apmērus, pamatojoties uz komersanta faktiski veiktiem maksājumiem par dabasgāzi un elektroenerģiju. Situācijā, ja pieļaujamais atbalsta apmērs tiks pārsniegts, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc attiecināmā laikposma beigām būs jāatgūst visi atbalsta maksājumi, kuri pārsniedz minētos maksimālos apjomus.
Uz atbalstu nevarēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī kapitālsabiedrības, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijai vai Baltkrievijai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, komandītsabiedrības, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru, kā arī biedrības, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.
