Londonā un Parīzē svētdien, 25. septembrī, izcēlušās policijas sadursmes ar demonstrantiem, kas mēģināja nokļūt pie Irānas vēstniecības, bet Irānā protesti, ko izraisījusi jaunas sievietes nāve tikumības policijas iecirknī, turpinājušies jau desmito nakti pēc kārtas.
Francijas policija izmantoja asaru gāzi un nemieru novēršanai izstrādātu taktiku, lai novērstu, ka gājienā uz Irānas diplomātiskās pārstāvniecības ēku dodas simtiem cilvēku, kas protestē pret sieviešu tiesību neievērošanu Irānā.
Lai protesta akcija Parīzes centrā sākās miermīlīgi, policija bloķēja demonstrantu ceļu uz Irānas vēstniecību, paziņojot, ka demonstranti mēģināja pārraut pie tās izvietoto norobežojumu. Sanākušo izklīdināšanai tika izmantota asaru gāze.
Policija informēja, ka demonstrācijā bija pulcējušies 4000 cilvēku. Viena persona aizturēta un viens policists guvis vieglus ievainojumus.
Asaru gāzes izmantošana pret demonstrantiem vēl vairāk saniknoja Francijas iedzīvotājus, kuri bija sašutuši par valsts prezidenta Emanuela Makrona sarokošanos un sarunām ar Irānas prezidentu Ebrahimu Raisi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas laikā.
Savukārt Londonā policija paziņoja, ka ir aizturēti 12 cilvēki un pieci policisti "nopietni ievainoti", kad demonstranti mēģināja pārraut pie Irānas vēstniecības Lielbritānijā izvietoto norobežojumu.
Parīzē demonstranti pulcējās jau otro dienu pēc kārtas, lai paustu savu saniknojumu par 22 gadus vecās Mahsas Amini nāvi policijas apcietinājumā.
Solidaritātes mītiņi notikuši daudzviet pasaulē, piemēram, Atēnās, Berlīnē, Briselē, Stambulā, Madridē un Ņujorkā.
Reliģiskā policija Amini aizturēja pagājušajā nedēļā "neislamiskā" apģērba dēļ un nogādāja policijas iecirknī. Kā skaidroja policija, tur Amini radušās sirds problēmas, un viņa nomirusi trīs dienas pēc aizturēšanas.
Amini nāve izraisīja plašus protestus Irānā, kur nekārtībās gājis bojā vismaz 41 cilvēks.
Vairākas organizācijas gan uzstāj, ka bojāgājušo skaits ir lielāks, piemēram, Oslo bāzētā organizācija "Iran Human Rights" (IHR) svētdienas vakarā paziņoja par 57 bojāgājušajiem, tomēr piebilda, ka interneta atslēgumu arvien vairāk apgrūtina datu par upuriem apkopošanu.
Irānā jau iepriekš bija aizliegts lietot pakalpojumus "Facebook", "Twitter", "TikTok" un "Telegram", kam sekoja "WhatsApp", "Instagram" un "Skype" bloķēšana, kā arī interneta atslēgumi un ierobežojumi piekļūt dažādām platformām.
Simtiem demonstrantu, reformistu aktīvistu un žurnālistu Irānā ir aizturēti.
Irānā protesti turpinājušies jau desmito nakti pēc kārtas. Sievietes dedzina savus hidžabus un nogriež matus.
Sestdien Māzenderānas provincē Irānas ziemeļos studenti norāva pie universitātes izvietotu Irānas augstākā garīgā līdera ajatollas Ali Hameneji attēlu.
Irāna uzstāj, ka protestus valstīs organizē ārvalstnieki. Irānas Ārlietu ministrija svētdien paziņoja, ka izsaukusi Lielbritānijas vēstnieku, lai izteiktu protestu par Londonā bāzētu farsi valodā raidošu mediju paustiem "aicinājumiem uz nemieriem".
Tāpat ministrija izsaukusi Norvēģijas sūtni par viņa pārstāvētās valsts parlamenta spīkera izteiktiem "nekonstruktīviem komentāriem".
Vienlaikus Irānas valdība svētdien organizējusi plašu atbalsta mītiņu hidžabam un konservatīvām vērtībām.
