AS un NA kā rīcībspējīgu valdības modeli redz tikai trīs partiju koalīciju un vēlas mainīt premjera pilnvaru un atbildības klāstu (13)

Pīlēns norādīja, ka sabiedrība no partijām gaida aktīvu rīcību, tāpēc nedrīkst zaudēt laiku ar valdības veidošanu. Sarunās no pirmdienas, 10.oktobra, kad JV ir piedāvājusi AS turpināt sarunu otro raundu, nepieciešams pie paveicamo darbu apkopošanas strādāt "vēl detalizētāk".

Atbildot uz jautājumiem, Pīlēns atzīmēja, ka četru partiju koalīcija nav nepieciešama, jo JV, AS un NA veidotā valdība nodrošinās stabilu pamatu gan nacionālām, gan konservatīvām, gan liberālām vērtībām, uz ko ir orientēta lielākā daļa sabiedrības. Politiķis skaidroja, ka krīzē ir vajadzīga ļoti rīcībspējīga valdība.

Dzintars norādīja, ka jau vairākkārt ir izskanējuši iemesli, kāpēc nav iespējas paplašināt trīs partiju koalīcijas modeli. Trīs partijām ir iespēja virzīties uz priekšu un turpināt strādāt pie darāmo darbu apkopošanas.

Vaicāts, vai AS un NA veido bloku, politiķis atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka to var dēvēt par viedokļu sakrišanu. Dzintars uzsvēra, ka visām trim partijām ir jāstrādā pēc absolūtas vienlīdzības principiem, ņemot vērā vēlētāju doto mandātu. "Jāvalda maksimālai cieņai - nekādu bloku veidošanu mēs nepieļaujam," sacīja NA līderis.

AS pārstāvis Edvards Smiltēns pauda, ka AS un NA ir vienisprātis, ka trīs partiju koalīcijas veidošana ir absolūti skaidra, pašsaprotama un loģiska arī Latvijas sabiedrībai. Savukārt kādi papildinājumi tikai sarežģītu koalīcijas sarunas, paildzinātu laiku tās izveidošanai un sarežģītu valdības deklarācijas un paveicamo darbu fiksēšanu, jo ideoloģiskā plaisa četrām partijām būtu lielāka, skaidroja politiķis.

Tāpēc partijām vairāk nav laika diskutēt par citu koalīcijas modeli - ja ir iespējama vienošanās trīs partiju starpā, tad pirmdien jāķeras pie konkrētu darbu identificēšanas, valdības deklarācijas ieskicēšanas, lai virzītos uz valdības apstiprināšanu novembra sākumā, norādīja Smiltēns.

Politiķis akcentēja, ka savukārt četru partiju koalīcija "ar milzīgu ideoloģisko plaisu jau pašos koalīcijas pamatos iebetonēs konfliktus un nesaskaņas un paildzinās jebkuru lēmumu pieņemšanu". Savukārt sabiedrība krīzes laikā sagaida "ātru, zibenīgu, konstruktīvu" koalīciju, kas spēj risināt problēmas, skaidroja AS pārstāvis.

Krīzes laikā koalīcijai par lēmumiem būs jāvienojas pēc konsensus jeb vienprātības un zināmas paritātes principiem, sacīja Smiltēns. Viņš norādīja -, ja koalīcijā notiks citu partneru pārbalsošana - vienreiz vienu partiju, citreiz otru, - tad tas var novest pie valdības krišanas.

Vaicāts, kā vērtētu, ja Kariņš atteiktos vadīt trīs partiju koalīciju saistībā ar atbalstu četru partiju valdību, Smiltēns atbildēja, ka tā būtu bezatbildība. Politiķis pauda, ka nevar iedomāties situāciju, ka pašlaik, kad esam vairākās krīzēs vienlaicīgi, partija, kura ir aicināta vadīt valdību, "pēkšņi nomet šo varu un atsakās no šādas iespējas".

Savukārt Dzintars aicināja hipotētiski neprognozēt preses konferencē klāt neesošās JV rīcību. NA ir ilgi strādājusi ar JV, ko vērtē kā atbildīgu organizāciju, pauda politiķis, norādot, ka visu interesēs ir valdību izveidot, vienam otru respektējot. Tas, ka process nebūs vienkārši un būs arī asa savstarpējā retorika, šajā procesā ir normāli, skaidroja Dzintars.

Taujāti, vai, ja tiktu veidota trīs partiju koalīcija, vai JV varētu slēgt atsevišķu sadarbības līgumu ar "Progresīvajiem", AS politiķis Edgars Tavars norādīja, ka nevar partijai aizliegt slēgt kādu līgumu vai "draudzēties, ar ko viņš grib". Svarīgākais ir trīs partijām - JV, AS un NA - "vienā valodā" vienoties strādāt kopā valdībā, un pašlaik būtu jābeidz diskusija par kādu alternatīvu koalīcijas formātu, atzīmēja Tavars.

Dzintars norādīja, ka jautājums par šāda līguma iespēju ir tikai hipotētisks, reizē piebilstot, ka šādā gadījumā iepazītos ar līguma saturu.

NA līderis norādīja, ka Kariņam pašlaik arī pārējās divas partijas ir uzticējušas sarunu vadīšanu, lai nonāktu pie Kariņa kā premjera.

Foto: 14. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšana

Potenciālie koalīcijas partneri AS un NA vēlas mainīt premjera pilnvaru un atbildības klāstu

Potenciālie koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts (AS) vēlas mainīt Ministru prezidenta pilnvaru un atbildības klāstu.

AS pārstāvis Edvards Smiltēns pēc abu partiju tikšanās norādīja, ka, pārrunājot krīzes vadības modeli, esot pilnīgi skaidrs, ka abi partneri gribētu stiprināt Ministru prezidenta pilnvaras un atbildību, un šādām izmaiņām būtu jānotiek uzreiz pēc jaunās Saeimas darba sākšanas.

Vaicāts pēc konkrētiem piemēriem, Smiltēns skaidroja, ka AS pārstāvji ir prezentējuši krīžu vadības modeli, kurā premjeram, viņa birojam un vadības blokam ir "pavisam cita loma un nozīme" nekā šobrīd. Politiskais spēks redzot, ka ir nepieciešams stiprināt valdības vadītāja lomu un atbildību krīzes laikā, lēmumu pieņemšanā, sacīja AS loceklis.

Koalīcijas padomes vietā ir jāizveido premjera padome, minēja Smiltēns, norādot, ka plašāku skaidrojumu šim punktam sniegšot citreiz.

Tāpat politiķu skatījumā valdības sēdēm būtu jānotiek vismaz divreiz nedēļā - vienā no sēdēm būtu jālemj par likumprojektiem, lēmumprojektiem un Ministru kabineta (MK) noteikumiem, savukārt otrajā būtu jāpārrunā stratēģiskie jautājumi augstākā līmenī, norādīja AS pārstāvis. Tādējādi kopīgi tiktu risināti starpdisciplinārie jautājumi.

Kā ziņots, AS un NA kā rīcībspējīgu valdības modeli redz tikai trīs partiju koalīciju ar "Jauno vienotību" (JV), šodien pēc AS un NA pārstāvju tikšanās apliecināja abu partiju politiķi.

NA līderis Raivis Dzintars pauda, ka NA un AS jaunievēlētajā 14.Saeimā neredz citu sadarbības modeli, kas būtu rīcībspējīgs. Abiem politiskajiem spēkiem ir "absolūti vienota pozīcija", ka valdība ir jāveido trīs partijām - JV, NA un AS.

AS politiķis Uldis Pīlēns apstiprināja Dzintara pausto, ka AS un NA uzskata, ka koalīcija ir jāveido nosauktajām trīs partijām. Politiķis uzsvēra, ka pašlaik nedrīkst zaudēt laiku un koalīcijas veidošanas sarunas ir jāturpina "jau pirmdien".

Dzintars uzsvēra, ka NA un AS sarunā tika secināts, ka abu partiju sapratne un gatavība sastrādāties ir ļoti augstā līmenī. Arī Pīlēns ļoti pozitīvi novērtēja, ka starp abiem politiskajiem spēkiem ir kopīga izpratne par fundamentālajām jeb pamata lietām.

Partijas AS un NA vienojušās par kopīgu redzējumu par valdības proritātēm

Partijas "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) tikšanās laikā vienojušās par kopīgu redzējumu par detalizētu krīzes vadības sistēmu, valdības prioritātēm un nacionālo politiku, ceturtdien pēc abu partiju tikšanās žurnālistiem sacīja NA līderis Raivis Dzintars.

Mums ir vienota izpratne, kā krīzes apstākļos būtu jāfunkcionē valsts varai, norādīja Dzintars.

Runājot par valdības prioritātēm, kuras partiju pārstāvju skatījumā būtu jāizvirza, NA līderis atzīmēja, ka valsts varai īpaši jāstrādā ar Latvijas konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi, ar vienlīdzīgu reģionālo attīstību un demogrāfijas politiku - "tai ir jābūt kā būtiskai, reālai prioritātei, ne tikai formālai prioritātei valdības darbā".

Abas partijas balstās uz līdzīgām vērtībām arī attiecībā uz nacionālo politiku - uz jautājumiem valodas, pilsonības un imigrācijas jomā, stāstīja Dzintars.

Pirmajā tikšanās reizē ceturtdien partijas gan neesot paguvušas izrunāt visus jautājumus, par kuriem būs jāvienojas koalīcijas veidošanas laikā, sacīja politiķis, taču viņš pauda, ka ir pārliecinājies, ka abu pušu sapratne un gatavība sastrādāties ir ļoti augstā līmenī.

Arī AS bezpartejiskais pārstāvis un viens no līderiem Uldis Pīlēns atzīmēja, ka viņu esot patīkami pārsteidzis abpusējais sapratnes līmenis par fundamentālām lietām, tai skaitā izpratni par to, kur valsts šobrīd atrodas politiski. "Kopējā atmosfēra liecina, ka esam uz pareizā ceļa - galvenais, nezaudēt tagad ātrumu," pauda Pīlēns.

AS pārstāvis Edvards Smiltēns norādīja uz partiju viedokli, ka sabiedrība sagaida konstruktīvu un operatīvu valdības izveidošanu un tūlītēju darba sākšanu, "lai jau sāktu rūpēties par tām jomām, kurās ir krīze iestājusies jau, tēlaini izsakoties, vakar".

Deputāts Edgars Tavars (AS) sacīja, ka abu partiju vienotā attieksme ir attiecināma arī uz līdzšinējās valdības pieļautajām nepilnībām, tai skaitā Administratīvi teritoriālajā reformā. Samērā nedaudz politiķi esot apsprieduši arī vides jautājumus, Zaļo kursu, abām pusēm piekrītot, ka tā ieviešanai ir jābūt līdzsvarā ar valsts tautsaimniecības noturību, eksportspēju un konkurētspējas veicināšanu, pauda politiķis.