"Jaunā Vienotība" kā pirmo uz sarunām aicinās Nacionālo apvienību

TVNET/LETA
"Jaunā Vienotība" kā pirmo uz sarunām aicinās Nacionālo apvienību
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Zane Bitere/LETA

Saeimas vēlēšanās uzvarējusī "Jaunā vienotība" (JV) sarunās ar potenciālajiem partneriem piedāvās vienoties par četrām nākamās valdības darba prioritātēm, atbildības sfēras starp partijām solot dalot tikai pēc tam, šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja JV politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.

Pēc Ašeradena vārdiem, JV ar prezidentu un politiskajām partijām vispirms gribēšot runāt par sarunu struktūru, proti, JV vēloties vienoties, ka partijas nesāk sarunas ar debatēm par atbildības jomu sadalījumu, bet gan ar sarunām par darāmajiem darbiem.

JV kā četrus prioritāros jautājumus izvirzījusi valsts ārējo drošību, iekšējo drošību, ekonomikas izaugsmi un izglītības attīstību. Tās ir tēmas, kurās meklēt risinājumus, nevis iezīmē mūsu intereses atbildības sfēru sadalē, apgalvoja JV politiķis.

Runājot par atbildības jomu sadali nākamajā valdībā, Ašeradens pieminēja vien tradicionālo principu, ka premjers parasti strādā kopā ar finanšu ministru no savas partijas, bet šo amatu, visticamāk, neturpinās ieņemt Jānis Reirs (JV), jo viņš nav saņēmis pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu nākamajā Saeimā.

Ašeradens pastāstīja, ka no partijām pirmo uz sarunām JV aicinās Nacionālo apvienību kā līdzšinējo sadarbības partneri, bet tad runās arī ar "Apvienoto sarakstu" un "Progresīvajiem".

Savukārt viens no partijas "Progresīvie" līderiem Mārtiņš Kossovičs pauda viedokli, ka nākamajā Saeimā ir vien divas reālas koalīcijas izveides iespējas - šaurāka un nestabilāka koalīcija ar trīs partijām un 54 balsīm, kas varētu nostrādāt īsu laiku, vai arī plašāka un stabilāka koalīcija ar "Progresīvo" dalību tajā un 64 balsīm. Pārējās trīs Saeimā iekļuvušās partijas kā sadarbības partnerus neredz nedz Kossovičs, nedz Ašeradens.

Pēc Kossoviča vārdiem, "Progresīvo" galvenās divas prioritātes nākamās valdības izveides procesā ir nacionālā drošība un kā pārvarēt ekonomisko un enerģētikas krīzi. Politiķis domā, ka pirmajā jautājumā visu potenciālo koalīcijas partneru viedokļi saskan, bet par krīzes pārvarēšanu viedokļi varētu atšķirties, tomēr viņš domā, ka par to ir iespējams vienoties.

Kossovičs domā, ka "Progresīvie" spētu pārvarēt zināmas ideoloģiskās pretrunas ar Nacionālo apvienību augstāku mērķu vārdā. Tagad viss esot atkarīgs no JV kā vēlēšanu uzvarētājiem un viņu izvēlēm, kā virzīt sarunas par valdošās koalīcijas izveidi.

Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.

Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem "Attīstībai/Par" un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Foto: Jaunā Vienotība sagaida vēlēšanu rezultātus

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu