Krītoties Ķīnas juaņas vērtībai, Krievija zaudējusi miljardiem dolāru vērtas rezerves

TVNET | FINANCENET
Krītoties Ķīnas juaņas vērtībai, Krievija zaudējusi miljardiem dolāru vērtas rezerves
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 6
Foto: Reuters / Scanpix

Lai stiprinātu rubli, Krievija plāno iepirkt aptuveni 70 miljardus dolāru vērtas valūtas rezerves juaņās un citās “draudzīgajās” valūtās. Šis plāns jau izpelnījies atbalstu Krievijas valdības aprindās, vēsta “Bloomberg”.

Tiek norādīts, ka šis ierosinājums rada pārmaiņas Krievijas ekonomikas politikā, kas iepriekš balstīta uz ārējo rezervju uzkrāšanu dolāros un eiro. Tagad, ņemot vērā sankcijas, Kremlis meklē iespējas, kā uzlabot savu finansiālo situāciju.

Kremlis ir spiests mainīt ekonomikas stratēģiju, jo februārī tika iesaldēta aptuveni puse no 640 miljardus dolāru vērtajām Krievijas ārvalstu valūtu rezervēm. Lai arī Krievija jau iepriekš centusies diversificēt savas valūtu rezerves, tam bijis visai ierobežots efekts. Krievija jau vairākus gadus ierobežojusi izdevumus un uzkrājusi vairākus simtus miljardus dolāru, eiro un citas valūtas, kas krīzes brīžos izmantoti ekonomikas glābšanai.

Februārī, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, tika iesaldētas Krievijas rezerves vairāk nekā 300 miljardu dolāru vērtībā. Tādēļ Krievijai pašlaik ir svarīgi atrast jaunus rezervju avotus, kurus nākotnē būtu “uzticamākās rokās”.

“Draudzīgās” valūtas

Krievija īsi pēc kara sākuma izveidoja “draudzīgo valstu sarakstu” (tas ir, valstis, kuras vai nu klusē, vai nu neiebilst pret Krievijas agresiju Ukrainā un neuzliek sankcijas), kā arī “nedraudzīgo valstu sarakstu” (kas palīdz Ukrainai pretoties pret Krieviju). Eksperti norāda, ka iepirkt “draudzīgo” valstu valūtas ir visai problemātisks pasākums, jo tam ir nepieciešams panākt atsevišķu vienošanos ar konkrēto valsti.

Piemēram, ir nepieciešams līgums ar Ķīnu par to, ka tā ļauj pārdot savu valūtu, kas tiks izmantotas kā Krievijas ārējās rezerves. Ņemot vērā, ka tā var būt nauda, ko izmantot arī kara finansēšanai, tikt pie šāda līguma pašreizējā situācijā Krievijai varētu būt ļoti grūti.

Attiecībā pret Apvienotajiem Arābu Emirātiem un dirhamu – ir ļoti augsti politiskie riski, jo abu valstu valdības nereti maina politiku atkarībā no situācijas, bet Turcijas lirai ir lieli devalvācijas riski.

Tomēr, neraugoties uz zināmiem riskiem, Krievija vēlas tērēt 70 miljardus dolāru, lai iegādātos rezerves Ķīnas juaņās un citās draudzīgajās valūtās.

“Šāds pirkums Krievijai varētu ļaut aizpildīt atsevišķus robus finanšu jomā. Neitrālām valstīm tas nozīmētu zināmu atbalstu vietējai valūtai un īstermiņā atbalstīt šo valstu importa jomu,” norāda “Bloomberg” Krievijas ekonomists Aleksandrs Isakovs.

“Nedomāju, ka Krievijas Centrālā banka atradīs juaņas vai citas “draudzīgās’ valūtas tirgū pietiekamā daudzumā. Liels apjoms tirdzniecības ar “draudzīgajām” valstīm joprojām notiek ar “nedraudzīgo” valstu valūtām,” skaidro Tatjana Orlova.

Pirmo reizi Krievijas amatpersonas ideju par “draudzīgo” valūtu iegādi apsvēra jūnijā, lai mazliet bremzētu rubļa vērtības kāpumu. Ekonomikas ministrs Maksims Rešetņikovs kritizēja ideju sakot, ka ar tādu summu nebūs lielas ietekmes uz rubļa vērtību, taču valdībai nāksies ievērojami samazināt izdevumus.

Ir viens “bet”

Savā plānā Krievijas amatpersonas nav ņēmušas vērā ļoti nozīmīgu niansi. Juaņas kurss pēdējās nedēļas laikā nokrities līdz pēdējos 14 gados zemākajam punktam, tādējādi samazinot arī Krievijas esošo rezervju vērtību.

Pēdējo gadu laikā Krievija jau ir ieguldījusi 110 miljardus dolāru (17,1% no savām rezervēm) Ķīnas juaņā, cenšoties slāpēt Rietumvalstu sankciju sekas. Pēdējos mēnešos Maskava centusies audzēt investīciju apjomu juaņās. Tas bija vērojams vēl pirms kara sākuma. Galarezultātā Krievija ir kļuvusi par vienu no lielākajiem Ķīnas valūtas rezervju turētājiem pasaulē.

Tiesa gan, to vērtība ir strauji kritusies – tirgos juaņas kurss pret dolāru ir 7,24 juaņas par vienu dolāru. Tas ir sliktākais rādītājs kopš 2008. gada. Tāpat jāatminas, ka kopš gada sākuma kāpis dolāra kurss, kas attiecībā pret juaņu ir pieaudzis par 13%.

Līdz ar to Krievijas Centrālā banka kopš gada sākuma zaudējusi vismaz 14 miljardus dolāru vērtas rezerves juaņas kursa samazinājuma dēļ.

Pašlaik ASV dolārs pieredz ļoti stabilu kāpumu attiecībā pret citām lielākajām valūtām, kas, savukārt, savu vērtību zaudē. Tas tiek skaidrots ar faktu, ka ASV Federālās rezerves izvērsušas tādu politiku, kas dolāru pasargā no nopietniem finanšu satricinājumiem. Ķīnā, savukārt, nozīmīgas problēmas rada nulles kovida politika un krīze nekustamo īpašumu sektorā, kādēļ tās valūtas vērtība arī ir būtiski kritusies.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu