S, 26.11.2022.

Igaunijas soctīklos krāpnieki piedāvā iegādāties lētākus energoresursus; Latvijā sūdzību pagaidām nav

TVNET/Postimees
Igaunijas soctīklos krāpnieki piedāvā iegādāties lētākus energoresursus; Latvijā sūdzību pagaidām nav
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: Shutterstock

Septembra sākumā sociālajā tīklā Facebook tika izplatīts Igaunijas iedzīvotājiem vilinošs reklāmas piedāvājums, kurā tika solītas izdevīgas cenas elektrībai un gāzei gaidāmajā apkures sezonā. Lētticīgi cilvēki klikšķināja uz sludinājuma, devās uz vietni, pat nenojaušot, ka ir uzķērušies uz krāpnieku āķa.

"Katru reizi, kad dzirdēju cilvēku stāstus par to, ka viņi diktē kādam savus datus vai nospiež "apstiprināt", biju sašutusi: "Ko jūs domājāt?! Es nekad tā nedarītu..." Izdarīju," stāsta Igaunijas iedzīvotāja Irina (vārds mainīts).

Septembra sākumā viņas paziņa, labu nodomu vadīts, atsūtīja saiti: it kā Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" un "Viru Keemia Grupp" (VKG) piedāvā abonēt "gāze+elektrība" paketes ar fiksētu cenu.

Tā kā enerģijas cenu kāpums satrauc gandrīz visus, Irina par piedāvājumu ieinteresējusies.

«Ak! Cik tas šobrīd ir aktuāli! Kā lai neaplūko piedāvājumu? Ielogojos caur internetbanku. Interesanti, ka "SEB banka" to neļāva, bet esmu neatlaidīga meitene, iegāju cauri "Swedbank". Piedāvājums šķita nekas īpašs, un es izgāju no lapas," Irina turpina savu stāstu.

Pēc pāris minūtēm sāka pienākt ziņas no "​​Swedbank", ka Irinas bērni viņai pārskaitījuši dažādas summas. "Interesanti, ka "bērni" visus līdzekļus pārskaitīja no saviem kontiem. Ar bērnu kontiem rīkoties varu tikai es, un tajā brīdī jutos kā saņēmusi strāvas triecienu. Kāpēc nauda no bērnu kontiem tika pārskaitīta man? Viss ir vienkārši! No bērnu kontiem nav iespējams veikt maksājumus, tāpēc viņi plānoja visu summu paņemt no mana konta," – krāpniecisko shēmu skaidro cietusī, piebilstot, ka, pateicoties intuīcijai un ātrajai reakcijai, viņai izdevies naudu nezaudēt. "Ātri devos uz savu internetbanku un visu summu pārskaitīju uz citu kontu."

Taču blēži nepadevās. "Acīmredzot mani jaunie draugi bija ļoti sarūgtināti un sāka man zvanīt WhatsApp no ​​Lietuvas numura. Līdz tam brīdim jau biju paspējusi bloķēt visus savus kontus un, saprotams, uz zvaniem neatbildēju. Viņi neatlaidīgi zvanīja desmit reizes, tad neizturēja un uzrakstīja man ziņu, ka ļoti uztraucas par maniem darījumiem," savu stāstu pabeidz Irina.

Klasiska shēma ar jaunu pieeju

VKG un "Eesti Energia" savās sociālo mediju lapās ir publicējuši brīdinājumus ar aicinājumu ignorēt šādas aizdomīgas vietnes. Informāciju par kompāniju piedāvājumiem var atrast tikai uzņēmumu oficiālajās lapās.

Krāpnieki cenšas radīt uzticības sajūtu, izmantojot pazīstamu enerģētikas uzņēmumu zīmolus.

Igaunijas policijas un robežapsardzes departamenta ziemeļu prefektūras īpaši smagu noziegumu apkarošanas dienesta vadītājs Hanness Kelts stāsta, ka krāpnieki izmanto dažādas metodes, lai maldinātu cilvēkus. "Tā nav jauna veida maldināšana, bet gan klasiska shēma ar jaunu pieeju. Pieaug izpratne par dažādiem krāpnieciskiem paņēmieniem, un cilvēki tik viegli nekļūst par upuriem, tāpēc krāpnieki nemitīgi nāk klajā ar jauniem variantiem un "piedāvājumiem". Šajā gadījumā krāpnieki cenšas radīt uzticības sajūtu, izmantojot pazīstamu energokompāniju zīmolus," viņš skaidro.

Kelts iesaka ikvienam pārbaudīt reklāmu sociālajos tīklos, piemēram, oficiālajās uzņēmumu vietnēs, kur noteikti būs parādīti aktuālie piedāvājumi. "Tāpat iesaku veikt nelielu izmeklēšanu, pirms kaut ko noklikšķināt un ievadāt savus datus. Ja vienkārši noklikšķināsiet uz konkrēta sludinājuma, jūs automātiski nezaudēsiet naudu, bet jums vajadzētu atturēties no ienākšanas tā dēvētajā internetbankā, jo tā var būt ir viltota lapa," brīdina Kelts. Vienmēr pārbaudiet, vai uzņēmums veic šādu kampaņu, piemēram, ieskatoties uzņēmuma mājaslapā vai zvanot uz klientu atbalsta centru.

Pēc Kelta teiktā, krāpnieki darbojas galvenokārt no ārvalstīm, tāpēc Igaunijas policija sadarbojas arī ar citām valstīm. "Tās ir ilgstošas ​​izmeklēšanas, jo ir jāpierāda gan noziedznieku darbība, gan arī jāatklāj to ierīču atrašanās vieta, kuras tiek izmantotas krāpšanai," viņš precizē.

Policija arī atzīst, ka kriminālprocess nav efektīvs veids, kā atgūt cietušā mantu. "Tāpēc mums ir jāiemācās atpazīt šādus draudus un neuzticēties saitēm, reklāmām un solījumiem no nezināmiem un neoficiāliem avotiem," pauž Kelts.

Vienīgais ziņojums par šo shēmu ar VKG un "Eesti Energia" policijai nodots 1.septembrī. Nav ziņu par upuriem šīs konkrētās krāpnieciskās shēmas rezultātā.

Latvijā par šādām shēmām sūdzību pagaidām nav

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska portālam TVNET apliecināja, ka pagaidām iesniegumi par šādā veida reklāmām nav saņemti.

Savukārt vasaras sākumā Latvijas energokompānija "Latvenergo" brīdināja par krāpniecisku reklāmu izplatīšanos, ar kurām, izmantojot "Latvenergo" logo un valsts amatpersonu vārdus, noziedznieki centās izvilināt personu datus, lai sazinātos un izkrāptu naudu.

Ja redzat šāda veida aizdomīgus piedāvājumus, aicinām par tiem ziņot Valsts policijai un Cert.lv. Esiet uzmanīgi!

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu