Viens no centrālajiem jautājumiem, kas apspriests Pasaules Bankas un Starptautiskās Valūtas fonda (SVF) sanāksmē Vašingtonā, ASV ir tas, kādai šajā ekonomiskajā situācijā būtu jābūt ekonomiskajai politikai jeb kādā veidā nepieciešams reaģēt uz tām ekonomiskajām sekām, ko izraisa Krievijas agresija pret Ukrainu, tostarp augstās elektroenerģijas cenas, sacīja Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).
Dombrovskis norādīja, ka SVF sniegtā orientācija ir līdzīga tam ko sniedz EK - viens no svarīgajiem jautājumiem ir nodrošināt, ka monetārā politika un fiskālā politika nav pretrunā viena otrai.
"Centrālās bankas pašlaik cenšas īstenot monetārās politikas pasākumus, lai samazinātu inflāciju, līdz ar to nebūtu pamatoti pašreiz īstenot apjomīgu fiskālo ekonomikas stimulu, jo tas tieši darbotos pretī monetārās politikas mērķiem, līdz ar to tiem atbalsta pasākumiem, kas tiek sniegti ekonomikai, mājsaimniecībām un uzņēmumiem, saistībā ar augstajām enerģijas cenām, ir jābūt laikā ierobežotiem un mērķētiem," sacīja Dombrovskis.
Vēl viens svarīgs jautājumu bloks, kas pārrunāts sanāksmē, saistīts ar atbalstu Ukrainai, pamatā runājot par finansiālo atbalstu, kādā veidā nodrošināt stabilāku finansējuma plūsmu Ukrainai. "Šogad saistībā ar kara sākumu, daudzas valstis, tostarp arī Eiropas Savienība (ES) un ASV, kā arī starptautiskās finanšu institūcijas pieņem dažādus lēmumus par atbalstu Ukrainai, bet tas viss ir bijis diezgan neprognozējami, jo katra valsts un katra institūcija reaģēja atbilstoši savām procedūrām un iespējām. Sanāksmē pārrunāti veidi, kā varētu nākamgad nodrošināt stabilāku finanšu plūsmu," norādīja EK izpildviceprezidents.
SVF ir novērtējis, ka nākamgad Ukrainai nepieciešamais finansējums ir aptuveni 3,5 miljardi eiro mēnesī, un pašreiz no ES puses ir pieņēmums, ka tā varētu sniegt aptuveni 1,5 miljardu eiro lielu finansiālu atbalstu mēnesī.
Attiecībā uz Ukrainas ekonomiku šogad tiek prognozēta vismaz 35% recesija, un ekonomiskās sekas ir ļoti smagas, sacīja Dombrovskis, norādot, ka "Pasaules bankas novērtējums, paredz, ka Ukrainas rekonstrukcijai būs nepieciešami aptuveni 349 miljardi eiro, kas ir milzīgs finansējuma apjoms".
Sanāksmē paralēli apspriests jautājums par sankcijām pret Krieviju un G7 valstu iniciatīvu par cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai. "No ES puses nepieciešamie lēmumi ir pieņemti un cenu griestus varēs īstenot tiklīdz būs G7 vienošanās par konkrēto cenu griestu līmeni un skaidrība, kā tas tiks īstenots," sacīja Dombrovskis.
EK izpildviceprezidents sacīja, ka, attiecībā uz sankciju ekonomiskajām sekām, Krievija cenšas virzīt naratīvu, ka Rietumu noteiktās sankcijas negatīvi ietekmē pašus Rietumus, bet "realitāte ir tāda, ka mēs saskaramies ar Krievijas izraisītā kara negatīvajām ekonomiskajām sekām, līdz ar to labākais veids, kā cīnīties ar šīm sekām, ir apturēt karu, tostarp palīdzot Ukrainai šo karu uzvarēt, turpinot sniegt atbalstu Ukrainai, kā arī turpinot izdarīt spiedienu uz agresorvalsti Krieviju".
Runājot par iespējamo inflācijas samazināšanos Dombrovskis aģentūrai LETA sacīja, ka jau nākamgad tiek prognozēta krietni zemāka inflācija nekā šogad, "jo redzams, ka enerģijas cenu pieaugums ir apstājies un atsevišķos sektoros enerģijas cenas sāk mazināties, kā arī Centrālās bankas pašlaik īsteno stingrāku monetāro politiku, lai inflāciju bremzētu, tostarp arī ES līmenī ir pieņemta virkne mērķētu pasākumu, lai ierobežotu enerģijas cenu pieaugumu un šīs cenas kaut kādā mērā samazinātu".
Dombrovskis vienlaikus norādīja, ka tuvākajās dienās paredzētas vairākas tikšanās ar ASV valdības un Baltā nama pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīt ar ASV inflācijas samazināšanas aktu, jo "tajā ir vairāki atbalsta pasākumi ekonomikai, kas ir diskriminējoši pret ES uzņēmumiem, līdz ar to plānots pārrunāt, kādā veidā šo situāciju varētu risināt".
No 11. līdz 17.oktobrim norisinās Pasaules Bankas grupas un SVF pilnvarnieku gada sanāksmēs Vašingtonā, ASV. Pilnvarnieki sanāksmju ietvaros diskutē par globālās ekonomikas izaicinājumiem, pastiprinoties Krievijas karam Ukrainā. Tāpat viens no centrālajiem tematiem ir finanšu atbalsta turpināšana Ukrainai, izaicinājumi pārtikas un enerģētikas krīzes risināšanai un finansējuma vajadzības klimata pārmaiņu mazināšanai un valstu noturības stiprināšanai.
Latvijas delegāciju vada finanšu ministrs, un tās sastāvā ir Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Valsts kases amatpersonas.
