Gatavojoties ceļojumam, ir jāņem vērā, ka galamērķī var būt atšķirīgi “spēles noteikumi” – ne tikai cita valoda, bet arī kultūra, ieradumi un pat žesti. Šo īpatnību nezināšana var novest pie neveikliem pārpratumiem, nostādot tevi neērtā vai pat bīstamā situācijā. Tādēļ pirms gaidāmā ceļojuma jāsagatavojas un jāizpilda “mājasdarbs”, izzinot citu valstu tradīcijas.
Lai atvieglotu pielāgošanos dažādu valstu kultūras īpatnībām, kopā ar “Novatours” iepazīsim svešzemju paradumus, kuri mums var šķist dīvaini un neizprotami.
Ceļu satiksme
Kaut gan Latvijā, tāpat kā vairumā pasaules valstu, ceļu satiksme notiek pa labo pusi, dodoties ceļojumā, jāņem vērā, ka apmēram viena ceturtdaļa pasaules valstu iedzīvotāju brauc pa ceļa kreiso pusi, attiecīgi auto stūre ir labajā pusē. Eiropā valstis, kur satiksme notiek “pa nepareizo pusi”, ir Lielbritānija, Īrija, Malta un Kipra. Pasaulē - Japāna, Indija, Indonēzija un vairums Lielbritānijas bijušo koloniju.
Sasveicināšanās
Latvijā ir pieņemts mīļotos sveicināt ar rokasspiedienu vai skūpstu, savukārt franči, spāņi, itāļi un portugāļi draugus sabučo uz abiem vaigiem.
Atrodoties Āzijā, nesteidz pastiept roku sveicienam, jo ar šādu žestu vari pārkāpt sarunbiedra personīgo telpu, radot viņam diskomfortu.
Kaut gan daudzi aziāti, jo īpaši japāņi, sazinoties ar rietumniekiem, ir iemācījušies pieņemt rokasspiedienus, tomēr jāņem vērā, ka daudzās Āzijas valstīs ļaudis visbiežāk sasveicinās paklanoties. Tāpēc sasveicinoties rokasspiediena vietā labāk viegli pieliekt galvu.
Ja ir iecerēts doties uz Tuvajiem Austrumiem, jāielāgo, ka musulmaņi un pareizticīgie ebreji izvairās no fiziska kontakta ar pretējo dzimumu, bet viena dzimuma pārstāvji sveicinoties parasti apskaujas.
Galda etiķete
Daudzās Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīs maltītes laikā netiek izmantoti galda piederumi. Tā, piemēram, Indijā ēdienu bauda tikai ar rokām.
Indijas politiķis Džavaharlals Neru reiz pat ir izteicies, ka "ēšana ar dakšiņu un nazi ir kā mīlēšanās ar tulka starpniecību".
Savukārt Japānā ir pieņemts pie galda skaļi strēbt un čāpstināt, šādi izrādot, cik ļoti tev garšo saimnieka sarūpētais ēdiens. Šī kultūras atšķirība var likt mums justies dīvaini, jo kopš bērnības esam mācīti baudīt ēdienu gluži pretējā manierē – neizdvešot liekas skaņas.
Vēl jāņem vērā, ka dažās valstīs tukšs šķīvis var apmulsināt vai aizvainot saimnieku. Tā, piemēram, Filipīnās, Ziemeļāfrikā un daļā Ķīnas saimnieks šādu situāciju nekad nepieļaus, viesu iztukšotos traukus nemitīgi papildinot.
Dzeramnauda
Austrumu valstīs ir jābūt ļoti uzmanīgiem, izrādot savu dāsnumu, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām. Piemēram, Ķīnā, Japānā un Korejā ir pieņemts atstāt tikai rēķinā norādīto summu, jo dzeramnauda ir oficiāli aizliegta ar likumu. Darbinieki to var uztvert kā apvainojumu - šajā gadījumā viņi, visticamāk, jūs panāks un atdos dzeramnaudā atstāto summu. Arī Singapūrā dzeramnauda ir aizliegta un pat tiek pielīdzināta kukulim. Indijā un Taizemē dzeramnaudu atstāt nav nepieciešams, taču neliela atlīdzība parasti tiek pieņemta ar ļoti pozitīvām emocijām un sirsnīgu smaidu.
Kavēšanās
Jau no bērnības tiekam mācīti visur ierasties laikā, vai tas būtu darījums vai draudzīga tikšanās – punktualitāte ir pāri visam. Tas ir svarīgi arī daudzās Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīs. Piemēram, Vācijā, Austrijā, Zviedrijā, Šveicē vai Anglijā 15 minūšu kavēšanās var viegli sabojāt biznesa saites. Bet tālāk uz Eiropas dienvidiem laiks kļūst par nosacītu vienību – Itālijā biznesa partneri var pat apvainoties, ja ieradīsities pārāk agri, bet Spānijā vai Grieķijā nereti var piedzīvot situācijas, kad veikaliņu, auto nomu vai krodziņu darba laiki nesakrīt ar skatlogos norādīto.
Ārpus Eiropas situācija ir vēl neparedzamāka –
daudzviet Dienvidamerikā, Indijā un Āzijā pat vilcienu satiksme var būt visai tāla no noteiktā grafika.
Tanzānijā ir necienīgi ierasties uz interviju laikā - visi labi audzinātie ierodas ar aptuveni 15-30 minūšu nokavēšanos. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka ne visiem iedzīvotājiem ir automašīnas vai pat nav pieejams sabiedriskais transports. Šā iemesla dēļ arī uzstāt uz viesu savlaicīgu ierašanos tiek uzskatīts par nepieklājīgu. Vēl viena valsts, kurā kavēšanās tiek uzskatīta par normu, ir Meksika. Ja viesi uz ballīti ierodas laicīgi, saimnieks var vienkārši nebūt gatavs.
Ziedi
Daudzi no mums uzskata, ka ziedi ir teju universāla dāvana gan pirmajā randiņā, gan dzimšanas dienā, izlaidumā, kāzās, bērēs utt. Tomēr jāņem vērā, ka daudzās Eiropas valstīs ir pieņemts dāvināt ziedus tikai mīļotajai personai.
Svarīgi zināt, ka baltie ziedi, īpaši krizantēmas, lilijas un gladiolas, ir sēru simbols - daudzās valstīs tos nes uz bērēm. Vācijā, Francijā un Krievijā kapsētu visbiežāk rotā neļķes. Interesanti, ka ne tikai Latvijā, bet arī Irānā dzelteni ziedi simbolizē naidu un viltību. Savukārt Itālijā un Brazīlijā purpursarkani ziedi simbolizē neveiksmi. Vācijā un Itālijā sarkani ziedi, īpaši rozes, ir domāti tikai romantisku jūtu paušanai, arī Čehijā ziedus visbiežāk izvēlas kā dāvanu mīļotajam cilvēkam.
Turklāt neaizmirsti par ziedu skaitu. Piemēram,
Francijā un Armēnijā priecīgiem mirkļiem paredzēts pāra skaits ziedu, sērīgiem – nepāra. Jāatzīmē, ka Taizemē un Ķīnā, līdzīgi kā Latvijā, ir pretēji.
Komplimenti
Pirmais iespaids par cilvēku un pirmais dialogs vairumā gadījumu nosaka turpmāko vakara gaisotni. Lai “salauztu ledu”, ierasta un pārbaudīta taktika ir komplimenti: “Man patīk tavas kurpes.” “Cik jauka kleita!” “Kur tu pirki šo skaisto dīvānu?” Lielākoties komplimenti sarunu biedrā izraisa smaidu un ir labs veids, kā pārvarēt pirmo mulsumu, lai uzsāktu sarunu, tomēr jāzina, ka
komplimenti nav laba doma, viesojoties daudzās Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīs. Šajās valstīs komplimentus mājas saimnieki var interpretēt kā tavu vēlmi iegūt apjūsmotās lietas, kā rezultātā īpašniekam šī manta būs tev jāuzdāvina.
Der atcerēties, ka saskaņā ar tradīcijām tev dāsnais saimnieks būs jāatalgo ar vēl iespaidīgāku dāvanu.
Miegs
Ceļojot jāņem vērā, ka dažādās kultūrās ir izveidojušies arī atšķirīgi ieradumi attiecībā uz miega ilgumu un sadalījumu dienas laikā. Pamatojoties uz miega modeļiem, var izdalīt trīs kultūru grupas.
Kultūrās ar astoņu stundu miegu ir skaidra atšķirība starp darbu, brīvo laiku un nakts atpūtu. Tiek uzskatīts, ka nakts miegam ir ļoti svarīga loma cilvēka veselībā. Piemērs - Vācija un citas Rietumu valstis.
Spānijā un arābu valstīs ir izteikta siestas kultūra. Siesta ir diendusa, kas parasti kalpo ķermeņa pārslodzes atjaunošanai un novēršanai karstās dienas laikā. Siesta nereti ietekmē arī veikalu, pakalpojumu un pat valsts iestāžu darba laiku.
Īsās snaudas kultūras izmanto piemērotus mirkļus īsai atpūtai dienas vidū. Piemēram, atrodoties Indijā, Japānā, atsevišķās Āzijas vai Āfrikas valstīs, nav jābrīnās, ka cilvēki var nosnausties metro pa ceļam uz darbu vai no tā, dažreiz arī pie sava rakstāmgalda vai pat sapulces laikā. Viņu nakts miega ilgums ir daudz īsāks nekā mums, taču viņi to kompensē ar īsām miega epizodēm dienas laikā.
Žesti
Cita valsts – tā ir ne tikai cita valoda, bet nereti arī žesti; nepareiza to lietošana ārpus savas kultūras loka var novest pie pārpratumiem, nostādot ceļotāju neērtā vai pat bīstamā situācijā.
Tā sauktais apļa vai "OK" žests, ko veido īkšķis un rādītājpirksts, Eiropā un Ziemeļamerikā nozīmē "super", "labi" vai "okei", bet Francijā un Dienvideiropā, piemēram, Spānijā, tas ir visai neķītrs žests, kas pielīdzināms vidējā pirksta žestam Rietumeiropā.
Beļģijā un Tunisijā šis žests varētu tapt uztverts tā, ka tā rādītājs otru cilvēku tur par "nulli" vai "bezjēdzīgu".
Ja ar pirkstiem vēlies parādīt uzvaras zīmi "V" (angļu val. "victory"), tad, esot Lielbritānijā, Maltā vai arī Austrālijā, ar to jābūt uzmanīgam, jo parādot to nepareizi, vari sev sagādāt liekas problēmas. Ja, rādot uzvaras zīmi, plaukstas iekšpuse ir pavērsta uz sevi, rādītājpirksta un vidējā pirksta kombinācija var būt pat aizskarošāka nekā uz augšu iztaisnots vidējais pirksts.
Dūres sišana plaukstā arī var būt visai dažādi interpretējama. Kamēr eiropieši un cilvēki no Ziemeļamerikas tādējādi izsaka savas dusmas, šis žests Tuvajos Austrumos ir uzaicinājums nodarboties ar seksu. Bet Rietumāfrikā sitiens plaukstā nozīmē, ka persona ir vienisprātis ar otru.
Uz augšu iztaisnots īkšķis Rietumeiropā ir vispārpieņemts stopētāju žests. Ja īkšķi papildus kustina šurpu turpu, tas daudzās Vidusjūras valstīs, Tuvajos Austrumos, tāpat arī daļā Āfrikas un Austrālijas var tikt uztverts kā neķītrs apvainojums, bet Turcijā šis žests kalpo kā uzaicinājums homoseksuāla rakstura sakariem.
Tūristiem Spānijā vajadzētu izvairīties rādīt vīriešiem “ragus”. Iztaisnojot mazo un rādītājpirkstu, bet pārējos pieturot ar īkšķi, norādīsi, ka attiecīgajai personai "uzlikti ragi", proti, ka vīrs tiek krāpts.
Arī piekrišana vai noraidījums dažādās pasaules valstīs var tik žestikulēts atšķirīgi. Pretēji Latvijā ierastajam, Indijā, Bulgārijā, Grieķijā un Dienviditālijā "jā" norāda, grozot galvu pa labi un pa kreisi, bet "nē" izsaka, pamājot ar galvu. Nezinot šo atšķirību, var rasties dažādi pārpratumi.
"Novatours" ziemas sezonā piedāvā iepazīt visdažādākās kultūras – Ēģipti, Dubaiju un 11 eksotiskus galamērķus.
Raksts tapis sadarbībā ar "Novatours".
