Eksperti skaidro, kā uz Latvijas ceļiem uzlabot satiksmes drošību (5)

Šogad astoņos mēnešos satiksmes negadījumos gājuši bojā 48 cilvēki.

Režisors un raidījuma "Zebra" vadītājs Pauls Timrots norādīja, ka satiksmes apdraudējumu var samazināt, pievēršot pastiprinātu uzmanību izglītībai par satiksmes noteikumiem, sakārtojot ceļa standartu, nodrošinot nepieciešamo ceļu policistu skaitu un ieviešot fotoradarus.

Latvijas Universitātes (LU) profesors, doktora studiju programmas "Psiholoģija" direktors Ivars Austers piekrita Timrota paustajam, taču aicināja vēl papildus sabiedrībai iemācīt, ka sekmīga satiksmes norise dod ieguvumu kopējam labumam. Tāpat viņa ieskatā būtu jāaizliedz navigācijas lietotnei "Waze" plānot taisnākos maršrutus caur mazajām ieliņām un dzīvojamo namu pagalmiem.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics diskusijā norādīja, ka būtiski ir paplašināt braukšanas uzvedības korekcijas grupas un panākt to, ka dzīvojamās zonas nav caurbraucamas, izvietojot šajās vietās strupceļus.

Transporta un sakaru institūta pētniece, transporta nozares eksperte un biedrības "Sievietes transportā" dalībniece Evelīna Budiloviča diskusijā aicināja analizēt tā dēvētos "melnos" punktus, kā arī plašāk ieviest informācijas tehnoloģiju sistēmas pārkāpumu novēršanai un konstatēšanai.

Atzīstot, ka būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamas apjomīgs finansējums, LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns diskusijā piekrita tam, ka nepieciešams palielināt satiksmes noteikumu ievērošanas kontroles kapacitāti. Tāpat ceļu infrastruktūra būtu jāveido, ierīkojot žogus, lai ceļu nešķērsotu dzīvnieki, kā arī jāveido mikromobilitātes infrastruktūra, lai gājējus un velosipēdistus nodalītu no pārvietošanos pa autoceļiem.

Diskusija notika satiksmes drošības kampaņas "Zini? Ievēro!" ietvaros. Tās laikā medijos un sociālo tīklu kontos autovadītājiem atgādināja par nepieciešamību ne tikai atpazīt ceļazīmju nozīmi, bet arī ievērot tās.

Aptaujā pirms kampaņas LVC sadarbībā ar pētījumu aģentūru SKDS noskaidroja, kādi ir satiksmes dalībnieku auto vadīšanas paradumi un attieksme pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, kā arī cik labi autovadītāju pārzina ceļazīmju nozīmi, vai tās pārkāpj un vai pārkāpumi tiek izdarīti apzināti.

Vairāk nekā puse jeb 61% autovadītāju atzina, ka pēdējā gada laikā ir pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus. Biežāk ceļu satiksmes noteikumus ir pārkāpuši gados jauni autovadītāji.

Lielākā daļa respondentu - 85% - savu vispārīgo zināšanu līmeni ceļu satiksmes noteikumu pārzināšanā novērtē kā kopumā labu. Taču tikai 69% autovadītāju varēja apliecināt, ka saprot horizontālā apzīmējuma Nr.920 "Nepārtraukta līnija" nozīmi, un vien 56% zināja, ko nozīmē horizontālais apzīmējums Nr.947 "Nepārtraukta dzeltenā līnija".

Lai arī lielākā daļa autovadītāju atbild, ka labi pārzina ceļazīmju nozīmi, ievērojams daudzums no tiem atzīst, ka tās pārkāpj. Tas norāda, ka pārkāpumi tiek izdarīti apzināti.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 93% autovadītāju atpazīst ceļazīmes Nr.323 Maksimālā ātruma ierobežojums" un Nr.206 "Dodiet ceļu" un viņiem ir izpratne, ko šīs ceļazīmes nozīmē. Savukārt 90% izprot ceļazīmi Nr.316 "Nogriezties pa kreisi aizliegts", 86% izprot ceļazīmi Nr.319 "Apdzīt aizliegts". Tāpat 89% aptaujāto norāda, ka zina ceļazīmes Nr.125 "Uzmanību savvaļas dzīvnieks" un Nr.404 "Braukt taisni vai pa labi" nozīmi. Vienlaikus 58% autovadītāju atzīst, ka vismaz vienu reizi ir pārkāpušo maksimālā ātruma ierobežojumu, 34% ir šķērsojuši nepārtraukto horizontālo līniju, 26% apstājušies neatļautā vietā, bet 17% veikuši apdzīšanas manevru neatļautā ceļa posmā.

Vairāk nekā puse iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir pārvietojušies transporta līdzeklī, kura vadītājs ir pārkāpis kādu no ceļu satiksmes noteikumiem. 38% pārkāpuši paši, braucot kā autovadītāji, bet 33% pieredzējuši noteikumu pārkāpšanu, braucot kā pasažieri automašīnā. 6% to ir pieredzējuši, būdami pasažieri starppilsētu autobusā.

Gandrīz ceturtdaļa jeb 24% autovadītāju atzīst, ka ir veikuši riskantus apdzīšanas manevrus. Dati liecina, ka riskantos manevrus biežāk veic tieši gados jauni autovadītāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% aptaujāto paziņu lokā ir cilvēki, kas veic riskantus apdzīšanas manevrus. Biežāk paziņu lokā šādi autovadītāji ir gados jaunākiem respondentiem no 18 līdz 34 gadiem, kā arī respondentiem ar augstākiem ienākumiem.

Vairāk nekā puse jeb 59% respondentu atzīst, ka ir piedzīvojuši riskantus apdzīšanas manevrus - 43% kā automašīnas pasažieri, 4% - starppilsētu autobusā, bet 12% gan automašīnā, gan starppilsētu autobusā.

Aptauju no 29. līdz 30.augustam veica pētījumu centrs SKDS, tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem.