Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā publiskajā telpā izskanējuši ļoti daudzi solījumi, kā palīdzēt no Krievijas agresijas cietušajai Ukrainai. Kopumā starptautiskie partneri Ukrainai snieguši aptuveni 22 miljardus dolāru vērtu palīdzību. Tomēr – šī summa varētu būt arī lielāka, jo solījumi bijuši lielāki nekā reālā palīdzība. “Forbes” skaidro – kur palikusi iepriekš solītā nauda?
17. oktobrī Ukraina sāka pārrunas ar Starptautisko Valūtas fondu par jaunu finansējuma programmu, kam jāsākas 2023. gadā. Ukrainas Nacionālās bankas vadītāja vietnieks Serhijs Nikolaičuks sacīja, ka “nākamgad mūsu darbs ar partneriem būs atkarīgs no tā, kā sekmēsies sadarbība ar [Starptautisko Valūtas] fondu”.
Ukrainas 2023. gada budžetā prognozēts, ka partneri sniegs palīdzību 38 miljardu dolāru apmērā. Kopš kara sākuma Ukraina jau saņēmusi gandrīz 22 miljardus dolāru vērtu palīdzību, taču solīts tika par 13 miljardiem dolāru vairāk.
Lielākie atbalsta sniedzēji starp valstīm ir ASV, Kanāda, Vācija un Lielbritānija, bet institucionālo investoru vidū – Eiropas Savienība, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Investīciju banka un Pasaules Banka.
Solījumi izskanējuši skaisti, taču – ir vērojamas atšķirības starp solīto un reāli piešķirto. Īpaši labi atšķirības starp solījumiem un darbiem redzamas Eiropas Savienībai, kas Ukrainai piešķīrusi vien 25% no iepriekš solītajiem līdzekļiem. 18. oktobrī gan situācija kļuva labāka – Ukrainas valdība apstiprināja, ka Eiropas Savienība piešķīrusi divus miljardus eiro. Tas liek uzdot jautājumus – kādēļ Rietumvalstis kavējas ar palīdzības sniegšanu Ukrainai?
Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka Ukrainas kara septītā mēneša noslēgumā Eiropā joprojām ir šoks par karu Ukrainā. Turklāt – problēmas rada arī birokrātija.
Problēmas ar finansējuma piešķiršanu var turpināties arī nākamgad. Jārēķinās ar to, ka Eiropā pašā ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies, tādēļ primāri tiek domāts par bloka paša vajadzībām. Kas attiecas uz Ukrainu – tai ik mēnesi nepieciešami aptuveni pieci miljardi dolāru, lai spētu nosegt budžeta deficītu.
Daļu no līdzekļiem dod Ukrainas Nacionālā banka, kas “drukā” naudu. Tomēr šāda mehānisma lietojums pieprasa lielu piesardzību, jo tas var radīt nekontrolētu inflāciju. Ukrainā inflācija jau tā ir augsta – 24,6%. Tādēļ ļoti svarīgs faktors Ukrainai ir starptautisko sabiedroto atbalsts.
Galvenais šķērslis ir birokrātija, norāda Ekonomiskās stratēģijas centra eksperts Maksims Samoiļuks. Bija laiks, kad naudas piešķiršanu Ukrainai bloķēja Vācija, pēc tam bija arī citas problēmas, par kurām publiskajā telpā runāts netika. Tomēr oktobrī kopumā Ukraina varētu saņemt no Eiropas Savienības piecus miljardus eiro, lai gan šī nauda tika solīta jau septembrī.
Ir arī citi iemesli, ja neskaita birokrātiju, kas ietver saskaņošanu, risku pārbaudi, dažādu iestāžu pozīciju, apdrošināšanu un garantijas. Palīdzības sistēma Eiropā ir izstrādāta miera laikam un slikti darbojas kara laikā, kad nepieciešams rīkoties ātri, nevis gaidīt vairākus mēnešus. Par politiskiem faktoriem vai “krievu ietekmes svirām” šajā gadījumā runāt nevar.
Ukraina naudu no partneriem saņem neregulāri, tieši tāpēc arī Nacionālajai Bankai nākas ik pa laikam emitēt jaunas naudas zīmes. Tomēr situācija nav uzskatāma par ļoti sliktu, jo daudzu valstu palīdzības solījumi atbilst darbiem.
Tā, piemēram, Kanāda, Vācija un Japāna katra Ukrainai ir piešķīrusi tos līdzekļus, ko iepriekš solījušas (Kanāda – 1,52 miljardus dolāru, Vācija – 1,37 miljardus dolāru, Japāna – 581 miljonu dolāru).
Tikmēr lielākās atšķirības vērojamas Eiropas Savienībā (solīti 11,5 miljardi, piešķirti 4,86 miljardi dolāru) un ASV (solīti 13,5 miljardi, piešķirti 8,49 miljardi dolāru). Vēl atšķiras Eiropas Investīciju bankas solījumi (2,32 miljardi dolāru) un piešķirtā summa (1,77 miljardi dolāru). Arī Lielbritānija Ukrainai solījusi vairāk (1,07 miljardi dolāru), nekā piešķīrusi (577 miljoni dolāru).
