Jānis Dombrava: Ir jāizskauž Krievijas ietekme Latvijā
Saruna ar Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dombravu.
Saeimā tu strādā Ārlietu komisijā. Kādi ir bijuši spilgtākie notikumi komisijas darbā?
Komisijas darbā ir pieredzēts daudz. 2011. gadā, kad Edgars Rinkēvičs tikko bija kļuvis par ārlietu ministru, mums bija ļoti fundamentālas viedokļu atšķirības. Viņš gribēja būvēt tiltus starp Rietumiem un Krieviju. Es kritizēju Ārlietu ministriju par tās prokrievisko politiku, norādīju uz Krievijas agresīvo dabu, tās ambīcijām atjaunot savas impērijas vēsturiskās robežas, uz aktīvo iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā un militārajiem manevriem, kas pārkāpa starptautiskās vienošanās. Krievijas īstenotā Krimas okupācija un izraisītais karš Ukrainā lika Ārlietu ministrijai mainīt savu nostāju. Teiksim tā – ārlietu politika atvadījās no “Latvijas ceļa” un “Tautas partijas” prokrieviskās politikas, attiecības ar agresīvo kaimiņvalsti aizvien vairāk tika saskaņotas ar mūsu – Nacionālās apvienības – redzējumu. Sākoties karadarbībai, ārpolitikas jomā Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju rādīja mugurkaula stiprību un piemēru visai pārējai Eiropai. Gan Ārlietu komisija, kuru pārstāvu kopā ar Rihardu Kolu, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, gan Valsts prezidents, gan Ārlietu ministrija un Ministru prezidents realizē vienotu un spēcīgu ārpolitiku. Tēlaini salīdzinot, šobrīd Eiropā netrūkst to, kas vēlas būvēt tiltus starp Rietumiem un Austrumiem, bet Latvija kā valsts ir kļuvusi par to, kura norāda, ka ar Krieviju draudzība nav iespējama, kamēr tā saglabās imperiālistiskās ambīcijas.
Krievija apgalvo, ka cīnās pret fašismu un atbrīvo valstis…
Krievija ir ļoti īpatnēja valsts – viņi saka, ka cīnās pret fašistiem, bet visa Krievijas valsts politika ir fašistiska. Krievi uzsver savu pārākumu pār citām tautām un apšauba citu tautu tiesības pastāvēt. Pastrādā noziegumus pret cilvēci un glorificē kara noziedzniekus.
Citu valstu okupāciju, pilsētu sagraušanu, masu slepkavības un noziegumus, tostarp zādzības, Krievija sauc par valstu atbrīvošanu. Fakts, ka starptautiskā sabiedrība pie atbildības nesauca Sarkanās armijas noziedzniekus, ir iemesls, kāpēc vairāk nekā pēc pusgadsimta tiek atkārtoti identiski noziegumi.
Krievu tautu pārmācīt var tikai smaga sakāve karā, līdzīga, kādu piedzīvoja Vācija 1945. gadā. Krievijai ir jāsaprot, ka agresīvu karu vešana pret kaimiņvalstīm netiks tolerēta 21. gadsimtā. Ja kāda valsts to īstenos, tad tās pilsoņiem ir jārēķinās, ka attīstītā Rietumu civilizācija viņiem būs slēgta. Šobrīd Saeima ir apstiprinājusi mūsu iniciatīvu, kura apturēs Krievijas pilsoņu plūsmu uz Latviju. Savukārt tie desmiti tūkstoši, kuri ir šeit... tiks pārskatītas visas līdz šim izsniegtās uzturēšanās atļaujas. Daudziem nāksies braukt prom.
Un tomēr atrodas cilvēki, kas uzskata, ka PSRS Latvijai ir daudz devusi.
Kāds ir PSRS atstātais mantojums? Daudz upuru, sagrauta tautsaimniecība, korupcija, noziedzība, divvalodība izglītības sistēmā, sašķelta sabiedrība. Šīs problēmas Latvijai izmaksā ļoti dārgi. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc Latvijas saimnieciskā izaugsme ir bijusi lēnāka nekā Lietuvai un Igaunijai. Starpkaru periodā noziedzība Latvijā bija nenozīmīgā līmenī un labklājības ziņā mēs bijām starp Eiropas turīgākajām tautām, bet “krievu pasaule” ne tikai radīja milzīgu upuru skaitu, bet arī atņēma pusgadsimtu Latvijas izaugsmei. Nacionālā apvienība ir kustība, kas vienmēr ir rūpējusies, lai Latvija fiziski un garīgi atbrīvotos no Krievijas ietekmes un padomju domāšanas. Ja vēlamies latvisku un pārtikušu valsti, mēs ģeopolitiski nedrīkstam atrasties Krievijas ietekmes sfērā. To var panākt, gan pārstrukturējot mūsu tautsaimniecību, gan simboliskā veidā – atbrīvojot Latviju no PSRS/Krieviju slavinošiem simboliem.
Vai mums nevajadzētu baidīties no Krievijas atbildes soļiem?
No kā baidīties? Lai pretinieks baidās. Mums nav atkāpšanās ceļa – mums nav iekarotu teritoriju, kuras varam viegli pamest. Mūsu tauta nevar atļauties atkal dzīvot zem krievu jūga. Tas nozīmētu mūsu tautas izzušanu. Šobrīd mēs esam pasaules spēcīgākās militārās alianses dalībnieki, bet mums arī pašiem ir jāizdara vairāki mājasdarbi. Mums ir jāturpina stiprināt valsts drošību, tāpēc esam vienojušies palielināt izdevumus valsts aizsardzībai. Ir jārūpējas, lai mūsu vidū nebūtu valsts ienaidnieku. Tāpat ir būtiski, lai aizvien vairāk pilsoņu iesaistās Zemessardzē un Nacionālajos bruņotajos spēkos, lai sabiedrība skaidri signalizētu, ka neļaus citiem sevi pakļaut.