Zviedrijas parlaments trešdien pieņēmis labojumu konstitūcijā, kas ļaus pieņemt stingrākus pretterorisma likumus.
Konstitūcija tiek mainīta laikā, kad Turcija turpina bloķēt Zviedrijas uzņemšanu NATO, pārmetot Stokholmai, ka tā ir pārāk pielaidīga pret kurdu kaujiniekiem un prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana oponentiem, kurus Ankara uzskata par teroristiem.
No parlamenta 349 deputātiem par labojumu nobalsoja 278.
Labojums ļauj ieviest likumus, kas "ierobežo biedrošanās brīvību attiecībā uz tādām biedrībām, kas ir iesaistītas terorismā vai to atbalsta".
Kā norādīja konstitucionālo lietu pastāvīgā komisija, kas parlamentāriešiem ieteica priekšlikumu atbalstīt, līdz ar labojumu tiks dotas iespējas "plašākai kriminālizācijai par piedalīšanos teroristu organizācijās un teroristu organizāciju aizliegumam".
Līdz ar jauno likumdošanu vieglāk pie kriminālatbildības saukt būs kurdu bruņotās separātistu organizācijas Kurdistānas Strādnieku partija s(PKK) biedrus. Ankara un vairums tās Rietumu sabiedroto PKK uzskata par teroristu organizāciju.
Grozījumi spēkā stāsies 1.janvārī.
Pagājušajā nedēļā jaunais Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, viesojoties Turcijā, konstitūcijas labojumu raksturoja kā "lielu soli".
Lai konstitūcijas labojumi stātos spēkā, tie bija jāapstiprina diviem parlamenta sasaukumiem.
Pirmais balsojums notika aprīlī iepriekšējās kreisās valdības laikā.
Pret izmaiņām iebildusi vienīgi Kreisā partija.