Un tieši austrumu frontē redzētais jau ir "kā sitiens ar dēli pa pieri". "Pēkšņi tu esi kara situācijā, kur tikko ir notikušas svaigas kaujas. Mētājas bruņutehnika un dažādas citas liecības par nesen notikušajām kaujām. Un, vēl tuvāk un tuvāk braucot, ir nopietnas apšaudes. Bēgošie krievi noklāj tikko atbrīvotos ciemus ar artilēriju, mēģina trāpīt pa lielajām ēkām, jo tur varētu būt lielākas iespējas, ka tur varētu būt lielāks skaits ukraiņu karavīru. Tur spriedze ir nepārtraukta gan dienā, gan naktī," par piedzīvoto stāsta Vingris.
Vienlaikus viņš norāda, ka visa Ukraina pārsteidz ar to, ka, lai kur notiktu karadarbība, vienmēr tur ir palikuši civiliedzīvotāji. "Acīmredzot nav cilvēkiem kur braukt, grūti pamest savas mājas. Ir arī gadījumi, kad cilvēki paliek arī ar bērniem, neskatoties uz to, ka viņu ciems vai pilsēta tiek regulāri, daudzas reizes dienā, apšaudīti ar artilēriju," stāsta reportieris, piebilstot, ka palikušie samierinās ar domu, ka viņu rīt var vairs nebūt.
Vienlaikus Vingris atzīst, ka ir pārsteidzoši, ka Ukrainas armija īsti nav bijusi gatava Krievijas masveida iebrukumam, lai gan signāli par to, ka šāds drauds pastāv, bijuši pietiekami lieli jau kopš 2014.gada. Tāpat reti kurš no pēdējā braucienā satiktajiem karavīriem ir redzējis Rietumvalstu sūtīto militāro atbalstu. Vingris gan atzīmē, ka frontes līnija šobrīd ir aptuveni 2500 km, līdz ar to, lai arī Rietumvalstu atbalsts nav mazs, tas, sadalīts pa frontes līniju, "izšķīst". "Ir Rietumvalstu bruņojuma trūkums, nerunājot par to, ka pašai Ukrainas armijai ir bruņojuma trūkums," pauž reportieris.
Viņaprāt, ja tā Rietumvalstu tehnika, kura šobrīd Ukrainai tiek piegādāta, šai valstij būtu nogādāta jau pirms 3-4 mēnešiem, mēs neredzētu tik daudz civiliedzīvotāju upuru.
Visas Jāņa Vingra reportāžas no Ukrainas meklē šeit!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.
/nginx/o/2022/10/19/14908605t1h4627.jpg)
