Saeimai pieņemot gadskārtējo budžetu, bieži rodas jautājumi – kāpēc valsts atbalstu guvusi kāda objekta attīstība, pasākums? Likumdošanā var noteikt visiem saprotamu kārtību nacionālas nozīmes objektu attīstības finansēšanai.
Ritvars Jansons: Lestenes piemineklim – valsts gādību
Viens no šādiem objektiem, kuram dažādu sasaukumu Saeimas regulāri piešķīrušas finanšu līdzekļus, ir Lestenes Brāļu kapi. Taču kapi nav uzturami un attīstāmi savrupi. Šā gada 15. jūlijā kultūras ministrs Nauris Puntulis parakstīja rīkojumu par valsts nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli – arhitektūras un vēsturiska notikuma vietas pieminekli “Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu”.
17. gadsimtā celtā Lestenes baznīca, kura savulaik varēja lepoties ar vienu no greznākajiem baroka interjeriem Latvijā, arī līdz šim bija valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šobrīd baznīcā notiek dievkalpojumi, tiek veikti atjaunošanas darbi. Līdzās baznīcai atrodas Lestenes memoriāls, ko sāka veidot 1990. gados kā piemiņas vietu Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem – Latvijas pilsoņiem. Lestenes Brāļu kapos pārapbedīti vairāk nekā 1000 Otrajā pasaules karā bojā gājušie karavīri, kuru mirstīgās atliekas atrastas un identificētas no jauna atklātās vietās Latvijas un Krievijas teritorijā. Piemiņas vietā uz sienas plāksnēm ir iegravēti ap 11 000 kritušo latviešu karavīru, leģionāru vārdi. Blakus esošajā bijušajā kroga ēkā (tagad – īpašums "Rūķīši") pakāpeniski izveidojās ekspozīcija, kas saistīta ar Lestenes Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem un kauju vietām Lestenes apkārtnē. Ir izveidojusies nozīmīga, kompleksa piemiņas vieta, kas atspoguļo Otrā pasaules kara notikumus Latvijas teritorijā un saglabā latviešu karavīru piemiņu. Ņemot vērā vēsturi un nozīmīgumu sabiedrībā, valstiskas nozīmes pieminekļa statusu ieguva viss minētais komplekss.
Lai nodrošinātu pieminekļa saglabāšanu, aizsardzību un attīstīšanu, nepieciešams atsevišķs Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums, kas arī tiek virzīts Saeimā. Likums sekmētu to, ka sabiedrībā būtu skaidri saprotama pieminekļa uzturēšanas, izmantošanas, aizsardzības, apsaimniekošanas un galvenais – valsts un pašvaldības veiktā finansēšanas kārtība.
Piemineklim ir milzīgs attīstības potenciāls. Tajā tiek veikta ne tikai reliģiskā darbība, notiek latviešu karavīru piemiņas pasākumi, bet piemineklis lieliski var kalpot sabiedrības vēsturiskās atmiņas uzturēšanai, izglītības pasākumiem. Karš Ukrainā ir saasinājis sabiedrības uzmanību, novērtējot to, cik nozīmīga ir spēja aizstāvēt savu valsti. Savu devumu šeit var dot arī tālākas ekspozīcijas par latviešu karavīru cīņu Otrajā pasaules karā attīstību. Lestenes baznīcā notiek un notiks augstas kvalitātes koncerti. Kultūras pasākumu biežumu baznīcā, protams, sekmētu pilnīga baznīcas atjaunošana. Piemineklis var kļūt arī par nozīmīgu tūrisma piesaistes objektu.
Lestenes Brāļu kapu granītā iekalti vārdi: “Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos!". Tie atgādina, ka sabiedrības un valsts pienākums ir zināt savu vēsturi un rūpēties par šo pieminekli.