Izdevumi par mobilizācijas īstenošanu Krievijā un Rietumvalstu sankciju ietekme var būtiski pasliktināt Krievijas varasiestāžu iepriekš izteiktās prognozes, kā arī strauji tukšot Krievijas ārējās rezerves, tām nokrītoties līdz pēdējos gados zemākajam līmenim, vēsta aģentūra “Reuters”.
Mobilizācija ir nopietns trieciens finanšu sistēmai, kas radīs vēl lielāku slodzi uz Kremļa resursiem, jo Krievijas diktators Vladimirs Putins acīmredzami vēlas turpināt finansēt karu “par jebkādu cenu” un gatavoties savai pārvēlēšanai 2024. gadā. Pēc astoņiem kara mēnešiem Krievija sastādījusi budžetu, kurā netiek ņemti vērā izdevumi par 300 000 iedzīvotāju iesaukšanu armijā, kā arī nekas netiek minēts par četru Ukrainas apgabalu aneksiju.
Lai arī sākotnēji Krievijas ekonomikai visai labi izturēja Rietumvalstu sankciju spiedienu, to ietekme ir jūtama pakāpeniski. Lai gan valdības oficiālajās prognozēs sankcijas netiek ņemtas vērā, tās ir nozīmīgs faktors analītiķu acīs.
“Makroekonomiskajā prognozē, uz kā arī veidots budžets, ir pievērsta uzmanība mobilizācijai. Taču netiek ņemti vērā ar mobilizāciju saistītie izdevumi, kā arī jaunas sankcijas, līdz ar to budžets neatbilst realitātei,” norāda neatkarīgā analītiķe Aleksandra Susļina.
Pašreizējais, nu jau ceturtais Putina termiņš vadoņa amatā beidzas 2024. gadā, un viņš pašlaik oficiāli nav paziņojis, vai kandidēs atkal. Tomēr, cik var prognozēt, Putina formālais pārvēlēšanas process, visticamāk, sastāvēs no vēlētāju pārliecināšanas tērēt vairāk naudas sociālajam nodrošinājumam un pensijām. Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs trešdien norādīja, ka “Putins vēl nezina, vai kandidēs uz vēl vienu termiņu, bet vissvarīgākais valstī ir sociālās saistības.”
Ņemot vērā oficiālos Krievijas datus, nākamgad Krievijas IKP samazināsies par 0,8%. Analītiķi gan prognozē, ka Krievijas ekonomika saruks par 2,5%, bet Pasaules Banka – ka par 3,6%.
Krievijas Finanšu ministrija prognozē, ka budžeta deficīts nākamgad būs divreiz lielāks nekā šogad un sasniegs 2% no IKP. Banku analītiķi gan norāda, ka budžeta deficīts gan būs ievērojami lielāks.
Maskava oficiālajās prognozēs norāda, ka ienākumi no energoresursiem nākamgad sastādīs deviņus triljonus (ap 148 miljardus eiro) jeb trešo daļu no ienākumiem. Pēc analītiķu teiktā, šī prognoze ir pārlieku optimistiska, jo šeit netiek ņemts vērā fakts, ka jau šī gada beigās stājas spēkā Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, kas liedz importēt energoresursus no Krievijas.
Krievijas Bankas ekonomisti norādījuši, ka Putina rīkojums par mobilizāciju ir devis nopietnu triecienu patērētāju uzticībai un biznesa aktivitātei. Visticamāk, tas atstās nopietnas sekas uz Krievijas ekonomiku tuvāko gadu laikā.
