T, 30.11.2022.

Eksperts: labākais, uz ko Krievija varētu cerēt, - noturēties pie okupētajām teritorijām

TVNET/LETA
Eksperts: labākais, uz ko Krievija varētu cerēt, - noturēties pie okupētajām teritorijām
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 7
Foto: Ieva Lūka/LETA

Vienīgā intriga okupēto Ukrainas teritoriju "referendumos" bija, vai rezultāts būs nedaudz zem vai virs 100%, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" ironizēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Eksperts skaidroja, ka pēc "referendumu" rezultātu paziņošanas var pieļaut, ka okupētās teritorijas tiks mēģināts iekļaut Krievijā. Lai arī ir variants, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu vilcināties ar šāda lēmuma pieņemšanu, to atliekot uz vēlāku laiku, patlaban izskatās, ka notiks šo teritoriju iekļaušana Krievijā.

Ukrainai šie "referendumi" neko nemaina - tie ir viltoti pseidoreferendumi, tā nav Ukrainas iedzīvotāju brīvā veidā pausta griba, akcentēja Rostoks. Krievija ar "referenduma" palīdzību cenšas iedot otro elpu Krievijas simpatizētājiem Rietumos, kas varētu teikt, ka, re, bijuši "referendumi" un viss nav tik viennozīmīgi.

Esošajā situācijā tas ir labākais, uz ko Krievija vispār varētu cerēt - noturēties pie okupētajām teritorijām, skaidroja eksperts, uzsverot, ka Krievijai kara sākotnējais mērķis bijis pavisam cits. Tikmēr ne Ukrainai, ne Rietumvalstīm "referendumu" iznākumi neko nemaina.

Rostoka ieskatā jautājums par kodolieročiem ir sarežģīts, taču to pielietošanas risks kopumā joprojām ir ļoti, ļoti zems. Putins savā runā bija ieskicējis ceļu, kuru ejot, var nonākt līdz kodolieroču pielietošanai - Krievija būs gatava izmantot visus līdzekļus, lai aizsargātu savu teritoriju, tostarp tās sastāvā iekļaujamās okupētās Ukrainas teritorijas.

No Rietumu, ASV puses ir izteikti reāli brīdinājumi Krievijai, ja tā izlems pielietot kodolieročus. Rostoks izslēdz iespēju, ka atbildes reakcijā analoģiski varētu tikt izmantoti kodolieroči, bet tas varētu būt konvencionāls uzbrukums, tieša atsevišķu NATO dalībvalstu iesaiste konfliktā Ukrainā, pastiprinātas ieroču piegādes, jo Ukraina līdz šim nav dabūjusi visas lietas, ko prasījusi, piemēram, tālākas darbības raķetes, tankus. Ukrainas pozīcija ir, ka ilgākā laika posmā Krievija var spekulēt uz to, ka tā paliks nesodīta, darot jebko. Tāpēc Ukraina vēlētos tālākas darbības raķetes, ar ko varētu apdraudēt arī lielos apdzīvotos centrus Krievijā - Maskavu un Sanktpēterburgu, piemēram.

"Referendumi", draudi ar kodolieročiem un mobilizācija ir savstarpēji saistīti procesi, daļa no Krievijas plāna, kas publiskots pagājušajā nedēļā, skaidroja eksperts. Mobilizācija nepieciešama, lai Krievija vienkārši nezaudētu karu, jo, ja tā nebūtu izsludināta, sakāve būtu faktiski neizbēgama. Tālāk Krievijas cilvēkiem nepieciešams paskaidrot, par ko viņi karos, pārliecinot, ka viņi cīnīsies par teritorijām, kas ir Krievijas sastāvā. Šim mērķim bija nepieciešami "referendumi", lai teritorijas "pārceltu" Krievijas sastāvā. Var redzēt, ka Putins mēģina "speciālo militāro operāciju" pārveidot par tēvijas karu, norādīja Rostoks.

Viņš akcentēja, ka notiekošais ir agresijas karš, kur Krievija ir iebrukusi Ukrainā, savukārt Krievijas uzdevums jau kopš kara sākuma bija pārliecināt cilvēkus, ka tas ir aizsardzības karš. Tāpēc tagad Krievijas naratīvs ir par to, ka Ukrainas spēki, ko pilnībā atbalsta NATO, cenšas iebrukt Krievijas teritorijā. Rostoks pieļāva, ka šāds stāsts nepārliecinās pilnīgi visus Krievijas iedzīvotājus.

Būtiski, ka Krievijas cilvēku vairums patlaban neraujas karot, turklāt viņi nav apmācīti to darīt, viņiem nav atbilstoša ekipējuma un apgādes. Līdz ar to kopējā situācija Krievijas vienībās, visticamāk, turpinās pasliktināties. Savukārt Ukrainai ir diezgan svarīgi tuvākajās nedēļās pavirzīties uz priekšu, kamēr mobilizācija nav pilnībā īstenota.

Eksperts pieļāva, ka mobilizācija Latvijas drošības situāciju īpaši neietekmēs, robežas ir daļēji ciet.

Kā ziņots, Krievija no 23. līdz 27.septembrim rīkoja tā sauktos "referendumus" par pievienošanos Krievijai tās okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritorijās.

Krievu okupanti otrdien jau sākuši ziņot par sākotnējiem rezultātiem pseidoreferendumos Krievijas sagrābtajā Ukrainas daļā, apgalvojot, ka pievienošanos Krievijai atbalstījuši teju visi balsošanas farsa dalībnieki.

Pēc visu balsu saskaitīšanas Krievijas okupētajā Luhanskas apgabala daļā pievienošanos Krievijai atbalstījuši vairāk nekā 98% balsotāju, okupētajā Zaporižjas apgabala daļā - vairāk nekā 93%, bet okupētajā Hersonas apgabala daļā - vairāk nekā 87%, paziņoja okupācijas varasiestādes.

Krievijas okupētajā Doneckas apgabala daļā balsu skaitīšana vēl nebija pabeigta, bet saskaņā ar provizorisko informāciju tur pievienošanos Krievijai atbalstījuši gandrīz 95% balsotāju. Okupētajā Doneckas apgabala daļā balsošanas rezultāti pasludināti pat pirms pseidoreferenduma oficiālā noslēguma.

Pseidoreferendumu rīkošanu okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās nosodījusi Kijiva un Rietumi, kas šo farsu negrasās atzīt par leģitīmu balsošanu, nedz ņemt vērā tā iznākumu.

Nevienam nebija šaubu, ka balsošanas parodijā atbilstoši Kremļa versijai tiktu "atbalstīta" pievienošanās Krievijai, savukārt analītiķi brīdina, ka tam sekojošā formālā aneksija konfliktā var izraisīt jaunu eskalāciju.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu