O, 31.01.2023.

Aiz priekškara: Kā Krievijas propagandisti reaģē uz Hersonas zaudēšanu

LETA
Aiz priekškara: Kā Krievijas propagandisti reaģē uz Hersonas zaudēšanu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 20
Foto: Pilt videost

Aizvadītās nedēļas Krievijas propagandas raidījumi apliecina, ka Kremļa ideologi darbojas pēc vecas pārbaudītas shēmas bez kādām inovācijām. Proti, galvenais notikums, par kuru reflektēja Kremļa ideoloģiskais establišments, protams, bija Hersonas zaudēšana un krievu armijas izvākšanās no šīs Ukrainas pilsētas. Vēstījums bija ļoti līdzīgs tiem stāstiem, kādi tika atražoti pēc atkāpšanās no Harkivas reģiona teritorijām. Propagandisti ne mirkli neapšaubīja lēmumu izvākt armiju no Hersonas, uzsvēra, ka tas ir tikai īslaicīgs zaudējums, un šajā "grūtajā laikā" nedrīkst neko pārmest armijai, jo tā būtu teju valsts nodevība.

Tāpat kā Harkivas gadījumā, arī saistībā ar Hersonas zaudējumu tika vilktas paralēles ar Otro pasaules karu, norādot, ka zaudējumiem 1941. un 1942.gadā sekoja uzvara 1944. un 1945.gadā.

Interesanti, ka, turpinoties Rietumu zākāšanai, tomēr ir pieklususi kodoldraudu retorika. Pat kareivīgākie propagandas raidījumu dalībnieki vairs nesola "nāvīga apdraudējuma" gadījumā pielietot šos nāvējošos ieročus. Var tikai minēt, kādi ir iemesli šīs retorikas mazināšanai un kāda loma tajā ir ASV un Ķīnas stingrajai nostājai.

Tas, kas ir nedaudz atšķirīgs vēstījumos, ir vēršanās pie sabiedrības, uzsverot, ka tai ir jāmaina savs "hedoniskais un patērnieciskais" noskaņojums un jāsaprot, ka visiem bez izņēmuma jāmobilizējas karam. Tāpat ļoti uzstājīgi izskan aicinājumi uzņēmējiem finansiāli palīdzēt segt frontes vajadzības.

Surovikins iet Suvorova pēdās

Gan raidījumos "60 minūtes", gan "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" aicinātie dalībnieki visi kā viens uzsver, ka atbalsta Krievijas armijas ģenerāļa Sergeja Surovikina lēmumu atkāpties no Hersonas, un tas esot vienīgas pareizais risinājums, kas balstīts vēlmē saglabāt Krievijas armijas spēkus un neļaut tos iznīcināt. Ideologi Surovikina lēmumu salīdzina ar "ģeniālā" karavadoņa Suvorova (1730-1800) stratēģiju. Tajā pašā laikā visi topa propagandisti - Jevgeņijs Popovs, Olga Skabejeva, Vladimirs Solovjovs un Margarita Simonjana - pauž, ka vissvarīgākais ir šo lēmumu izskaidrot cilvēkiem, lai visi saprastu, ka tā nav traģēdija, un atkāpšanās no Hersonas esot tikai īslaicīgs taktisks zaudējums, kam noteikti sekošot īstā lielā stratēģiskā uzvara. Tāpat kā pēc ukraiņu panākumiem Harkivas reģiona atbrīvošanā, arī tagad dominē vēstījums, ka nedrīkst notikušajā vainot Krievijas armiju, jo tā būtu ūdens liešana uz ienaidnieka dzirnavām.

Lai kaut kā uzturētu sabiedrībā pārliecību, ka Hersonas zaudējums, lai arī sāpīgs, tomēr neliecina ne par kādām tālejošām problēmām un nav gaidāmas nekādas katastrofālas sekas, tiek vilktas paralēles ar Sarkanās armijas zaudējumiem 1941. un 1942.gadā, kam sekoja uzvaras 1944. un 1945.gadā. Pašreizējā krievu evakuācija pat tika salīdzināta ar 1940.gada Francijas pilsētas Denkerkas operāciju, kad no tās tika evakuēti 340 000 sabiedroto karavīru. Faktiski Krievijas iedzīvotāji tiek baroti ar pārliecību vai gremdēti vēlmju domāšanā, ka noteikti ir sagaidāma 1945.gada atkārtošanās. Tajā pašā laikā tiek noklusēts, ka uzvara Otrajā pasaules karā lielā mērā bija iespējama, pateicoties sabiedroto atbalstam, taču pašlaik situācija ir pilnīgi pretēja.

Līdztekus diezgan aktīvi izskan aicinājumi vērsties pret dažādiem blogeriem un "Telegram" kanālu autoriem, kas izplatot paniku un "dezinformāciju" par Krievijas armijas kopējām neveiksmēm. Solovjovs pat pauda, ka pašreizējais likums, kas liek norādīt, ka kādu informāciju sagatavojis ārvalstu aģents, ir daudz par maigu un šie "aģenti" būtu jāsēdina cietumā par dzimtenes nodevību. Kā izteicās Skabajeva, ir kardināli jāmaina paaudzes, kas uzaugusi ar Dudju (Krievijā plaši zināms opozicionārs blogeris un žurnālists Jurijs Dudjs), vērtības.

Tāpat Simonjana un citi propagandisti pauž, ka cilvēkiem ir jāatsakās no patērnieciskuma un Rietumu hedonisma un "visi spēki jāziedo kopējai uzvarai". Tas ir zināms pavērsiens ideoloģiskajā retorikā, jo līdz šim tika uzbrukts atsevišķiem "nodevējiem" un ārvalstu aģentiem, taču pēdējā nedēļā aktīvi izskan pārmetumi visai sabiedrībai, ka tā ir nepietiekami patriotiska, ka lielākā daļa cilvēku Maskavā dzīvo tā, it kā kara nebūtu, ka daudzi krievi neesot sapratuši, ka pašreizējais karš attiecas pilnīgi uz katru.

Par spīti neveiksmēm - ar tanku uz Poliju

Runājot par notikumiem frontē, Krievijas kara korespondenti alias propagandisti visi kā viens apgalvo, ka armijas noskaņojums un kaujas gars pēc aiziešanas no Hersonas neesot pasliktinājies, bet gluži otrādi, esot kļuvis vēl kaujinieciskāks. Tāpat pilnīgi bez jebkādiem pierādījumiem tiek stāstīts, ka Ukrainas armijā gan vēlme karot esot izsīkusi, kas izklausās smieklīgi un neticami, ņemot vērā ukraiņu panākumus. Tāpat kara korespondenti stāsta, ka Ukrainas armija sastāvot no vieniem vienīgiem ukraiņu pensionāriem, kas tik tikko spējot kustēties un kuru fiziskais stāvoklis esot tāds, ka uz kaujas lauku tie jāved ar ātro palīdzību. Faktiski aktīvie karotāji esot tikai ārzemju algotņi. Tas, ka šie stāsti ir pilnīgi pretrunā ar reālajiem notikumiem frontē, pašus stāstniekus nemulsina ne mirkli. Tāpat tūlīt pēc ņirgāšanās par Ukrainas armijas pensionāriem, seko sižets, kā ukraiņu karavīrus apmāca NATO valstu kara bāzēs. Vai tie būtu daudz piesauktie pensionāri, propagandisti neprecizē.

Tajā pašā laikā ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" (ISW) analītiķi par Hersonu raksta: "Ukraina ir guvusi svarīgu uzvaru kampaņā, kas atbrīvoja Hersonas apgabala rietumu daļu, kuras kulminācija bija 11.novembrī pabeigtā Krievijas spēku izvešana. Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija apņēmies noturēt šo nozīmīgo apgabalu, kura pārvaldīšana viņam būtu ļāvusi atjaunot iebrukumu neokupētajā Ukrainā no pozīcijām Dņepras upes rietumu krastā. Šis apsvērums Putina aprēķinos, visticamāk, bija svarīgāks nekā simboliskā vērtība tam, ka Hersona ir vienīgā apgabala galvaspilsēta, kuru viņa spēkiem bija izdevies ieņemt kopš 2022.gada 24.februāra. Putins bija nosūtījis ievērojamus Krievijas spēkus Hersonas rietumu aizsardzībai, tostarp daudzas no atlikušajām elitārajām gaisa desanta vienībām, kas bija pieejamas Krievijas militārpersonām. Ukrainas panākumi, neskatoties uz šo Krievijas apņēmību un elites vienību piesaisti, daudzos aspektos ir pat iespaidīgāki nekā uzvara Harkivas apgabalā septembra vidū."

Gan ASV prezidents Džo Baidens, gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir norādījuši, ka Hersonas atbrīvošana ir apliecinājums tam, ka Krievijas armijai ir "reālas problēmas". Savukārt starptautiskā prese raksta, ka Hersonas zaudēšana ir kārtējais Putina pazemojums, kas turklāt seko ļoti drīz pēc iepriekšējā pazemojuma, kad Krievija bija spiesta piekāpties un atjaunot dalību tā sauktajā labības darījumā.

Uz šo pazemojumu fona traģikomiski un absolūti atrauti no realitātes izklausījās pašpasludinātās Luhanskas republikas Tautas milicijas 2.armijas korpusa komandiera vietnieka un vienības "Ahmet" komandiera Apti Alaudinova teiktais, ka viņu neuztrauc iekļūšana Polijas sankciju sarakstā, jo šo valsti viņš apmeklēs tikai ar tanku, lai nav jātērē nauda vīzai.

Krievi tikai gaidot komandu

Ja vēl pirms pāris nedēļām krievu armijnieki teicās, ka lielais pretuzbrukums varētu notikt vien nākamgad un tagad, ziemas sezonā, esot jānogaida, tad pagājušajā nedēļā bataljona "Vostok" komandieris Aleksandrs Hodokovskis uz jautājumu, kad krievi būs gatavi pretuzbrukumam, atbildēja: tiklīdz būs tāda pavēle. Savukārt kara korespondenti stāsta, ka doties uzbrukumā vēlas visi karavīri, tostarp nupat mobilizētie, jo viņiem ir apziņa, ka cīnās uz Krievijas zemes un par savu dzimteni. Šiem apgalvojumiem seko nožēlojams stāsts par kādu krievu karavīru, kurš okupētajā Ukrainas teritorijā, rokot ierakumus, esot atradis senas dažādu laiku Krievijas monētas un izsaucies, ka tas esot pierādījums, ka Ukrainas kā valsts nekad neesot bijis, un šajās zemēs vienmēr valdījusi Krievija. Ukraina cara laikos esot bijusi tikai Voroņežas guberņa.

Diemžēl to, ka tuvākajā laikā klusums frontē nav gaidāms, apliecina arī ISW: "Krievijas uzbrukuma operācijas Doneckas apgabalā tuvākajās nedēļās pastiprināsies, jo līdztekus no Hersonas izvestajiem spēkiem ieradīsies papildu mobilizētie karavīri. Ukrainas spēki šajā reģionā jutīs smagu ienaidnieka spiedienu, un Kijivai, ļoti iespējams, nāksies pārvirzīt karaspēku, lai aizsargātos pret atjaunotajām Krievijas ofensīvām. Visticamāk, ka krievi negūs nozīmīgus panākumus, neskatoties uz saviem centieniem, lai gan viņi ar milzīgiem zaudējumiem varētu ieņemt Bahmutu." Kaujas operāciju pārtraukšana vai ilgstoša palēnināšanās dažu nākamo mēnešu laikā ir maz ticama. Krievi nemēģinās izveidot un nostiprināt aizsardzības pozīcijas visā līnijā, bet drīzāk atjaunos uzbrukuma operācijas Doneckas apgabalā. Gaisa temperatūrai pazeminoties, kaujas, visticamāk, pastiprināsies, nevis atslābs, prognozē ISW. Analītiķi arī uzsver, ka krievu mobilizētie karavīri ir parādījuši sevi kā nepietiekami apmācītus, slikti aprīkotus un ļoti nelabprāt karojošus.

"Krievijas spēkos, kas darbojas Doneckas apgabalā, ietilpst Krievijas regulāro bruņoto spēku konvencionālās vienības, mobilizētie karavīri, Vāgnera privātās militārās kompānijas karaspēks, BARS (Krievijas brīvprātīgo rezerves) formējumi, Doneckas un Luhanskas tautas republiku milicijas vienības, Ramzana Kadirova čečenu vienību karavīri un brīvprātīgo bataljoni. Šīm dīvainajām kaujas spēku grupām būs ievērojami mazāka kaujas jauda nekā līdzīga lieluma regulāru vienību grupai. Ir ļoti maz ticams, ka Surovikins spēs to pārvērst par spēku, kas spēj veikt liela mēroga ofensīvu mehanizētu manevru karu. Šis dīvainais spēku sajaukums, iespējams, sniegs zināmus ieguvumus, pateicoties milzīgajam skaitliskajam pārsvaram, taču ukraiņu aizstāvji, visticamāk, tuvāko mēnešu laikā piespiedīs tos atkāpties," lēš ISW eksperti.

MAF logo
MAF logo Foto: MAF

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais