Kā sarunāties ar bērniem par naudu?

TVNET | FINANCENET
Kā sarunāties ar bērniem par naudu?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Unsplash

Pārdomāta naudas tērēšana ir prasme, kas jāapgūst. Ir svētīgi ļaut bērnam izdarīt savas pirmās izvēles, pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību un izprast dažādas sakarības. Pamācoša būs arī pirmā “bankrota” piedzīvošana vai nožēla par impulsīvu vai nevajadzīgu pirkumu. Vecāku svarīgākais uzdevums ir nodrošināt bērnam iespēju šādu pieredzi veidot un būt klāt ar gudru, iedrošinošu padomu. Kā bērnam saprotamā valodā izskaidrot naudas likumsakarības un iemācīt, ka “nauda kokos neaug”?

"Swedbank" Finanšu institūta eksperti dalās padomos, kā sarunāties ar atvasēm par naudu un veicināt finansiāli atbildīgu ieradumu veidošanu jau no mazotnes.

Iepazīstiniet bērnus ar naudu kā maksāšanas līdzekli un izskaidrojiet pamatsakarības. Izpratne par naudas vērtību ir jāmāca jau no mazotnes.

Bērni pret naudu izturēsies atbildīgi, ja sapratīs, ka visam ir sava cena un lietas mājās neuzrodas no nekurienes.

Tieši ģimenē bērns pirmo reizi sastopas ar naudu un gūst par to priekšstatu, kas sākas ar vienkāršām un ikdienišķām sarunām – piemēram, kāpēc nevar nopirkt tik daudz saldumu, cik gribētos, vai kāpēc pieaugušajiem jādodas uz darbu.

Palīdziet bērniem saprast, ka mantas ir jāpērk par naudu. Bērni, īpaši paši mazākie, nereti domā, ka mantas mājās parādās, jo viņi tās grib. Jau ar četrgadnieku var runāt par naudas vērtību un par to, ka naudas mums ir tikai tik, cik nopelnām. Mūsdienās nauda nereti tiek tērēta digitāli, veicot pārskaitījumus, maksājot ar karti vai telefonu u. tml. Tāpēc ir svarīgi veidot bērnu izpratni, ka bankomāts nav vieta, kur naudu var paņemt neierobežotā daudzumā pēc vajadzības, bet atkal – tikai tik, cik nopelnīts.

Ar bērniem jau no mazotnes vajadzētu runāt par to, kā darbojas profesiju un naudas pasaule. Paskaidrojiet, ka dažādu profesiju pārstāvji saņem atšķirīgu atalgojumu, jo sabiedrībā radītā profesiju vērtība nav vienlīdzīga. Laba izglītība un dažādu prasmju apgūšana vienmēr palielinās iespējas nākotnē nopelnīt vairāk naudas, un svarīgas būs arī personības īpašības, piemēram, neatlaidība, uzņēmīgums un drosme, mērķtiecība.

Tas, ko bērns var darīt jau tagad, ir ikdienā rūpēties par prasmju un personības īpašību attīstīšanu – uzņemties atbildību, rūpējoties par mazāko brāli, māsu vai mājdzīvnieku, izrādīt iniciatīvu, iesaistoties ārpusskolas aktivitātēs, trenēt disciplīnu sporta aktivitātēs u. tml.

Bērni labāk sapratīs naudas vērtību, ja viņiem būs iespēja nopelnīt pašiem, tomēr ir darbi, par kuriem maksāt nevajadzētu. Ja mamma nesaņem papildu samaksu par vakariņu gatavošanu, tad arī bērnam nebūtu jāsaņem nauda par kārtības uzturēšanu savā istabā. Maksāšana par ikdienišķiem darbiem var novest pie tā, ka bērns bez samaksas mājas darbos vairs negrib palīdzēt. Arī par labām atzīmēm skolā nav jāatalgo. Bērnam ir jāsaprot, ka mācās sevis dēļ un ka labas atzīmes ir nepieciešamas pašam, nevis vecākiem.

Toties droši var paredzēt atalgojumu par neikdienišķiem darbiem, par ko patiešām kādam būtu jāmaksā, – piemēram, par automašīnas salona tīrīšanu.

Vienojoties ar bērnu par atalgojumu, ir svarīgi uzsvērt, ka maksāsiet par kvalitatīvi padarītu darbu un nemaksāsiet, ja darbs būs paveikts pa roku galam.

Palīdziet izprast krāšanas burvību. Lielāki tēriņi ir jāplāno laikus, veidojot uzkrājumus. Uzkrājumu summai vismaz sākotnēji nav izšķirošas nozīmes, jo galvenais ir izkopt paradumu krāt. Māciet bērnam sākt ar mazumiņu un pakāpeniski uzkrājumu summas palielināt. Kopīgi izgatavojiet krājkasīti, piemēram, no stikla burciņas.

Tā bērni redzēs, kā “aug” naudas kaudzīte, un iemācīsies galvenos krāšanas noteikumus: tā aizņem laiku, prasa pacietību, taču, jo vairāk atliksim un jo ātrāk sāksim krāt, jo ātrāk sasniegsim savus mērķus.

Konkrēts krāšanas mērķis un laiks, kad tas tiks sasniegts, dod būtisku motivāciju krāt. Lai palīdzētu bērniem efektīvāk tiekties uz mērķi, aiciniet viņus uzzīmēt savu sapni, kam viņi krās naudu. Nenovirzīties no mērķa un apjaust, ka krāšanas periods nav bezgalīgs, palīdzēs īpašs krāšanas kalendārs, kurā bērns var sekot līdzi gan mērķa izpildei, gan līdz tam atlikušajam laikam.

Ir svarīgi ar bērniem pārrunāt arī drošu rīcību internetā un personas datu sargāšanu. Pārrunājiet ar bērnu, ka internets ir mūsu ikdienas sabiedrotais – tas mums palīdz iegūt jaunu informāciju, uzzināt jaunākās ziņas, kā arī sarakstīties ar draugiem. Vienlaikus rūpīgi jāizturas pret finanšu datu izmantošanu e-vidē, jo tas var radīt finansiālus zaudējumus. Uzsveriet, ka bērniem bez apspriešanās ar jums nevajadzētu pirkt spēļu papildu piedāvājumus un jo īpaši kaut kur ievadīt vai kādam atklāt personas datus, finanšu datus vai paroles.

Īpaša saruna par naudu gaidāma arī 31. oktobrī, kad 2.–4. klašu skolēni visā Latvijā aicināti piedalīties īpašā "Swedbank" finanšu pratības iniciatīvā “Naudas diena”. Tajā bērni vieglā un aizraujošā veidā uzzinās, kas ir budžets, kā tas top, un ekspertu vadībā kopā veidos klases ekskursijas budžetu. Trīs klases izlozes kārtībā saņems arī finansējumu Naudas dienas ietvaros izplānotās ekskursijas īstenošanai. Pasākums norisināsies tiešsaistē visās Latvijas skolās, un dalība tajā ir bez maksas. Vairāk informācijas www.naudasdiena.lv.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu