Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments ceturtdien atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas pērna gada 24.marta spriedumu, ar kuru noraidīta bijušā Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasība par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja tiesā.
AT atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka Rimšēvičs nepildīja LB prezidenta amata pienākumus nevis dīkstāves dēļ, kurā būtu vainojama LB, bet gan tādēļ, ka to liedza procesa virzītāja, proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonas 2018.gada 19.februāra lēmums par drošības līdzekli un LB padome šo lēmumu ar savu rīkojumu tikai izpildīja.
AT spriedumā norādīja, ka uz prasītāju, kurš bija īpašo amatu attiecībās, attiecināmas arī Darba likuma normas. Par pareizu atzīstams apelācijas instances tiesas secinājums, ka ar LB rīkojumu prasītājs tika atstādināts no darba atbilstoši Darba likuma 58.panta pirmajā daļā noteiktajam, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu.
Turklāt atbilstoši Darba likuma 58.panta otrajai daļai darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku no darba, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija. Ja darba devēja rīkojums par atstādināšanu ir tiesisks, tad nav pamata prasīt no viņa darba algas samaksu.
AT spriedumā secināts, ka LB padomes locekļa un Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amata pienākumi nav patstāvīgi pildāmi, bet ietilpst LB prezidenta amata pienākumos. Par visu pienākumu pildīšanu prasītājam pienākas viena darba samaksa. Tātad Rimšēviča tiesību uz darba samaksu pamatā bija atrašanās LB prezidenta amatā. Savukārt viņa pienākumi Eiropas Centrālās bankas Padomē un LB padomē neveidoja patstāvīgu tiesisko pamatu darba samaksas saņemšanai.
Izskatāmajā lietā Rimšēvičs cēla tiesā prasību pret LB, lūdzot piedzīt no LB neizmaksāto darba algu par laiku no 2018.gada februāra līdz 2019.gada februārim 151 704 eiro apmērā.
Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesā Jūrmalā atrodas kukuļņemšanas krimināllieta pret Ilmāru Rimšēviču.
Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu "Trasta komercbankas" (TKB) pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir TKB bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.
Rimšēvičam iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar LB toreizējo amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.
Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt LB prezidenta amatu. Taču EST iepriekš spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā, kur viņš pavadīja laiku līdz pilnvaru termiņa beigām.
Rimšēvičs savu vainu apsūdzībās neatzīst.
