Infografika ⟩ Latvijā gada inflācija šogad vēl var sasniegt arī 25%, brīdina analītiķi (2)

"SEB bankas" makroekonomika eksperts Dainis Gašpuitis skaidro, ka joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās - mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18,4 procentpunktus no kopējās inflācijas. Pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās.

Viņš arī norāda, ka šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot, tomēr pamattendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika.

Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku spēsim novērtēt gada beigās, nākamā gada sākumā, min Gašpuitis. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laika apstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu pazemināties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju.

Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tostarp tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums, pauž Gašpuitis. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā.

"Tādēļ inflācijas augstākais punkts vēl priekšā un nenoteiktība tik izteikta, ka tikai nākamā gada sākumā spēsim daudz reālāk novērtēt ilgāka termiņa inflācijas perspektīvas. Tas var nozīmēt, gan ilgstoši paaugstinātu inflāciju, gan negaidīti krasus īslaicīgus deflācijas periodus," pauž Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka patēriņa cenas Latvijā vēl turpina augt, taču tuvākajos mēnešos Latvijā ir gaidāms inflācijas maksimums un nākamā gada sākumā inflācija Latvijā sāks mazināties.

Āboliņš prognozē, ka līdz gada beigām inflācija Latvijā varētu sasniegt arī 25%, tomēr pasaulē inflācija vairs nav vienvirziena ceļš un straujais dabas resursu cenu lēciens vismaz daļēji ir apstājies, savukārt atsevišķu resursu, piemēram, metālu un pārtikas, cenas ir sākušas pat samazināties.

Energoresursu cenas Eiropā gan joprojām ir ļoti augstas, un tās tikai tagad pilnā mērā sāk atspoguļoties siltumenerģijas tarifos, atzīst Āboliņš. Septembrī siltumenerģijas cenas Latvijā pieauga par 9,2%, bet salīdzinājumā ar 2021.gada septembri tās ir pieaugušas par 58,7%. Savukārt elektroenerģijas, gāzes un cietā kurināmā inflācija septembrī bija 90-110% robežās.

Tāpat septembrī par 1,9% pieauga pārtikas cenas un pārtikas produktu gada inflācija sasniedza 27,7%. Ekonomists skaidro, ka inflācijas procesi arvien vairāk ir redzami arī pakalpojumu nozarēs. Piemēram, atpūtas un izklaides pakalpojumu cenas gada laikā ir augušas par 7,8%, izglītības - 7,1%, savukārt izmitināšanas un ēdināšanas - 15,9%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visu pakalpojumu cenas Latvijā septembrī pieauga vidēji par 9,7%.

Āboliņš norāda, ka gada atlikušajos mēnešos inflācija Latvijā varētu sasniegt pat 25%, savukārt nākamā gada sākumu tā beidzot varētu sākt krist. Pasaulē dabas resursu cenas vairs nekāpj, un kopš pavasara augstākā līmeņa pārtikas, metālu, kā arī naftas cenas pasaulē ir sarukušas par gandrīz 20%.

Arī pēcpandēmijas deficītu periods ir beidzies - daudzās nozarēs noliktavas atkal ir piepildītas un jaunie pasūtījumi pasaules rūpniecībā sāk samazināties, savukārt konteineru pārvadājuma izmaksas starp Ķīnu, ASV un Eiropu ir sarukušas teju par 80% no to augstākā līmeņa pērnā gada beigās, uzsver Āboliņš. Tikmēr pasaules pārtikas cenas kopš aprīļa ir sarukušas par gandrīz 14% un tuvākajos mēnešos tam vajadzētu sākt atspoguļoties arī Latvijas veikalos.

Tāpat inflāciju ierobežo Eiropas Centrālās bankas monetārā politika un procentu likmju kāpums eirozonā, skaidro ekonomists. Tas ir nepieciešams, lai inflācija nekļūtu noturīga, taču "OPEC+" lēmums samazināt naftas ieguvi ir atkal palielinājis naftas cenas un tas apgrūtinās cīņu ar inflāciju.

Pēc Āboliņa prognozēm, inflācija Latvijā šogad būs ap 17-18%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā varētu būt ap 8%.

Ekonomists gan norāda, ka inflācijas gaidāmais kritums, protams, ir laba ziņa, taču zemākas inflācijas cena būs izaugsmes bremzēšanās un, visticamāk, recesija. Jaunie pasūtījumi Latvijas rūpniecībā jau sarūk, augstās pārtikas un enerģijas cenas mazina iedzīvotāju pirktspēju, un to arvien vairāk jūt dažādas tirdzniecības un pakalpojumu nozares. Tāpat pakāpeniski sāk pasliktināties situācija darba tirgū, tādēļ tuvākie seši līdz 12 mēneši Latvijas ekonomikā būs sarežģīti.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, lai gan atsevišķu globālo resursu cenas septembrī samazinājās, Latvijas inflācijas statistikā attiecīgajā mēnesī tas vēl neatspoguļojās.

Siltumapgādes cena Latvijā, ko lielā mērā ietekmē pieejamā dabasgāzes cena, turpināja augt, lai gan dabasgāzes cena biržā septembrī nedaudz noplaka. Opmane skaidro, ka šāda situācija veidojas, jo siltumenerģijas ražotāji resursus iepērk un līgumus noslēdz dažādos laika periodos, un, lai gan dabasgāzes cenas mazināšanās sniedz cerību uz, iespējams, zemākiem tarifiem nākotnē, tuvākajos mēnešos joprojām gaidāmi diezgan strauji siltumapgādes tarifu lēcieni augšup, ko daļēji ierobežos valsts atbalsts.

Septembrī Latvijā pieauga cena arī elektroenerģijai. Lai gan elektrības tirdzniecības cena Latvijas tirdzniecības apgabalā septembrī mazinājās, tomēr jaunie fiksētie līgumi tika slēgti par salīdzinoši augstākām cenām. Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana veido vien nelielu daļu no kopējā rēķina, un arī patērētāju izdevumus elektroenerģijai tas ietekmēja nedaudz, norāda Opmane.

Viņa informē, ka dažādām precēm un pakalpojumiem gala cenu, ar kuru sastopas patērētājs, ietekmē gan globālo resursu cenu pieaugums (pašlaik daļai resursu jūtams neliels atslābums), gan dažādi valsts atbalsta pasākumi (arī šeit tuvākajos mēnešos gaidāms cenu mazinošs efekts), gan darbaspēka izmaksas (kas, piemēram, ceļot minimālo algu varētu noteikt papildu spiedienu uz galaproduktu cenu), un dažādi citi faktori, kas nosaka to, cik lēti vai dārgi ir saražot vajadzīgo produkciju.

"Tomēr šis nav matemātikas vienādojums, kas atrisināms vien ievadot vajadzīgos nezināmos. Papildu ietekmējošais faktors ir tas, kādos brīžos un uz cik ilgu laiku tiek noslēgti piegādes līgumi, un nereti, tas, ko pircējs redz čekā par pirkumu, atspoguļo pasauli nevis pašlaik, bet to, kādi nosacījumi bijuši iepriekš," pauž Opmane.

Ekonomiste prognozē, ka arī turpmākajos mēnešos inflācija saglabāsies augsta, taču nākamā gaida laikā cenu pieauguma temps mazināsies, lai gan sagaidāmais cenu līmenis būs augstāks nekā pirms šīs energoresursu krīzes sākuma.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka saistībā ar patēriņa cenu kāpumu notiekošo var saukt par ļoti interesantu - trīs mēnešu laikā no situācijas, kad gandrīz viss pasaules ekonomikā notiekošais strādāja inflācijas palielināšanas virzienā, esam nonākuši pie cenu līmeni palielinošu un samazinošu spēku asas sadursmes.

"Septembrī tumsas spēki vēl uzvarēja, turpmāko četru mēnešu laikā gaidāms neizšķirts, bet pēc tam jau frontes līnija velsies pretējā virzienā," pauž Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka stāvoklis ir sarežģīts, bet nepavisam ne bezcerīgs. Patēriņa cenu kāpums turpinās brīdī, kad to sākotnēji izraisījušie globālie spēki jau strauji vājinās. Jau jūnijā lejupslīdi sāka kopējie izejvielu cenu indeksi. Savukārt pēdējos divos mēnešos samazinās gāzes cenas Eiropā un elektrības cenas Baltijā. Tātad patēriņa cenu inflāciju šobrīd nosaka inerce - iepriekš notikušo biržas cenu "eksploziju triecienviļņu izplatīšanās" patēriņa grozā.

Strautiņš salīdzina, ka inflācija ir kā suns, kas ir piesiets elastīgā saitē un ieskrējienā to ir nospriegojis līdz galam. Kad inerce izsīks, saite vilks suni atpakaļ, un inflācijas kritums būs ļoti straujš. Strautiņš uzskata, ka līdz nākamā gada beigām inflācija varētu samazināties līdz nullei un pat aiziet zem tās.

Ekonomista ieskatā, tas gan nenozīmē, ka ekonomiskā situācija tad būs ļoti iepriecinoša. Neizbēgama ir ekonomikas recesija eirozonā, ir lieli riski arī pasaules ekonomikai kopumā. Centrālajām bankām ir tik labi izdevies atdzesēt mājokļu tirgus ASV un daudzviet Eiropā, ka dažu mēnešu laikā eiforija ir pārvērtusies panikā.

Līdz nākamā gada janvārim gada inflācija vēl turēsies apmēram pašreizējā līmenī, prognozē Strautiņš, norādot, ka patēriņa cenu indeksā vēl nav atspoguļots pēdējais "Rīgas siltuma" tarifu kāpums, ko valsts atbalsts kompensēs tikai daļēji. Pēc tam biržas notikumu pārnešana uz patēriņa groza enerģijas sadaļu būs visumā noslēgusies. Vēl turpināsies netiešā ietekme uz citām precēm un pakalpojumiem.

Vienlaikus jau sāks iedarboties enerģijas vairumtirdzniecības cenu samazināšanās, kas pēdējo divu mēnešu laikā ir bijusi iespaidīga, akcentē Strautiņš. Oktobra pirmajās 10 dienās vidējā elektrības cena "NordPool" Latvijas zonā ir 219 eiro par megavatstundu (MWh), septembra vidējā cena bija 351 eiro, bet augustā - 468 eiro, tātad vairāk nekā divkāršs kritums. Tiesa 2019.gada vidējā cena bija 46,27 eiro par MWh.

Diezgan cerīgi izskatās arī gāzes tirgus, vēsta Strautiņš. Pirmdien cena piegādei pēc mēneša nokritās līdz 153 eiro par MWh, kas ir zemākais līmenis kopš 1.jūlija. Oktobra pirmajās dienās no 336 eiro līdz 269 eiro par tonnu nokritusies ogļu cena Eiropā, tā ir zemākā cena kopš maija sākuma. Pirms dažām dienām pasauli sabiedēja OPEC lēmums par ražošanas samazināšanu, tā ietekme ir jūtama, bet nav milzīga. Naftas cenas pacēlās apmēram par desmito daļu, kas nozīmē degvielas cenu kāpumu patērētājiem par apmēram 5%.

Globālo inflācijas vilni ietekmēja ne tikai enerģijas biržas cenas, skaidro Strautiņš. Pandēmijas veicinātais "virsnormas" pieprasījums pēc precēm paaugstināja izmaksas dažādos vērtības ķēžu posmos. Šobrīd šīs ķēdes strauji atslābst, jaudu trūkumu strauji nomaina pārpilnība, norāda ekonomists. Jo īpaši uzkrītošs bija kuģu transporta izmaksu kāpums. Globālais konteineru pārvadājumu frakta indekss "Freightos" kopš augstākā punkta pērn septembrī jau samazinājies trīskārt, tiesa, tas vēl ir divkārt virs vēsturiskās normas. FAO ziņo, ka sesto mēnesi pēc kārtas krītas pārtikas cenas biržās.

Inflāciju samazinoši ietekmēs arī valsts atbalsta pasākumi, daži no tiem būs ļoti nozīmīgi, pauž Strautiņš. Piemēram, no 1.oktobra pirmajām 100 kilovatstundām (kWh) (tātad vairāk nekā pusei no vidējās mājsaimniecības elektrības patēriņa) būs fiksēta cena jeb 16 centi par kWh.

Strautiņš atgādina, ka laikā kopš pagājušā gada vasaras inflācija ir nodarījusi lielu kaitējumu Latvijas iedzīvotāju pirktspējai, turklāt šogad kopumā vidējais algu pieaugums atpaliek no vidējā cenu kāpuma apmēram par 10 procentpunktiem.

"Nākamgad kopumā pirktspēja daudz nemainīsies, bet gada sākums un beigas jau būs krasi atšķirīgi."

"Sagaidāms, ka noturīgs dzīves līmeņa kāpums atsāksies 2024.gadā. Lai arī notikumi biržās jau skaidri iezīmē ceļu uz cenu stabilizāciju, laiks līdz nākamajai vasarai patērētājiem vēl būs grūts," skaidro Strautiņš.

"Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare uzsver, ka inflācija ir sasniegusi jaunu šī gadsimta rekordu - gada griezumā cenas pieauga par 22,2%, un Latvijas iedzīvotāji par to pašu produktu un pakalpojumu klāstu samaksāja par piektdaļu vairāk nekā 2021.gada septembrī.

Būtiskākais cenu pieauguma virzītājs septembrī bija ar mājokli saistītie pakalpojumi, kas gada griezumā auga par 51,6%, skaidro Komare. Iestājoties rudenim, aktuālāka paliek apkures pieslēgšana. Kaut gan septembrī reti kur jau tika pieslēgta apkure, tomēr Centrālā statistikas pārvalde apseko patēriņa grozā ietilpstošo preču un pakalpojumu cenas visu gadu, un apkures tarifu kāpums var tikt fiksēts arī mēnešos, kad iedzīvotāji nesaņem apkures rēķinus.

AS "Rīgas siltuma" tarifs, kas stājās spēkā 15.augustā, mazliet pacēla arī septembra inflāciju. Tai pat laikā arī citās pilsētās turpinājās siltumenerģijas tarifu kāpums, kas arī atspoguļojās augstākā inflācijā. Septembrī apkures pakalpojumu cenas bija par 9,2% augstākas nekā augustā, un par gandrīz 59% augstākas nekā pirms gada.

Salīdzinot ar augustu, elektroenerģijas cenas Latvijā kāpušas vidēji par 1,8%. Komare norāda, ka, visdrīzāk, augušas cenas fiksētiem tarifiem, ar novēlošanos atspoguļojot iepriekšējos mēnešos novēroto cenu kāpumu "Nord Pool" biržā. Savukārt septembrī "Nord Pool" biržā reģistrētā vidējā cena bija par 25% mazāka nekā augustā, tādēļ tie iedzīvotāji, kuriem pieslēgts dinamiskais tarifs, pie nemainīga patēriņa par elektrību maksāja mazāk nekā mēnesi iepriekš. Tomēr šādu mājsaimniecību ir būtiski mazāk.

Šobrīd valda liela nenoteiktība, saistībā ar energoresursu cenām, un pastāv iespēja, ka siltumenerģijas tarifus var pārskatīt un celt arī turpmāk, atzīst Komare. Piemēram, "Rīgas siltums" jau četras reizes ir mainījusi siltumenerģijas tarifu, un jaunākais tarifs stājās spēkā 1.oktobrī. Turklāt citviet Latvijā ir ieviesti arī mainīgie siltumenerģijas tarifi, kas ir atkarīgi no iepirktās dabasgāzes cenas. Nenoteiktību mazinās un cenu kāpumu daļēji ierobežos valsts atbalsta pasākumi, kas stājās spēkā ar 1.oktobri.

Komare norāda, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas turpināja augt un ieņēma otro inflācijas virzītājspēka goda vietu. Septembrī, salīdzinot ar augustu, pārtikas cenas augušas par 2%, bet gada laikā tās ir kāpušas par 27,5%.

"Tagad pārtikas inflāciju, visdrīzāk, vairāk virza otrreizējie efekti no energoresursu cenu kāpuma, kas ir sadārdzinājuši ražošanas izmaksas. Savukārt, globālo pārtikas izejvielu cenas, kā redzam, ir atkāpušās. Septembrī ANO aizgādībā esošās Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas publicētais pārtikas cenu indekss bija sešu mēnešu zemākajā līmenī. Latvijas veikalu cenu zīmes gan tas ietekmēs ar laika nobīdi," skaidro Komare.

Degvielas cenas septembrī vidēji bija par 2,1% zemākas nekā augustā. Ekonomiste uzsver, ka tās turpināja samazināties jau trešo mēnesi pēc kārtas, bet, protams, saglabājas augstu virs pagājušā gada līmeņa (+37,4%). Degvielas cenas Latvijā ar nelielu laika nobīdi seko pasaules naftas cenai, kas pēdējo četru mēnešu laikā ir sarukusi un septembrī pat noslīdēja zem 90 ASV dolāriem par barelu. Šāda cena iepriekš fiksēta vien februāra sākumā. 5.oktobrī "OPEC+" vienojās par naftas ieguves apjomu samazināšanu, kas var apturēt vai vismaz ierobežot naftas un attiecīgi arī degvielas cenas kritumu. Naftas cena kopš oktobra sākuma ir augusi par 7%.

Lai gan inflācija ir tuvu pīķim, "Swedbank" sagaida, ka vēl nākamā gada sākumā tā noturēsies tuvu 20%.

Globālajos tirgos daudzu izejvielu cenas ir atkāpušās no rekordaugstajiem pavasara līmeņiem, arī situācija globālajās piegāžu ķēdēs pamazām normalizējas, un transportēšanas izmaksas sākušas atslābt. Komare norāde, ka iepriekš minētie faktori līdzēs inflācijas samazinājumam nākamā gada laikā. Gaidāms, ka kopējais patēriņa cenu līmenis turpinās augt, bet jau ievērojami lēnāk.

Komare uzsver, ka augstā inflācija, protams, ir sāpīga Latvijas iedzīvotājiem, jo ienākumu kāpums netiek līdzi cenu kāpumam, un tas iedragā iedzīvotāju pirktspēju. Vissāpīgāk to izjūt iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, jo komunālie pakalpojumi un pārtika viņu ikdienas tēriņos veido lielāku daļu. Valsts atbalsta pasākumi palīdzēs mazināt apkures un elektrības cenu kāpumu sitienu pa maciņu, atgādina ekonomiste. Atsevišķi pasākumi, kas vērsti uz tiem iedzīvotājiem, kam tas visvairāk nepieciešams, kā, piemēram, mājokļa pabalsts, neatspoguļosies inflācijā, bet var atvieglot šo iedzīvotāju finansiālo situāciju.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā pieauga par 1,6%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada septembri - palielinājās par 22,2%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 13,7%.