Aizvadītajās vēlēšanās divu procentu barjeru pārvarējuši kopumā 13 saraksti. Toskait seši, kas Saeimā nav iekļuvuši. Tieši divu procentu barjera ir slieksnis, no kura partijām sāk izmaksāt valsts budžeta finansējumu, informē Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Partijām valsts finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo gadu pēc vēlēšanām.
Politisko organizāciju finansēšanas likums pašreiz spēkā esošajā redakcijā nosaka, ka partijām, kuras pārsniegušas 2% robežu Saeimas vēlēšanās, ik gadu tiek izmaksāti 4,5 eiro par vienu balsi, taču jau 1. novembrī spēkā stāsies likuma grozījumi, kas šo kārtību mainīs. Turpmāk piešķiramais finansējums tiks pakārtots valstī noteiktajai minimālajai algai.
Ja minimālā alga no nākamā gada nepieaugs, paliekot 500 eiro, partiju finansējums no valsts budžeta 2023. gadā varētu izskatīties šādi: "Attīstībai/Par!" saņems 204 500 eiro, "Saskaņa" 197 700 eiro, partija "Katram un katrai" 151 100 eiro, Latvijas Krievu savienība 149 400 eiro, "Suverēnā vara" 133 200 eiro, bet "Konservatīvie" 127 200 eiro.
Valsts finansējumu saņems arī septiņas parlamentā ievēlētās partijas.
TVNET jau informēja, ka vēlēšanās labāko rezultātu sasniegusi "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.
Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošajā koalīcijā ietilpstošajiem politiskajiem spēkiem "Attīstībai/Par" un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.
