"Nedēļas fokusā" saruna ar Kasparu Briškenu ⟩ "NA un AS izvēle nerunāt ar "Progresīvajiem" bija polittehnoloģiska, nevis ideoloģiska" (4)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: TVNET

14. Saeimas vēlēšanas partijai "Progresīvie" bija veiksmīgas. Pirmo reizi partija iekļuvusi Saeimā, iegūstot 10 deputātu mandātus. Tomēr sākotnēji "Jaunā Vienotība", kurai šobrīd uzticēts veidot koalīciju, bija aicinājusi "Progresīvos" uz tās veidošanas sarunām, taču divu citu potenciālo koalīcijas dalībnieku - Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta - iebildumu dēļ pēkšņi situācija mainījās un pilnvērtīgas dalības koalīcijā vietā "Progresīcajiem" tika piedāvāts vien slēgt atsevišķu vienošanos un vienu ministra amatu, no kā partija atteicās. TVNET raidījumā "Nedēļas fokusā" viens no "Progresīvo" līderiem Kaspars Briškens vērtē koalīcijas veidošanas procesu, lēmumu atteikties no piedāvātā 3+1 modeļa un aizkulišu cīņas par ministru amatiem.

Tā kā "Progresīvie" Saeimā pārstāvēti būs pirmo reizi, Briškena ieskatā tā būs iespēja parlamentā ienest jaunu enerģiju un idejas.

Tomēr, komentējot diskusiju kvalitāti koalīcijas veidošanās laikā, "Progresīvo" pārstāvis atzīst, ka "demokrātiskā sabiedrībā, arī, prezidenta vārdiem runājot, "koalīcijspējīgas demokrātiska spektra partijas", mēs tomēr sagaidītu, ka viņas savā starpā sarunājas. Sarunājas oficiālā līmenī, neizvairās no citu partiju uzaicinājumiem uz dialogu".

Briškens norāda: lai gan Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts (AS) sarunu nevešanu ar "Progresīvajiem" skaidrojot to ar abstraktām ideoloģiskām domstarpībām, tādas nav novērotas Rīgas domes darbā, kur darbojas gan "Progresīvie", gan NA, gan AS ietilpstošā Latvijas Reģionu apvienība. Viņš arī uzsver, ka nav noliedzamas partiju ideoloģiskās atšķirības, tomēr ir daudz jautājumu, kuros domstarpību neesot. "Vienalga, vai tā būtu valsts aizsardzība, iekšējā un ārējā enerģētiskā drošība, vai atsevišķi ekonomiskās attīstības jautājumi, arī sociālā nodrošinājuma jautājumi, - tur mēs noteikti būtu atraduši kopīgu valodu." Pēc Briškena teiktā, arī sarunās ar JV, kurās JV ziņoja par NA un AS nostājām noteiktos jautājumos, bijis skaidrs, ka visām partijām ir "saskarsmes punkti".

"Tāpēc nerunāt vairāk bija polittehnoloģiska izvēle, nevis ideoloģiska izvēle," uzsver "Progresīvo" līderis.

Savukārt, skaidrojot, kāpēc partija nav piekritusi 3+1 piedāvājumam, kas paredzētu, ka "Progresīvie", lai gan nav pilnvērtīgs koalīcijas dalībnieks, tiek pie viena ministra amata, Briškens norāda, ka partijai tomēr ir mugurkauls, turklāt gan Valsts prezidentam, gan JV sarunu laikā bija jau iepriekš norādīts, ka "tādiem necienīgiem sudrabgrašu piedāvājumiem, kas neparedz Progresīvajiem pilnvērtīgu dalību koalīcijā" partija nepiekritīs.

Tomēr, komentējot to, cik cieši partija varētu sadarboties ar JV, strādājot opozīcijā, viņš norāda, ka arī ar šo partiju atsevišķos jautājumos domas pilnībā nesakrīt, bet valstiski svarīgos lēmumos "Progresīvie" noteikti ievēros sabiedrības intereses. "Neatkarīgi no tā, kur esam - pozīcijā vai opozīcijā - mēs būsim valstiski orientēts politisks spēks. Līdz ar to valstiskos lēmumos sabiedrībai nevajadzētu būt šaubām, ka "Progresīvie" - protams, mūsu vērtību orientācijā, mūsu izpratnē par sabiedrības interesēm - mēs vienmēr balsosim un iestāsimies par valstiski kritiskām pozīcijām. No tādas perspektīvas skatoties, protams, ar JV mums būs sadarbība arī parlamentā, neskatoties uz to, ka, iespējams, būsim opozīcijā, bet JV - pozīcijā."

Viņš arī pieļauj, ka "Progresīvo" balsis kopā ar JV deputātu balsīm varētu būt galvenais atbalsts punkts virknē cilvēktiesību jautājumu, kurus "citas ievēlētās partijas, visticamāk, nevirzīs", piemēram, par Stambulas konvencijas ratificēšanu vai attiecībā uz Satversmes tiesas lēmuma par kopdzīves likuma izpildi. 

MAF logo
MAF logo Foto: MAF

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu