Krievija Lietuvas pagaidu pilnvaroto lietvedi pasludina par nevēlamu personu un izraida no valsts

Viņa pasludināta par nevēlamu personu un viņai piecu dienu laikā jāpamet Krievija.

Krievija šādi atbildējusi uz Lietuvas lēmumu pirms divām dienām izraidīt no valsts Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi Sergeju Rjabokoņu.

Lietuvas ārlietu viceministrs Mants Adomens žurnālistiem apliecināja, ka lēmums izraidīt Rjabokoņu ir saistīts ar diplomāta izteikumiem par 1991.gada 13.janvārī notikušo.

"Lēmums ir reakcija uz Sergeja Rjabokoņa publiskajiem izteikumiem un viņa paziņojumiem, noniecinot 1991.gada 13.janvāra notikumus Lietuvā, viņa cinisko vēstures notikumu sakropļošanu, kā arī aktīvo komunikāciju ar personām, kuras aktīvi darbojas pret Lietuvas nacionālajām interesēm un par kuru asociāciju ir sākta izmeklēšana," Adomens klāstīja, runājot par bijušā radikāli kreisās partijas "Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte" līdera Aļģirda Palecka, kurš notiesāts par spiegošanu Krievijas labā, izveidoto asociāciju "Starptautiskais forums labām kaimiņattiecībām".

Krievijas vēstniecības Lietuvā pilnvarotajam lietvedim arī izteikts protests par Maskavas lēmumu anektēt četrus okupētos Ukrainas reģionus.

Rjabokoņa izraidīšana nozīmē, ka Krievijai būs jāieceļ jauns vēstniecības Lietuvā vadītājs.

Pagaidu pilnvarotais lietvedis Krievijas diplomātisko pārstāvniecību Lietuvā vada kopš aprīļa, kad Lietuva, reaģējot uz Krievijas karaspēka pastrādātajām zvērībām Kijivas piepilsētā Bučā, pazemināja diplomātisko attiecību ar Krieviju līmeni, izraidīja vēstnieku Alekseju Isakovu un atsauca no Maskavas savu vēstnieku Eitvīdu Bajarūnu.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka Lietuvas un Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības līmenis "saglabājas nemainīgs".

Viņš arī paskaidroja, ka Rjabokoņa izraidīšana saistīta ar Lietuvas tiesībsargājošo un nacionālās drošības institūciju sniegto informāciju un "Krievijas pārstāvja darbību kopumu".

Augusta beigās Lietuvas Ārlietu ministrija izsauca Rjabokoņu un iesniedza viņam protesta notu par paziņojumiem, kuros Krievijas diplomāts "noniecinājis 1991.gada 13.janvāra notikumus un ciniski sagrozījis vēstures faktus".

26.augustā Krievijas izdevumam "Krasnaja vesna" Rjabokoņs, komentējot diskusijas par vīzu ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem, teicis, ka "gadījumā, ja Lietuva iebraucošajiem Krievijas pilsoņiem prasīs par Krimas statusu, Krievija varētu sākt lietuviešiem prasīt par viņu pozīciju attiecībā uz 1991.gada 13.janvāra notikumiem Viļņā".

Kā nepatiesi apgalvoja Rjabokoņs, pret Padomju Savienību noskaņoti Lietuvas spēki tolaik sarīkoja nelikumīgus masu mītiņus, pieprasot atdalīšanos no Padomju Savienības, tādējādi pārkāpjot konstitucionālās normas, un provokācijas šajos mītiņos izraisīja civiliedzīvotāju bojāeju, lai gan patiesībā 14 civiliedzīvotāji tika nogalināti un simtiem ievainoti, kad padomju karavīri uzbruka Viļņas televīzijas tornim un Radio un televīzijas komitejas ēkai Viļņā.