Sanda Dejus atspēko mītus par lauksaimniecību: Vai pārtikas izšķērdēšanu veicina intensīva ražošana?

Dabas draugiem varētu rasties jautājums, kāpēc vēl arvien lauksaimniekiem tiek ļauts izmantot augu aizsardzības līdzekļus un mēslojumu, lai vienkārši saražotu vairāk? Kāpēc lauksaimnieki neražo mazāk, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem TV un Radio SWH ētera personība Sanda Dejus dodas skaidrot pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektores, profesores un ekonomikas doktores Irinas Pilveres.

Profesore apliecina, ka pārtikas zudumi lauksaimniecībā ir un pilnībā tos izskaust būs ļoti grūti, taču iecere par ražošanas sašaurināšanu, lai tādējādi samazinātu pārtikas izšķērdēšanu, viņai šķiet aplama, tieši pretēji – iespēju robežās mūsu lauksaimniekiem vajadzētu ražot vairāk pārtikas.

Kāpēc jāražo vairāk pārtikas?

“Atbilde ir ļoti vienkārša – pasaulē iedzīvotāju skaits palielinās, un ANO prognozes rāda, ka tas tikai turpinās pieaugt. Līdz ar to tādām valstīm kā Latvijai, kurā ir piemēroti klimatiskie apstākļi, ir zeme lauksaimnieciskajai ražošanai, būtu jāražo vēl vairāk. Un tas nav nekāds untums, bet drīzāk pat pienākums, jo pasaulē ir daudzas valstis, sevišķi Āfrikā, kur cilvēkiem nav ko ēst,” skaidro Irina Pilvere.

Pārtikas cenu stabilizāciju, ko gaidām ikviens, kā reiz varētu veicināt, saražojot vairāk pārtikas. “Ja būtu lielāks piedāvājums vai nebūtu krīzes vairākās pasaules valstīs, kas ir svarīgi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji, tad, iespējams, mēs varētu sagaidīt pārtikas cenu stabilizāciju,” uzskata profesore.

Jāsamazina pārtikas izšķērdēšana

“Latvijas lauksaimnieki dara ļoti labu darbu, jo viņi ne tikai ražo pārtiku, bet mums visiem kā sabiedrībai nodrošina pievilcīgu lauku vidi, līdz ar to pārtikas ražošanai ir jābūt. Tas, par ko vajadzētu domāt mums katram, ir patēriņa paradumu maiņa.

Mums katram vajadzētu domāt, kā lai pēc iespējas mazāk izmetam pārtiku, jo tās saražošanā ir ieguldīts milzīgs darbs un resursi. Manuprāt, katrs mainot patēriņa paradumus, mēs varētu būtiski samazināt pārtikas izšķērdēšanu mājsaimniecībās,” pārliecināta Irina Pilvere.

Viņa uzsver, ka, audzējot pārtiku salīdzinoši lielos apjomos, tiek sētas augstas kvalitātes sēklas, lauki tiek apkopti pēc labākajām agrotehniskajām metodēm, izmantojot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas. Uztraukumam, ka pārtikas ražošanā ir lietoti minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi, nav pamata, jo Eiropas Savienībā ir vienas no stingrākajām pārtikas drošības prasībām pasaulē.

“Ja mēs runājam par kvalitatīvu pārtiku, tad mums ir jārunā par to, ka tā ir izaudzēta ar labākajām agrotehniskajām metodēm, pielietojot visus šos līdzekļus pareizā daudzumā un pareizā laikā, kas novērš gan augu, gan dzīvnieku saslimšanu.

Domāju, ka mēs neviens negribam ēst kviešus, kuros ir melni graudi, kas tiešām ir indīgi, tāpēc tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, bet ļoti ierobežotā daudzumā. Mūsu lauksaimnieki noteikti nav tie, kuri minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus lietotu par daudz,” uzsver Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore.

Sanda Dejus iztaujā lauksaimniecības ekspertus

Atraktīvos un informatīvos video, kas apskatāmi Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi "Facebook" un "YouTube" kontos, Sanda Dejus atspēkojusi vairākus pilsētnieku mītus, piemēram, kāpēc minerālmēslus nevar aizstāt ar kūtsmēsliem un cik liela deva no smidzinājumiem nonāk tur, kur nevajadzētu.

Kā meitene no laukiem Sanda iejutusies pilsētnieku lomā un, iztaujājot nozares ekspertus, likusi malā savas zināšanas par lauku dzīvi. Viņa ir dzimusi un augusi Madonā, brīvlaiku pavadot vecmāmiņas un vectētiņa saimniecībā, vācot sienu un veicot citus lauku darbus. Piedevām Sandas vectētiņš bija agronoms.

Raksts tapis sadarbībā ar Apvienību par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi.