/nginx/o/2019/04/29/12014090t1hbd41.jpg)
Runā, ka glāze sarkanvīna dienā palīdzēs atlikt vizīti pie ārsta. Daudzās kultūrās, kurās cilvēki mēdz vairāk ikdienā patērēt vīnu, ir pārsteidzoši zems sirds slimību gadījumu skaits, kā arī vidējais mūža ilgums ir garāks, salīdzinot, piemēram, ar amerikāņiem. Bet vai tiešām par to jāpateicas vīnam?
Uzskats, ka glāze vīna dienā uzlabo veselību un pagarina to cilvēku mūžu, kuri dzīvo vīnogu audzēšanai labvēlīgajos reģionos, sakņojas jau 1992. gada pētījumā, kur šis fenomens nodēvēts par “franču paradoksu”. Tiesa, mūsdienās izpratne par vīnu un tā ietekmi uz veselību ir daudz smalkāka. Pastāv pierādījumi, ka vīna dzeršana var palīdzēt cīnīties ar noteiktiem veselības traucējumiem, tomēr pierādījumu, ka vīns palīdz pagarināt mūžu, nav.
Jāsāk ar to, ka lielākā daļa pētījumu par sarkanvīnu nekoncentrējas uz pašu vīnu. Drīzāk šajos pētījumos ir pētīta vīnā atrodamo antioksidantu polifenolu ietekme uz veselību. Šīs ķimikālijas pasargā šūnas no bojājumiem, ko izraisa brīvie radikāļi, kas saistīti ar sirds slimībām un vēzi, vēstīts izdevumā "Live Science".
Kad starptautiska zinātnieku komanda izanalizēja 22 pētījumu rezultātus, atklājās, ka cilvēkiem, kuri dienā uzņēma 800 miligramus flavonoīdu – vīnā, augļos un dārzeņos atrodamo polifenolu veidu – bija par 24% mazāks pāragras nāves risks nekā tiem, kuri attiecīgajā laikā flavonoīdus neuzņēma. Pētījuma rezultāti 2017. gadā publicēti zinātniskajā žurnālā “American Journal of Epidemiology”.
Problēma tāda, ka 800 miligrami flavonoīdu ir daudz. Proti, būtu jāizdzer litriem vīna, lai uzņemtu tādu flavonoīdu daudzumu.
Pastāv arī daži pierādījumi par to, ka samērīgs vīna daudzums dienā uzlabo sirds veselību. Divas glāzes vīna dienā piecas dienas nedēļā vīriešiem un viena glāze dienā piecas dienas nedēļā sievietēm it kā palielina “labā” holesterīna līmeni, samazina trombu risku un nāk par labu artērijām. Daļēji tas viss, visticamāk, arī ir polifenolu nopelns, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Circulation”. Tiesa, lielu lomu varētu spēlēt arī etanols, kas atrodams visos alkoholiskajos dzērienos. Jāņem gan vērā, ka viss labais kļūst par slikto, ja alkohols tiek patērēts vairāk nekā ieteicams.
Un atkal problēma. Sirds slimības nav vienīgais faktors, kas ietekmē mūža ilgumu. Arī alkohola labā ietekme uz veselību nav pietiekami pierādīta. Gluži otrādi – ir daudz vairāk pierādījumu alkohola negatīvajai ietekmei uz veselību.
Tātad, ja tu nemēdz ikdienā dzert vīnu vai tā vietā labāk izvēlies alu, tad nav īpaša pamatojuma sākt to dzert vai aizstāt ar to alu. Labāk būs alkohola vietā izvēlēties fiziskas aktivitātes, par ko ir daudz vairāk pozitīvu pierādījumu nekā par alkoholu.
