Iekšlietu ministrija noraida "Amnesty International" apgalvojumus par pārkāpumiem pret migrantiem (8)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Dzeloņstiepļu žogs uz Latvijas-Baltkrievijas.
Dzeloņstiepļu žogs uz Latvijas-Baltkrievijas. Foto: Ivars Soikāns/LETA

Iekšlietu ministrija un Valsts robežsardze noraida absurdos starptautiskās nevalstiskās organizācijas "Amnesty International" pētījumā minētos apgalvojumus un atsevišķu personu nepārbaudītus izteicienus par situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas attiecībā uz "bēgļu un migrantu patvaļīgu aizturēšanu un spīdzināšanu", norāda Iekšlietu ministrijas pārstāve Zane Plone.

Viņa uzsver, ka līdz šim neesot konstatēts neviens gadījums, kad Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku vai Valsts policijas pārstāvji būtu lietojuši fizisku spēku vai arī speciālos līdzekļus, un Valsts robežsardzē neesot saņemtas sūdzības par fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošanu no personām, kuras mēģinājušas nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas–Latvijas robežu.

"Neatbalstām "Amnesty International" centienus likt vienādības zīmi starp, no vienas puses, Baltkrievijas ļaunprātīgi īstenotu migrācijas instrumentalizāciju un tīšo ES ārējo robežu apdraudējumu un, no otras puses, patiesiem patvēruma meklētājiem un personām ievainojamības situācijā," norāda Plone.

Pēc Valsts robežsardzes sniegtās informācijas laika posmā no ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2021. gada 11. augustā līdz 2022. gada 11. oktobrim Latvijas teritorijā uz Baltkrievijas–Latvijas robežas humānu apsvērumu dēļ tika atļauts ienākt 195 personām. Pērn humānu apsvērumu dēļ tika ielaisti 13 Afganistānas, 66 Irākas, pieci Šrilankas, viens Pakistānas, četri Sīrijas un pieci Turcijas valstspiederīgie, bet šogad – 48 Irākas, 19 Irānas, septiņi Šrilankas, septiņi Baltkrievijas, 12 Afganistānas, divi Indijas, divi Gvinejas, divi Pakistānas, viens Eritrejas un viens Krievijas valstspiederīgais.

Valsts robežas šķērsošanai paredzētajās vietās 2022. gadā Latvijā ieceļoja 51 Afganistānas un 36 Irākas valstspiederīgie caur lidostu Rīga; divi Afganistānas un četri Irākas valstspiederīgie caur Grebņevas un Terehovas robežpunktu; četri Irākas valstspiederīgie caur Silenes robežpunktu.

"Šie dati uzskatāmi parāda, ka Latvijas iestādes pievērš uzmanību individuālām situācijām un rīkojas, lai novērstu draudus personas dzīvībai vai veselībai," uzsver Plone. "Nevienai valstij nav pienākums ielaist savā teritorijā visus ārvalstniekus, kuri to vēlas, vēl jo vairāk personas, kuras apzināti cenšas nelikumīgi šķērsot valsts robežu."

Saskaņā ar Saprašanās memorandu, kas noslēgts starp UNHCR un Valsts robežsardzi, robežsardze nodrošina UNHCR novērotāju iespēju novērot patvēruma pieteikumu iesniegšanu robežšķērsošanas vietās, turpmākās darbības attiecīgajā iestādē, kas saņēmusi patvēruma pieteikumu, attiecīgo personu uzņemšanas un izmitināšanas apstākļus un attiecīgo tiesību aktu prasību atbilstību saistībā ar attiecīgajām personām. UNHCR nozīmētais partneris Latvijā ir Latvijas Cilvēktiesību centra novērotājs, kurš regulāri veic šādas novērošanas.

Arī Tiesībsarga biroja pārstāvji vairākkārt ir apmeklējuši gan pierobežas teritorijas, gan tieši Latvijas–Baltkrievijas robežu, vērš uzmanību Plone. Neviena apmeklējuma laikā Valsts robežsardze neesot saņēmusi pārmetumus par tiesību normu pārkāpumiem.

Cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" ceturtdien publicētā ziņojumā "Latvija: atgriezies mājās vai palikt mežā uz visiem laikiem" pārmet Latvijas varasiestādēm nežēlīgu attieksmi pret galvenokārt Tuvo Austrumu izcelsmes migrantiem un bēgļiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.

67 lappuses garajā ziņojumā "Amnesty International" kritizē to, kā Latvijas varasiestādes risinājušas krīzi uz robežas. "Latvija bēgļiem un migrantiem ir izvirzījusi cietsirdīgu ultimātu: piekrist "brīvprātīgi" atgriezties savā valstī vai palikt iestrēgušiem pierobežā, kur viņiem draud aizturēšana, nelikumīga izraidīšana un spīdzināšana. Dažos gadījumos viņu patvaļīgo aizturēšanu uz robežas var pielīdzināt piespiedu pazušanai," sacīja "Amnesty International" Eiropas iestāžu biroja direktore Īva Gedija.

"Amnesty International" ziņojums balstīts uz intervijām ar 17 migrantiem, patvēruma meklētājiem un bēgļiem (vairums no tiem ir irākieši), kuri bija mēģinājuši iekļūt Latvijā, šķērsojot Latvijas-Baltkrievijas robežu. Viņi apgalvojuši, ka esot tikuši patvaļīgi turēti nezināmās vietās Latvijas mežos un atsevišķos gadījumos piedzīvojuši spīdzināšanu. Vairāki migranti esot tikuši piekauti un pakļauti elektriskās strāvas triecieniem ar elektrošoka ierīci, arī uz dzimumorgāniem. Lielākā daļa migrantu esot ievietoti aizturēšanas centros, kur tiem piedāvāta ierobežota piekļuve patvēruma procedūrām, juridiskajai palīdzībai vai neatkarīgai uzraudzībai.

Organizācija "Amnesty International" iepriekš publicējusi līdzīgus ziņojumus par Baltkrieviju, Poliju un Lietuvu.

Komentāri (8)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu