Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstules Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), veselības ministram Danielam Pavļutam (AP), Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) un Saeimas frakcijām, kurās pauž atbalstu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) streika prasībām, kā arī protesta akcijai, piektdien pavēstīja LBAS pārstāvji.
LBAS atbalsta LVSADA izvirzītās streika prasības, kā arī arodbiedrības organizēto brīdinājuma streiku šā gada 27. un 28.septembrī, kā arī protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas 27.septembrī.
Vienlaikus LBAS norāda, ka neatbalsta jauno darba samaksas modeli ārstniecības personām, jo, pieņemot šo modeli, valdība esot "būtiski pasliktinājusi mediķu darba samaksas nosacījumus". Vairākas citas mediķus pārstāvošās organizācijas gan šādiem apgalvojumiem nepievienojas.
LBAS uzskata, ka 2023.gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai mediķiem bez Covid-19 piemaksām un pacientu privātajiem maksājumiem pirms nodokļu samaksas būtu jāsasniedz 2455 eiro ārstiem, 1473 eiro - māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem, savukārt māsu palīgiem - 982 eiro.
Jaunā modeļa piedāvājums šobrīd piedāvājot 2147 eiro vidējo algu ārstiem, 1289 eiro - māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem, un māsu palīgiem - 770 eiro.
"Īpaši netaisnīgs" jaunais modelis būšot pret zemāk atalgotajiem mediķiem, jo paredzot māsu palīgu un NMPD sanitārā autotransporta vadītāju mēneša vidējās darba samaksas attiecību pret ārsta vidējo darba samaksu pazemināt no 40% uz 29%.
Jau ziņots, ka valdība 20.septembrī apstiprināja informatīvo ziņojumu "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu", kas nosaka virzību uz iepriekš izstrādāto mediķu jauno atalgojuma modeli. Lai turpinātu sarunas par mediķu darba samaksas jautājumiem, VM aicināja uz tikšanos nozares organizācijas, tomēr LVSADA uz tikšanos neieradās.
VM uzsver, ka pēdējos gados valsts budžeta finansējuma apmērs veselības jomas pasākumu finansēšanai ir būtiski pieaudzis, 2022.gadā sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai kopumā no 2017. līdz 2022.gadam ir novirzīti 467,21 miljoni eiro.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt kvalificētu ārstniecības personu esamību valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai, atzīst VM. Tās ieskatā, motivējot darbam valsts sektorā, turpinās ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam veselības nozares budžetā 2022.gadā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.
No 2022.gada 1.janvāra vidējā darba samaksa tarifā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem palielināta no 1862 eiro līdz 1963 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu alga - no 1117 eiro līdz 1183 eiro.
Tāpat 2022.gadā ārstu, tai skaitā rezidentu, un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieauga par 4,4% - no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt māsu un sertificētu ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinājās par 4,74% - no 985 līdz 1032 eiro, skaidro VM.
