Pirmdien uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēti 52 likumpārkāpēji

Papildināts
Pirmdien uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēti 52 likumpārkāpēji
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Paula Čurkste/LETA

Pirmdien, 26. septembrī, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 52 likumpārkāpējus, portālu TVNET informēja Valsts robežsardzes pārstāve Ginta Skangale.

Tikmēr no Latvijas izceļoja 2332 kaimiņvalsts pilsoņi.

Visi iebraukušie pilsoņi tiek stingri pārbaudīti; visi iebraukušie atbilst valdības rīkojumā noteiktajām izņēmuma kategorijām. Iebraukt Latvijā var tikai valdības rīkojumā noteiktās izņēmumu kategorijas. No 19.septembra ieceļošana atteikta 57 Krievijas pilsoņiem, tai skaitā pēdējā diennaktī - deviņiem.

Situācija uz Latvijas-Krievijas robežas aizvien ir mierīga.

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja, ka ir vērojams pat samazinājums Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, proti, samazinājums ir par 19% diennaktī. Pamatā ieceļojušie ir Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, ES/EEZ valsts piederīgo ģimenes locekļi, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, jūrnieki. 1310 personas ieceļojušas ar uzturēšanās atļaujām, tostarp 894 ir Latvijas uzturēšanās atļauju turētāji un 416 personas ar citu ES dalībvalstu izsniegtajām atļaujām.

Ruskulis uzsvēra, ka ņemot vērā ilgtermiņa, īstermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas ieceļojušo un izceļojušo līdzsvara salīdzinājums nav īsti objektīvs, jo jāņem vērā, ir vairākas ES dalībvalstis, piemēram, Spāniju, Grieķiju, kuras turpina izsniegt tūrisma vīzas un šie vīzu īpašnieki mēdz izceļot no ES caur Latvijas-Krievijas robežu.

Ruskulis vērsa uzmanība, ka kopš 19.septembra Krievijas pilsoņu plūsma uz Latvijas kaimiņvalstīm ir lielāka. Igaunijā ieceļojuši ap 11 000 Krievijas pilsoņu, bet šāda iespēja atteikta 22 personām, savukārt Lietuvā ieceļojuši 11 570, bet tas atteikts 166.

Līdz šim patvērumu pieprasījuši 16 Krievijas pilsoņi. Lielākā daļa kā motivāciju norādījuši Krievijas politikas neatbalstīšanu vai savu vajāšanu, bet divi spiesti lūgt patvērumu Krievijā izsludinātās mobilizācijas dēļ. Vienam Krievijas pilsonim izsniegta humānā vīza, jo Latvijā jāapmeklē bēres.

Runājot par situāciju uz zaļās robežu, Ruskulis informēja, ka pēdējais nelikumīgais zaļās robežas šķērsošanas gadījums reģistrēts 24.augustā un konkrētajā gadījumā Krievijas pilsonis pēc aizturēšanas pieprasījis patvērumu. Kopumā šogad aizturētas 30 personas par nelikumīgu robežas šķērsošanu, un kopējo situāciju uz Latvijas-Krievijas robežas var raksturot kā mierīgu un kontrolējamu.

Latvijas robežsargi arī novērojuši, ka Krievijas robežsargu spēki ir atvilkti dziļāk valsts iekšienē, proti, vietā, kur izbūvēta otra robežas līnija, lai viņi spētu reaģēt uz izejošo pārkāpēju pārtveršanu līdz valsts robežai. Uz šī līnijas ir ierīkotas tehniskās sistēmas un minētais Latvijas robežsardzes ieskatā ir saistīts ar mobilizējamo cilvēku aizplūšanas nepieļaušanu.

Komisijā deputātu vidū radās diskusija par nepieciešamību izraidīt vai vērst kādas sankcijas pret Krievijas pilsoni, kurš Latvijā caur iekšējām robežām iekļuvis ar citas ES dalībvalsts izsniegtu vīzu. Edvīns Šnore (NA) pauda uzskatu, ka Iekšlietu ministrijai vajadzētu rosināt šādas izmaiņas, jo "kas notiks, kad šādā veidā bariem nonāks Latvijā" un viņiem nekādas sankcijas par to nedraudēs. Komisijas vadītājs Juris Rancāns (K) kolēģim piekrita, ka ir jārunā par "nopietnajiem caurumiem", kas ļauj Krievijas pilsoņiem iebraukt no citām ES dalībvalstīm ar tūristu vīzām.

Ruskulis skaidroja, ka ierobežojumi, kas skar Krievijas pilsoņus, ir Baltijas valstīm un Polijai, un tuvākajā laikā arī Somija plāno šādiem ierobežojumiem pievienoties. Pārējās ES dalībvalstis nav ieviesušas šādus ierobežojumus, līdz ar to vīzu izsniegšana un Krievijas pilsoņu ceļošana ir pietiekami brīva.

Latvijas robežsardze atbilstoši imigrācijas pasākumiem un pieejamiem resursiem veicot kontroles pasākumus uz iekšējām robežām, bet sankcijas pret uz iekšējām robežām konstatētiem Krievijas pilsoņiem normatīvie akti patlaban neparedz. Ieceļošanas ierobežojumi ir tikai uz ārējās robežas.

"Pat ja viņus noķertu, mēs nevarētu viņus kvalificēt kā pārkāpējus, jo valdības rīkojums ir attiecināms tikai uz Krievijas pilsoņiem, kas ieceļo caur pārējo robežu. Ja mēs konstatējam šādas personas, tad varam brīdināt, ka uzturēšanās Latvijā ir iespējama tikai pie būtiskiem nosacījumiem," uzsvēra Ruskulis.

Papildinot Ruskuli, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (AP) norādīja, ka ES līmenī tiek diskutēts par šo jautājumu, jo šeit ir svarīgs visas ES lēmums.

Reaģējot uz Krievijā sākto mobilizāciju, Latvijas valdība šodien skatīs Iekšlietu ministrijas piedāvājumu izsludināt ārkārtējo situāciju atsevišķos Krievijas pierobežas novados. Izsludinot ārkārtējo situāciju, armijas pārstāvji varēs sniegt atbalstu uz robežas un ļaus palielināt patruļu blīvumu uz valsts robežas, informēja Ruskulis.

Eklons pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes uzsvēra, ka situācija pie valsts robežas ir stabila un tiek kontrolēta, turklāt kopumā situācija pie Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir labāka nekā pie Igaunijas un Lietuvas robežām ar abām agresorvalstīm. Tomēr Eklons atzina, ka situācija var strauji mainīties, īpaši ņemot vērā Krievijā izsludināto mobilizāciju.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina trešdienas paziņojuma par mobilizāciju sociālajos tīklos paziņoja, ka drošības apsvērumu dēļ Latvija neizsniegs humānās vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri izvairās no mobilizācijas, kā arī nemainīs kopš 19.septembra ieviestos robežšķērsošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām.

19.septembrī spēkā stājās Ministru kabineta (MK) noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu - Šengenas īstermiņa vīzu turētāju - ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos.

Vienlaikus jaunais regulējums nosaka vairākus izņēmumus, tai skaitā neliedzot ieceļošanu politiski vajātām personām vai citu humānu situāciju gadījumos. Ieceļošana ir atļauta ES, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts vai Šveices uzturēšanās atļaujas vai Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīzas turētājiem.

Ieceļošana ir atļauta Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem - laulātiem, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, kā arī apgādībā esošām personām. Tāpat ieceļot valstī var ES, EEZ valsts vai Šveices valstspiederīgo ģimenes locekļi, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kravas vai tehnisko reisu apkalpei, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus.

Ieceļošana atļauta arīdzan jūrniekiem, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai kuriem nepieciešams atgriezties no tā. Ieceļot var arī tās personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem, Latvijā akreditēti vai nosūtīti Krievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un viņu ģimenes locekļi, Krievijas diplomātiskie kurjeri vai "ad hoc" diplomātiskie kurjeri.

Latvijā ieceļot var arī personas, kuras dodas uz Krievijas vēstniecību Latvijā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai, Krievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki, kuri šķērso Latvijas teritoriju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai, un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras šķērso Latvijas teritoriju tranzītā un dodas īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai uz Krievijas vēstniecību uzņemošajā valstī.

Tāpat ieceļot var personas, kuras ir vienkāršota tranzīta dokumenta vai vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta turētāji un kuras dodas no Krievijas uz Kaļiņingradas apgabalu un atpakaļ.

Sociālajos tīklos pēdējās dienās ir ievietota virkne video, kuros redzams, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par mobilizāciju Krievijas valstspiederīgie masveidā cenšas aizbraukt uz citām valstīm, kurās vēl tiek pieļauta Krievijas pilsoņu ieceļošana.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu