Raidījums: 14. Saeimas vēlēšanas nonākušas Krievijas drošības dienestu interešu lokā (2)

Zviedris informēja, ka atsevišķi Krievijas dienesti vāca vispārīgu informāciju par Saeimas vēlēšanu norisi Latvijā un iespējamo vēlēšanu rezultātu. Tika ievākta arī informācija par to, kāds ir paredzētais atbalsts “Krieviju atbalstošajām partijām Latvijā”.

Biroja direktors arī norādīja, ka SAB novērojis Krievijas dienestu hakeru aktivitātes gan pret Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapu, gan arī atsevišķu politisko partiju mājaslapām vai sociālajiem tīkliem.

Lūgts sniegt vērtējumu prokrievisko partiju darbībām Latvijā un pastāstīt par to, kas tiek darīts, lai novērstu to apdraudējumu, SAB direktors atbildēja, ka vispirms ir jādefinē, ar ko tiek saprasta prokrieviska partija. Par konkrētām personām Zviedris runāt nevēlējās.

Lūgts precizēt, vai SAB saskata kādus drošības riskus jaunievēlēto deputātu darbībā un attieksmē, SAB direktors norādīja, ka drošības dienests seko līdzi Latvijas pilsoņu aktivitātēm, kuri simpatizē, vai slēptā veidā mēģina atbalstīt Krievijas naratīvu, rīcību. Šādi aktīvisti spilgti iezīmējušies pēc 24.februāra, kā arī pēc padomju pieminekļa Pardaugavā nojaukšanas.

"Gan Latvijas valsts, gan drošības dienesti ir skaidri definējuši sarkanās līnijas, kuras pārkāpjot iestājas cita veida kritēriju vērtēšana, proti, resoriskās pārbaudes, kriminālprocesi un diskvalificējoši pasākumi pret personām un partijām. Teiksim tā, ka šis signāls tā saucamo aktīvistu pusē tika uztverts pietiekami nopietni un šīs sarkanās līnijas netiek pārkāptas, lai gan ir atsevišķas personas, kas mēģina balansēt uz šīs robežas," norādīja Zviedris.

Zviedrim neesot ne mazāko šaubu, ka drošības dienestu rīcībā nonākot pietiekami juridiski korektu pierādījumu daudzumam attiecīgi, tiks iedarbināts jau nākamais mehānisms. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka valsts darbības pret šiem aktīvistiem tiks vērtētas tiesā, tāpēc ir būtiski iegūt juridiski korektus pierādījumus, uz kuriem drošības iestāde varot balstīt savu lēmumu.

Krievijai simpatizējoši aktīvisti Latvijas valsts nospraustās "sarkanās līnijas" kopumā nepārkāpj, tomēr ir atsevišķas personas, kas savā darbībā mēģina balansēt uz robežas, uzskata Zviedris.

Arī Valsts drošības dienests (VDD) ir apkopojis informāciju saistībā ar 14. Saeimas vēlēšanu norisi un nav identificējis prettiesiskas personu darbības, kuru mērķis būtu vēlētāju brīvas izvēles un vēlēšanu rezultātu ietekmēšana.

TVNET jau vēstīja, ka Saeimas vēlēšanu dienā kopējais novērotais kiberuzbrukumu skaits bija neliels. Par to intervijā otrdien, 4. oktobrī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" stāstīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

"Vēlēšanas pagāja mierīgi no kiberdrošības viedokļa," atzīmēja Kaškina, norādot, ka "Cert.lv" sestdien, 1.oktobrī, kad Latvijā notika 14. Saeimas vēlēšanas, sekoja līdzi notikumiem kibertelpā gan saistībā tieši ar vēlēšanu rezultātu atspoguļošanu, gan ar piekļuvi Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapai, gan arī daudz plašāk, proti, kas vispār notiek Latvijā.

"Cert.lv" vadītāja atzina, ka kopējais uzbrukumu skaits vēlēšanu dienā bija neliels. "Uzbrukumi, mērķēti tieši vēlēšanu sistēmām, netika novēroti. Piekļuves lieguma uzbrukumi arī ne," sacīja Kaškina.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka tika novēroti īslaicīgi pārtraukumi sistēmu darbībā, bet tie nebija saistīti ar ārēju ietekmi. "Šajā gadījumā traucējumi bija saistīti ar to, ka "bruņas" bija ļoti izturīgas un brīžiem pat pārāk izturīgas - gribējām sargāt sevi no sevis. Par laimi, tas ātri tika atrisināts," skaidroja Kaškina.

"Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.