Sv, 27.11.2022.

Sji saglabājot amatu, Ķīnas un globālajai ekonomikai draud nepatikšanas

TVNET | FINANCENET
Sji saglabājot amatu, Ķīnas un globālajai ekonomikai draud nepatikšanas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 9
Foto: AFP / Scanpix

Pirms desmit gadiem, kad Sji Dzjiņpins nāca pie varas Ķīnā, šī valsts tikko bija apsteigusi Japānu, kļūstot par pasaulē otru lielāko ekonomiku. Tagad Sji varas turpināšanās ir sliktas ziņas ne tikai Ķīnas, bet arī pasaules ekonomikai. 

Kopš 2012. gada Ķīnas izaugsme ir vērtējama kā fenomenāla. Ik gadu valsts IKP vidēji auga par 6,7%, un tas ir viens no lielākajiem ekonomikas pieaugumiem vēsturē. 2021. gadā Ķīnas IKP bija nepilni 18 triljoni dolāru, kas sastādīja 18,4% no pasaules ekonomikas kopējā apjoma.

Ārpolitikā Ķīnas straujais progress ir radījis stratēģisku apdraudējumu ASV un to sabiedrotajiem. Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumi ļoti stabili cīnās pret saviem amerikāņu konkurentiem dažādos svarīgos sektoros - sākot ar 5G, beidzot ar mākslīgo intelektu. 

Līdz šī gada sākumam daudzi ekonomisti paredzēja, ka Ķīna kļūs par lielāko ekonomiku pasaulē līdz 2030. gadam, pārspējot ASV. Pašlaik situācija izskatās mazāk optimistiska. 

Sji gatavojas savai otrajai desmitgadei Ķīnas vadoņa amatā, taču tagad vadoni gaida vairāki izaicinājumi, tostarp ļoti neapmierināti pilsoņi. Ja viņam neizdosies atjaunot ekonomisko izaugsmi, tad Ķīnai draud inovāciju un produktivitātes kritums, kā arī sociālās neapmierinātības pieaugums. 

"30 gadus Ķīna ir bijusi uz ceļa, kas iedzīvotājiem devis lielu cerību. Taču tagad valstij draud nopietnas nepatikšanas," saka Arizonas universitātes Ķīnas iniciatīvu direktors Dags Gutrijs. 

Ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās

 

Lai arī Sji ir viens no spēcīgākajiem līderiem, kāds Ķīnas Komunistiskajai partijai (un Ķīnai kā valstij) ir bijis, viņš nevar viens pats uzņemties straujā progresa veicinātāja lomu.

"Sji prezidentūra nebija galvenais dzinulis ekonomiskajai izaugsmei. Sji spēja izmantot tās iespējas, ko piedāvāja situācija biznesā un straujais privātā sektora pieaugums," norādīja Itālijas Bokoni universitātes Ķīnas ekonomikas pētniece Sonja Oppere. Pēdējos gados gan Sji politika ir radījusi lielas galvassāpes Ķīnas biznesam. 

Problēmas ekonomikā sākās ar pandēmiju un Pekinas piekopto drakonisko "nulles kovida" politiku, kādēļ joprojām tiek noteikti ļoti stingri karantīnas režīmi, kā rezultātā uzņēmumiem ir ļoti apgrūtināts darbs. 

"Būtībā, Sji vadībā Ķīnas ekonomiskā izaugsme ļoti strauji apstājās," sacīja Oppere.

Turklāt svarīgi pievērst uzmanību tam, ka "Alibaba" un "Tencent" abas zaudējušas vairāk nekā triljonu dolāru no savas tirgus vērtības. Tā nav laba pazīme, ja valsts galvenie tehnoloģiju uzņēmumi tik strauji zaudē savas pozīcijas vien divu gadu laikā. 

Ķīnas tehnoloģiju sektorā ir samazinājušies pārdošanas rezultāti, tāpat arī desmitiem tūkstošu strādājošo zaudējuši darbu, tādējādi rekordliels ir bezdarbs jauniešu vidū. 

Arī nekustamo īpašumu sektorā situācija ir smaga. Krīze skārusi valsts lielākos nekustamo īpašumu attīstītājus, no kuriem daudzi ir maksātnespējas priekšā. Nekustamo īpašumu sektors veido trešo daļu no Ķīnas IKP. Tieši norises šajā sektorā ir radījušas neapmierinātību daudzu Ķīnas iedzīvotāju vidū. 

Tūkstošiem niknu nekustamo īpašumu pircēju ir atteikušies veikt kredītmaksājumus par projektiem, kuru attīstīšana ir apstājusies. Tas savukārt rada jaunus riskus un liek varasiestādēm izdarīt spiedienu uz bankām, lai atvieglotu īpašumu attīstītāju finansiālo stāvokli. 

Arī korupcija dara savu. Jūlijā Ķīnas varasiestādes brutāli apspieda miermīlīgu protestu, kurā simtiem noguldītāju pieprasīja atdot noguldītos līdzekļus, un daudziem cilvēkiem bija zaudēti pat mūža iekrājumi. Banku skandāls apdraudēja ne tikai daudzu cilvēku dzīvi, bet arī iezīmēja problēmas mazo banku finansiālajā stāvoklī. 

"Daudzi vidusmēra cilvēki ir vīlušies tajā, kā Sji vadībā notiek ekonomiskā attīstība," norādīja eksperts Deivids Dolars. 

Atsaucoties uz analītiķiem, finanšu sistēmas ievainojamības ir rezultāts tam, ka valsts pagājušās desmitgades laikā izaugsmi nereti balstījusi uz milzīgām parādsaistībām, bet tagad šis modelis izrādījies neefektīvs. 

Arī Ķīnas lielākās privātās kompānijas nu ir raksturojamas ar vienu vārdu - haoss. Taču tā ir daļa no Pekinas plāna. 

"Sji valdīšanas desmitgadē Ķīnas izaugsme tika turpināta, ņemot vērā tos pašus principus, ko piekopa Sji priekšgājēji. Galvenais uzsvars tika likts uz strauju izaugsmi, pateicoties investīcijām, ražošanai un tirdzniecībai," pauda "Eurasia Group" analītiķis Ķīnas un Ziemeļaustrumu Āzijas jautājumos Nīls Tomass.

"Tagad šis modelis ir sasniedzis punktu, kurā faktiski nav atkāpšanās ceļa. Esošais modelis vairs nespēj ģenerēt lielu izaugsmi, ekonomiskā nevienlīdzība ir palielinājusies, tāpat pieauguši parādi un kaitējums videi," sacīja Tomass. 

Nepieciešams jauns modelis

 

Kamēr Sji cenšas mainīt šo modeli, nav teikts, ka pārmaiņas būs pareizajā virzienā. Eksperti paredz, ka nākotnē Ķīnas uzņēmumi būs pakļauti vēl stingrākai valsts kontrolei. 69 gadus vecais Ķīnas līderis jau pašlaik ir sācis "raganu medības" privātajos uzņēmumos, kuri, viņaprāt, bija kļuvuši pārāk ietekmīgi. Tāpat Sji vēlas panākt, ka kompāniju peļņa tiek veltīta "valsts kopējam labumam". 

Sji cer, ka "jaunajos normālajos apstākļos" patēriņam un pakalpojumiem ir jābūt lielākai lomai izaugsmē nekā eksportam un investīcijām. Tomēr pašlaik mēģinājumi ieviest dažādas novitātes ir iegrūduši Ķīnas ekonomiku vienā no smagākajām ekonomiskajām krīzēm četru desmitgažu laikā.

Arī Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis Ķīnas ekonomikas izaugsmi līdz 3,2% gada beigās, kas iezīmēs strauju kritumu no 8,1% pagājušajā gadā. Tas nozīmēs, ka Ķīnas izaugsmes rādītāji šogad būs zemākie 46 gadu laikā, pārspējot pat koronavīrusa pandēmijas radīto ekonomikas sabremzēšanos. 

Sji vadībā Ķīna kļuvusi noslēgtāka, turklāt ir ievērojami sabojājušās ASV-Ķīnas savstarpējās attiecības. Sji ir atteicies nosodīt Maskavas īstenoto karu Ukrainā, un arī Ķīnas agresīvā politika attiecībā uz Taivānu norāda, ka nākotnē Ķīna var arvien vairāk izolēties no ārpasaules. 

Kādas ir Sji iespējas?

Analītiķi norāda, ka pašreizējās problēmas netraucēs Sji pozīcijām. Paredzams, ka viņš nodrošinās sev bezprecedenta trešo termiņu Komunistiskās partijas (un valsts) vadītāja amatā. Partijas kongresā izklāstītās valsts attīstības prioritātes noteiks Ķīnas attīstības trajektoriju tuvākajos piecos un vairāk gados. 

"Lai Ķīnas Komunistiskajā partijā kaut kas mainītos, ir jānotiek kam milzīgam, piemēram, Lielās depresijas apmēros, kas radīs milzīgu sociālo un politisko neapmierinātību visā Ķīnā. Šāda situācija gan apdraudētu ne tikai Sji, bet arī pašas Komunistiskās partijas stabilās pozīcijas. Tāpat jāsaprot, ka ekonomiskā izaugsme nav vienīgais rādītājs, kādēļ Sji un komunistiskā partija spēj stabili noturēt savas pozīcijas. Liela loma ir arī patriotismam," pauda Tomass. 

Lai Ķīna atgrieztos pie izaugsmes un inovācijām, Sji būs nepieciešams veikt uz tirgu orientētas reformas. Taču galvenais jautājums ir - vai Sji to tik tiešām darīs un liberalizēs situāciju biznesa vidē. Tikmēr pārējai pasaulei arī būs jāseko līdzi, kas notiek Ķīnā. Ņemot vērā, ka Ķīnas ekonomika sastāda teju piekto daļu no pasaules IKP, lielas problēmas Ķīnā nozīmēs lielas problēmas arī pārējai pasaulei. 

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu