Sv, 27.11.2022.

Krievija zaudē pēdējās pieejamās rezerves juaņas vērtības krituma dēļ

TVNET | FINANCENET
Krievija zaudē pēdējās pieejamās rezerves juaņas vērtības krituma dēļ
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 7
Foto: Reuters / Scanpix

Straujais Ķīnas juaņas vērtības kritums ir devis sāpīgu triecienu Krievijas starptautiskajām rezervēm. Tiek norādīts, ka juaņās esošās Krievijas starptautiskās valūtas rezerves faktiski ir pēdējās, kas sankciju dēļ nav iesaldētas, un tagad Krievijas Centrālā banka un Nacionālās labklājības fonds cietuši zaudējumus vairāku miljardu dolāru vērtībā.

Kopš gada sākuma dolāra kurss pret juaņu ir kāpis par 13%, kas Ķīnas valūtai nozīmējis lielāko kritumu kopš 1994. gada. Juaņas vērtība sāka kristies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču straujš kritums sekoja augusta vidū – tad ASV strauji cēla procentu likmes (kas ļāva kāpt dolāra vērtībai), tāpat arī Ķīnas ekonomikā bija vērojama sabremzēšanās. Tā skaidrojama ar drakonisko kovida apkarošanas politiku. Tā rezultātā juaņa zaudēja 5% vērtības sešu nedēļu laikā.

Septembra beigās juaņas kurss nokritās līdz 7,22 juaņām par dolāru, kas bija minimums kopš 2008. gada. Šī gada janvārī kurss vēl bija bija 6,37 juaņas par dolāru, bet vasaras vidū valūta turējās pie 6,7 juaņām par dolāru.

Ko tas nozīmē Krievijai? Krievijai juaņas vērtības kritums nozīmēja lielus zaudējumus vairāk nekā desmit miljardu dolāru vērtībā. Gada sākumā Krievijas Centrālā banka Ķīnas juaņās glabāja 17,1% no savām starptautiskajām rezervēm, kuru vērtība 1. janvārī bija 104,8 miljardi dolāru. Turklāt 2021. gada beigās juaņu rezervju krājumi tika papildināti par 28,1 miljardu dolāru, palielinot Ķīnas valūtas lomu Krievijas starptautiskajās rezervēs.

Ņemot vērā oktobra sākuma kursu – 7,1 juaņa par dolāru, Krievijas rezerves Ķīnas valūtā bija aptuveni 94,1 miljards dolāru. Tādējādi, krītoties Ķīnas valūtas vērtībai, Krievija zaudējusi aptuveni 10,7 miljardus dolāru. Aptuveni pieci miljardi no šīs summas pienākas Krievijas Nacionālās labklājības fondam.

Šis fonds tika izveidots 2017. gadā, un tam tika novirzīta peļņa no naftas ieņēmumiem. Trešā daļa no fonda likvīdās daļas ir juaņās. Kopējā fonda vērtība ir 131,05 miljardi dolāru.

Jāņem vērā, ka vērtību zaudējošās juaņas ir pēdējās Krievijai pieejamās ārējās rezerves. ASV, Kanādas un Austrālijas dolāri, eiro, sterliņu mārciņas un Japānas jenas sankciju dēļ ir iesaldētas, un šīs rezerves Krievijai nav pieejamas.

Krievijas īpašumā ir arī zelta rezerves, kas mērāmas 2200 tonnu, kas ir piektās lielākās zelta rezerves pasaulē. Tomēr arī pret tām ir noteiktas sankcijas. Aprīlī gan ASV Finanšu ministrija, gan Eiropas Savienība brīdināja, ka darījumi ar Krievijas Centrālajai bankai piederošajiem zelta stienīšiem ir nelikumīgi un par šādiem darījumiem draudēs sods.

Kopējā Krievijas starptautisko rezervju vērtība šī gada 30. septembrī (skaitot arī iesaldētās rezerves) bija 540,7 miljardi dolāru, kas ir mazākais rādītājs kopš 2019. gada novembra.

Pret juaņu ir spiediens, ņemot vērā dolāra rekordlielo vērtības pieaugumu, kāds nav pieredzēts pēdējos 20 gadus, norāda “Australia & New Zealand Banking Group” pētījumu nodaļas vadītājs Singapūrā Huns Gohs. Viņš norāda, ka dolārs audzis tādēļ, ka ASV kopš gada sākuma trīs reizes cēlusi galveno procentu likmi, un tā pašlaik sasniegusi 14 gados augstāko rādītāju (3,25% gada likme). Turklāt ļoti strauji ieviesta arī ļoti stingra naudas kontroles politika, kāda ASV ir pieredzēta pirmo reizi kopš septiņdesmitajiem gadiem.

Ķīnas Centrālā banka pretēji – divas reizes mazinājusi procentu likmes, tādējādi mazinot naudas vērtību. Ņemot vērā to, juaņas vērtība turpinās nelielu kritumu, un nākamā gada sākumā juaņas vērtība atgriezīsies pie pēdējo gadu laikā mazākās vērtības, prognozē Gohs. Tas savukārt nozīmē, ka Krievijas pēdējās pieejamās ārvalstu valūtu rezerves turpinās sarukt.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu