Ukrainas veiksmīgais pretuzbrukums, atbrīvojot aizvien vairāk un vairāk teritoriju no Krievijas okupācijas spēkiem, acīm redzamu padara ukraņu augsto motivāciju atgūt savu zemi. Tajā viņiem palīdz arī prezidents. “No kosmosa var redzēt trīs lietas – Lielo Ķīnas mūri, Gīzas piramīdas un Zelenska pautus,” smejoties stāsta Kristaps Pļaviņš, dižkareivis un Latvijas brīvprātīgais, kurš pusotru mēnesi pavadījis, karojot Ukrainā. Tomēr viņš runā arī par piedzīvoto nedrošību, smagajiem apstākļiem un zaudētajiem draugiem no Ukrainas bruņoto spēku Ārzemju leģiona.

Kristapa skatījumā Putins nav sapratis vienu lietu. Ukraiņi jau karo no 2014. gada. Viņiem ir reāla kaujas pieredze. Bet pats svarīgākais ierocis ir motivācija. Viņš kā piemēru min tanka ekipāžu, kas sastāv no uzņēmuma direktora vietnieka, loģistikas speciālista un Kamaz šofera. Savu darbu viņi dara ar smaidu. «Tas ir neiedomājams naids. Un tas ir pilnīgi dabiski.»

Viņš stāsta par to, kā, iebraucot sādžās, cilvēki viņiem nesa maizi, pienu, arbūzus un speķi. Vecas tantes metās ceļos, bučoja rokas un meta krustu. Harkivā Kristaps saticis taksistu. Viņš ļoti gribējis mašīnu, Hondu. Trīs gadus krājis naudu, nopirka. Pēc nedēļas tajā bija 68 caurumi. Tad viņš esot nopircis Ladu. Piepeši no viņa 200 metru attālumā nokritusi raķete. Starp viņu un raķeti stāvējušas četras jaunas meitenes. «Viņš skrien glābt, palīdzēt, saka sev: «Es esmu vecis, man ir jābūt stipram!» Bet viņam paliek slikti. Raķetes šķemba nogriezusi visām meitenēm kājas zem ceļiem.»

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X