Sv, 27.11.2022.

Pētījumā noskaidrots, ka Latvijā obligāto militāro dienestu atbalsta teju divas reizes mazāk cilvēku nekā Lietuvā

TVNET/LETA
Pētījumā noskaidrots, ka Latvijā obligāto militāro dienestu atbalsta teju divas reizes mazāk cilvēku nekā Lietuvā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 8
Zemessardzes militārās mācības. Ilustratīvs attēls.
Zemessardzes militārās mācības. Ilustratīvs attēls. Foto: Ivars Soikāns/LETA

Latvijā Valsts obligāto dienestu (VAD) atbalsta teju divas reizes mazāk cilvēku nekā Lietuvā, liecina veiktais pētījums par iedzīvotāju gatavību aizsargāt valsti.

Šodien Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) norisinājās starptautiskā diskusija, kurā pētnieki analizēja iedzīvotāju gatavību aizsargāt valsti.

Latvijā obligāto militāro dienestu viennozīmīgi atbalsta 16,4% iedzīvotāju, savukārt drīzāk to atbalsta - 28,3%. Savukārt Lietuvā dienestu viennozīmīgi atbalsta 38%, bet drīzāk atbalsta 37,1%.

Tāpat Latvijā ir lielāks cilvēku skaits, kuri drīzāk neatbalsta vai pilnībā neatbalsta militāro dienestu. Gandrīz ceturtdaļa jeb 24,2% drīzāk neatbalsta dienestu, bet 18% pilnībā to neatbalsta.

Lietuvā dienestu drīzāk neatbalsta 12%, bet pilnībā pret šādu ideju iestājas 8,3% aptaujāto.

Lietuvā veiktais pētījums atklāj, ka kopš 2017.gada ir mainījusies arī tendence par cilvēkiem, kuri ir gatavi aizstāvēt savu valsti. Piemēram, 2017.gadā veiktajā pētījumā cilvēki ar augstāko izglītību drīzāk nebija gatavi aizstāvēt savu valsti. Tāpat nebija manītas atšķirības starp pilsētā un laukos dzīvojošo viedokli un starp iedzīvotājiem ar dažādu materiālo stāvokli.

Šogad situācija ir citāda. Jaunākie dati rāda, ka cilvēki ar augstāko izglītību ir vairāk gatavi aizsargāt savu valsti. Tāpat tendence ir mainījusies starp pilsētniekiem un laukos dzīvojošiem cilvēkiem - pilsētnieki un cilvēki ar vidējiem un vidēji augstiem ienākumiem ir vairāk gatavi aizstāvēt savu valsti.

Jau ziņots, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja VAD likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus vairāku likumu grozījumus, tomēr pirms balsojuma likumprojekta redakciju asi kritizēja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.

VAD likumprojektu un to pavadošo likumu projektus 20.septembrī apstiprināja Ministru kabinets, atbalstot dienesta ieviešanu.

VAD likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem - vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones - sievietes šajā pašā vecuma grupā.

Pirmajam iesaukumam 2023.gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023.gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023.gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi - janvārī un jūlijā.

Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.

Tiks individuāli vērtēta ārvalstīs dzīvojošo un studējošo vai strādājošo iesaukšana VAD.

Tiem pilsoņiem, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā vai pildījuši valsts civilo dienestu, VAD nebūs obligāts, taču viņi tam varēs pieteikties brīvprātīgi.

Likumprojekts paredz trīs VAD izpildes veidus - dienestu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībā, dienestu Zemessardzē un augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Sākot ar 2024.gadu, kā alternatīvu varēs iziet valsts civilo dienestu.

Reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un citi pilsoņi, kuri mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūs Kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Tāpat valsts aizsardzības apmācības programmu studiju laikā apgūs ārstniecības personas.

Dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībās ilgs 11 mēnešus. Pirmajā pusgadā apmācāmie apgūs militāro pamatapmācību un apmācību militārajā specialitātē, bet otrajā pusgadā dienēs bruņoto spēku vienībā.

Pēc 11 mēnešiem dienesta VAD karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu