Valsts prezidents Egils Levits nākamnedēļ varētu formāli nominēt līdzšinējo premjeru Krišjāni Kariņu (JV) veidot arī nākamo Ministru kabinetu. Lai arī Kariņš pašlaik jau faktiski vada koalīcijas veidošanas sarunas, formāli Ministru prezidenta amatam viņš vēl nav nominēts.
Kā pirmdien pēc tikšanās ar Kariņu sacīja prezidents, abi politiķi ir vienojušies, ka Kariņš nākamās nedēļas sākumā iesniegs valdības darāmo darbu deklarācijas pirmo sagatavi, un, "ja tā atbildīs tiem uzdevumiem, kas ir nepieciešami, lai valsts varētu virzīties uz priekšu", tad prezidents formāli nominēs Kariņu premjerministra amatam.
Precīzu iespējamās nominācijas dienu un laiku Levits vēl nevarēja nosaukt, taču viņš pauda cerību, ka tas notiks nedēļas sākumā.
Pēc sarunas ar Kariņu varot secināt, ka pēdējo dienu laikā koalīcijas sarunās ir panākts ievērojams progress attiecībā uz tās darba virzieniem, pauda prezidents. Kā galveno progresa indikatoru viņš atzīmēja panākto vienošanos par atbildības jomu sadali.
No otrdienas partijas darba grupās sāks strādāt pie valdības deklarācijas, atzīmēja Levits.
Aicināts vērtēt "Apvienotā saraksta" (AS) un "Jaunās vienotības" (JV) radušos domstarpību risināšanu, prezidents pauda, ka tas ir "normāls, parlamentārs process". Partijas ar atšķirīgām programmām savstarpēji konkurēja vēlēšanās, un pagāja vairākas nedēļas, līdz kļuva skaidrs, kuri politiskie spēki veidos koalīciju, savu viedokli pamatoja Levits.
Pēc viņa teiktā, nākamais posms bija atbildības jomu sadalījums, un pašlaik "ir panākts pamats". Tāpēc, kā uzskata prezidents, darbs pie valdības deklarācijas būšot daudz raitāks. "Protams, būs diskusijas, un zināms laiks būs nepieciešams, bet es esmu diezgan drošs un ļoti ceru, ka jaunnedēļ Kariņš varēs iesniegt deklarācijas pirmo sagatavi, kur būs redzams, ka šī koalīcija ir solīda un ka tās mērķis ir ekonomiskā transformācija un atpalicības pārvarēšana," sacīja valsts pirmā amatpersona.
Kā ziņots, saskaņā ar Kariņa priekšlikumu topošajā valdībā JV ieņems septiņus amatus - Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.
AS pienāksies jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats.
Savukārt NA būs četri ministra posteņi - aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.
Koalīcijas sarunās iepriekš iezīmējušās domstarpības starp JV un AS pārstāvjiem par nākamo darbību. Kariņš sākotnēji gaidīja AS atbildi uz politiķa piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Savukārt AS sākotnēji vēlējās strādāt pie valdības deklarācijas izveidošanas, tajā skaitā, noskaidrot, ar kādu finansējumu dažādām nozarēm būs iespēja rēķināties.
