Pilnvērtīgas civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas izveidošanai Latvijā nepieciešamas plānotas un paredzamas investīcijas, komentējot Valsts kontroles (VK) veikto revīziju, atzīmē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Kā aģentūru LETA informēja VUGD, izstrādājot Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, tika ieviesta jauna pieeja risku novērtēšanai un katastrofu pārvaldīšanai Latvijā, nosakot katra līmeņa atbildību un pienākumus.
Sistēma ir salīdzinoši jauna un esot "nepieciešama domāšanas un pieejas maiņa", kas prasa laiku, tādēļ visiem kopā ir jāstrādā pie tās attīstīšanas un pilnveides, bet tam ir nepieciešamas plānotas un paredzamas investīcijas, nevis vienreizējs ieguldījums, lai aizpildītu aktuālos trūkumus, kā arī cilvēkresursi. Tāpat nepieciešama iesaistīto institūciju izpratne par civilās aizsardzības nozīmi valsts iekšējās drošības stiprināšanā.
Valsts kontroles revīzijas rezultātus VUGD izvērtēs. Dienesta ieskatā, tas ir noderīgs vērtējums no malas, kas ļaus izvirzīt prioritātes tālākai sistēmas darbības attīstībai.
Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai, secināts VK veiktajā revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.
Revīzijā revidējamām vienībām, tostarp IeM un VUGD, ir sniegti 17 ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir 2025.gada 31.decembris. Trīs priekšlikumi saistībā ar katastrofu pārvaldīšanas un krīžu vadības institucionālā modeļa pilnveidošanu, nozaru apdraudējumu plāniem un finansējumu valsts materiālajām rezervēm ir sniegti Ministru prezidentam. Pēc revīzijas paredzēts, ka VK vērsīsies pie Ministru prezidenta, lai pārrunātu revīzijā secināto un sniegtos ieteikumus.
