Sv, 27.11.2022.

Kratīšanas Ukrainā: Kā Latvijas pilsoņi pieseguši agresorvalsts amatpersonas intereses

TVNET | FINANCENET
Kratīšanas Ukrainā: Kā Latvijas pilsoņi pieseguši agresorvalsts amatpersonas intereses
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 11
Elektrotīkla remontdarbi Hersonas apgabalā
Elektrotīkla remontdarbi Hersonas apgabalā Foto: Reuters / Scanpix

Neraugoties uz karu ar Krieviju, Ukrainā krievu biznesmeņiem un politiķiem joprojām pieder nozīmīgas daļas Ukrainas kritiskās infrastruktūras kompānijās. Turklāt – sava loma šajos uzņēmumos ir arī Latvijas pilsoņiem. Kādēļ Ukrainas varasiestādes nevar arestēt negodprātīgos oligarhus, skaidro “Ukrainska Pravda”.

“Jums ir jābūt skarbiem. Jums viss ir jānoved līdz loģiskam iznākumam!” Ar šādiem vārdiem Krievijas Valsts domes vicespīkers Aleksandrs Babakovs aicināja nogalināt trīs ārvalstu karavīrus, kas jau no kara pirmās dienas aizstāvēja Ukrainu cīņā pret okupantiem, kuri arī sagrāba gūstā daudzus Ukrainas aizstāvjus.

Tikmēr Ukrainas tiesa nav apmierinājusi prasību atņemt Babakovam un viņa biznesa partneriem piederošās daļas Ukrainas enerģētikas uzņēmumos.

Ņemot vērā, ka visā pasaulē regulāri tiek arestēti krievu oligarhu, politiķu un propagandistu īpašumi, rodas jautājumi, kādēļ tas netiek darīts pašā Ukrainā. Nav skaidrs, kas to ietekmē – vai tas ir politiskās gribas trūkums, izmeklētāju un prokuroru neprofesionālisms, vai arī tiesnešu iejaukšanās.

Kā krieviem izdodas noturēt savā īpašumā Ukrainas kritiskās infrastruktūras objektus un kādēļ Ukrainas prokuroriem tā arī līdz šim nebija izdevies panākt šo oligarhu aizturēšanu?

Krievu bizness Ukrainā

Krievi Aleksandrs Babakovs, Jevgeņijs Giners un Mihails Vojevodins enerģijas biznesu Ukrainā sāka 2000. gadā, iegādājoties Odesas apgabala enerģētikas uzņēmuma “Odesaoblenergo” akcijas. Tajā pašā gadā šī trijotne iegādājās daļas arī “Sevastopolenergo”, “Hersonbolenergo”, “Žitomiroblenergo” un “Kirovhradoblenergo”.

Šo kompāniju daļu iegāde tika īstenota ar Slovākijas uzņēmuma “Východoslovenskými energetickými závodmi” (VSE) starpniecību. VSE tiesības vēlāk pārņēma kompānija Nīderlandē reģistrētā “VS Energy”. Pēc tam krievu bizness Ukrainā sāka attīstīties daudz dinamiskāk.

“VS Energy” grupa radīja savu pirmo viesnīcu ķēdi (deviņas viesnīcas darbojās ar “Premier” zīmolu, bet piecas – ar “Accord Hotels” zīmolu), tika iegādāta investīciju banka, notika iesaistīšanās komerciālā nekustamā īpašuma attīstīšanā (tirdzniecības centri “Metropolis” un “Metrograd”), tāpat tika gūtas jaunas iespējas, kā palielināt ietekmi enerģētikas nozarē.

Pašlaik “VS Energy” pieder daļas Hersonas, Kirovhradas, Žitomiras, Rivnes un Černivcu apgabalu enerģētikas uzņēmumos, un tajos formālais kompānijas nosaukums ir “VS Energy International Ukraine”.

Līdz pat šim brīdim nevienam, izņemot Ukrainas tiesas, nebija ne mazāko šaubu par faktu, ka tieši šie Krievijas oligarhi bija patiesie labuma guvēji no darbības Ukrainas enerģētikas nozarē, lai gan nomināli šos aktīvus pārvalda citi cilvēki. Sākoties karam Ukrainā, no jauna tika pievērsta uzmanība krievu biznesam Ukrainā.

Ņemot vērā bažas, ka Ukraina varētu konfiscēt īpašumus, jau kopš 2014. gada Babakovam, Gineram un Vojevodinam vairs nepieder daļas Ukrainas reģionālajās energokompānijās.

Kā galvenie labuma guvēji tiek norādīti Vācijas pilsoņi Marina Jaroslavska un Oļegs Sizermans, tāpat arī trīs Latvijas pilsoņi – Valts Vīgants, Vilis Dambiņš un Artūrs Altbergs.

2014. gadā Giners gan uzsvēra, ka viņš negrasās pārdot savas biznesa daļas Ukrainā. “Kādēļ gan to darīt? Vai tad ir rinda ar pircējiem, kas vēlas iegādāties biznesu Ukrainā?” tolaik ironizēja Giners.

Turklāt 2021. gada sākumā Ukrainas parlamentārās komitejas enerģētikas jautājumos vadītājs Andrijs Heruss uzsvēra, ka krievu oligarhu trijotne vismaz līdz 2020. gadam bija “VS Energy” akcionāru vidū.

Turklāt, raugoties uz Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kas norādīti kā patiesā labuma guvēji no “VS Energy International Ukraine”, var secināt, ka Babakovam, Gineram un Vojevodinam joprojām ir kāda teikšana šajā kompānijā.

“Giners visu nopirka”

20% no Ukrainas uzņēmuma “Oblenergo” māteskompānijas pieder Marinai Jaroslavskai, kas ir Ginera sieva. Jaroslavska ir dzimusi Ukrainā, bijusi Krievijas pilsone, taču kopš 2008. gada ir Vācijas pilsone.

Rīkojumā par Krievijas pilsonības atņemšanu Jaroslavskai norādīts, ka viņas meitai Jūlijai ir tēva uzvārds – Ginere. Tas liecina, ka ziņas par Ginera aiziešanu no Ukrainas biznesa ir aplamas, un uzņēmējs joprojām pārvalda aktīvus Ukrainas enerģētikas nozarē.

Vēl viens pierādījums Ginera iesaistei Ukrainas reģionālajās enerģētikas kompānijās ir fakts, ka “VS Energy International Ukraine” ilgus gadus apkalpojusi banka “First Investment Bank”, kuras īpašnieki faktiski ir krievi. Turklāt Giners ir sabiedrotais Krievijas valsts uzņēmumam “Rostech”, kas ražo dažādus tehnoloģiju produktus civiliem un militāriem mērķiem. Šī uzņēmuma vadītājs ir bijušais VDK virsnieks, ilglaicīgs Vladimira Putina sabiedrotais un draugs Sergejs Čemezovs.

Babakova papīri

Vīgants un Dambiņš, kā liecina Panamas dokumentu arhīvi, ir Babakova uzticības personas. Atsaucoties uz “Novaya Gazeta”, ar šo Latvijas pilsoņu palīdzību Babakovs centās slēpt savu komerciālo klātesamību Rietumos.

Krievijas Valsts domes vicespīkers jau ilgāku laiku sadarbojas gan ar Vīgantu, gan ar Dambiņu.

Zināms, ka pats Babakovs 2014. gadā balsoja par Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju. Pašlaik pret Babakovu sankcijas ir noteikušas Ukraina, Eiropas Savienība un ASV.

Turklāt Babakovs publiski aicināja izpildīt nāvessodu trim ārvalstu karotājiem – Ukrainas aizstāvjiem, kurus okupanti sagrāba gūstā Doneckas apgabalā jūnija sākumā. Šeit ir runa par britiem Aidenu Eislinu un Šonu Pineru, kā arī marokāni Sādunu Brahimu.

“Te nav ko diskutēt, ir nepieciešams to novest līdz loģiskam iznākumam [ar nāvessodu],” vasarā paziņoja Babakovs.

Tāpat Babakovs nav kautrējies paust savu skaidro nostāju attiecībā uz Ukrainas teritoriālo integritāti.

“Zaporižjas un Hersonas apgabaliem acīmredzami ir jābūt savienotiem ar Krieviju. Ja šīs teritorijas ir nonākušas “īpašās militārās operācijas” (kā Kremlis sauc karu Ukrainā) zonā, tad tas nozīmē, ka šo teritoriju nākotne ir saistāma tikai ar Krieviju,” pauda Babakovs.

Krievijas Valsts domes vicespīkers un viņa sabiedrotie pēc Krimas aneksijas ieguva pilnīgu kontroli pār “Sevastopolenergo”.

Pašlaik gan nav nekādu oficiālu paziņojumu no Ukrainas amatpersonām saistībā ar “Khersonoblenergo”, jo daļu no šī uzņēmuma kapitāldaļām sagrāba krievu okupanti. Kādas intereses ir šo aktīvu sagrābējiem, var tikai minēt.

Mihails “Miša Lužņeckis” Vojevodins

Atsaucoties uz Interpolu, Vojevodins ir pēdējais no Ukrainas reģionālo enerģētikas uzņēmumu kompāniju daļu turētāju trijotnes. Viņš ieguvis statusu “likumīgais zaglis”, īstenojot dažādas viltīgas shēmas. Turklāt Vojevodins darbojas ar segvārdu Miša Lužņeckis.

Eiropols norāda, ka 2000. gadā Šveices tiesībsargājošās iestādes izmeklējušas Vojevodina – Lužņecka iesaisti naudas atmazgāšanā, ko īstenojis viņš un “Austrumeiropas organizētās noziedzības grupējumi”, no kuriem vienu vadījis iepriekš minētais Babakovs.

Vojevodina ietekmi uz Ukrainas enerģētikas kompāniju aktīviem apstiprinājis arī Heruss, kurš pauda, ka 2020. gadā Vojevodins iegādājies “VS Energy” akcijas no Babakova un Ginera. Tiesa gan, kas patiesībā notika ar Vojevodina it kā iegādātajiem aktīviem, pašlaik nav skaidrs.

Oficiāli gan daudzi aktīvi pieder Eiropas Savienības pilsoņiem, taču reālie labuma guvēji no Ukrainas enerģētikas kompāniju akcijām ir krievi.

Trešais mēģinājums

19. aprīlī Kijivas Pečeru rajona tiesa noraidīja Ukrainas Izmeklēšanas biroja izmeklētāja Romāna Tuļina prasību arestēt “VS Energy” grupas aizdomīgos aktīvus. Maijā, neraugoties uz lietas skaļo rezonansi, izmeklētāji zaudēja prasību arī apelācijas tiesas kārtībā. Kijivas apelācijas tiesas pārstāvji norādīja, ka “prokuratūra nav sniegusi reālus pierādījumus, kas nepieciešami aktīvu arestēšanai”.

“Matviyiv&Partners” partneris Serhijs Matvijivs uzskata, ka prokuratūrai vajadzēja būt daudz uzstājīgākai attiecībā uz šo lietu.

“Negribu izklausīties kā varasiestāžu kritiķis, taču šajā jautājumā, lietā un izmeklēšanā, kas tika sākta jau 2020. gadā un kas atbilst Kriminālkodeksa 110. pantam (par Ukrainas teritoriālās nedalāmības apšaubīšanu), prokuratūrai vajadzēja būt uzstājīgākai un atrast konkrētus pierādījumus,” pauda advokāts.

“Ir virkne piemēru, kad līdzīgos apstākļos tiesa apmierina izmeklētāju prasības. Iespējams, ka šajā gadījumā prokuratūras argumenti bija nepietiekami aktīvu arestam,” piebilst “LCF Law Group” partneris Maksims Ševerdins.

Jāpiebilst, ka zaudēta tiesa gan nenozīmē, ka šai lietai pielikts punkts.

“Prokuratūra var iegūt papildu pierādījumus un atkārtoti pieprasīt aresta orderi. Konkrētos aktīvus var bloķēt un novirzīt valsts īpašumā, ja tā lemj Pretkorupcijas tiesa,” noslēdza Ševerdins.

Ļoti iespējams, ka tieši papildu pierādījumu gūšana ir galvenais iemesls, kādēļ otrdien Ukrainas Drošības dienests veica kratīšanu enerģētikas kompānijā “VS Energy”.

“Tas nav parasts uzņēmums, bet gan kompānija, kam ir vadošā loma enerģētikas sektorā vairākos apgabalos, un tas veido 10% no Ukrainas enerģētikas tirgus. Tieši šī nozare no Krievijas [raķešu] triecieniem ir cietusi vissmagāk. Pret oligarhiem ir noteiktas sankcijas, tāpēc Ukrainas Drošības dienestam ir pilnas tiesības veikt kratīšanu kompānijā,” teikts UDD paziņojumā.

Tāpat kļuva zināms, ka arestētas piecu kapitālsabiedrību daļas – “Žitomiroblenergo”, “Hersonoblenergo”, “Kirovhradoblenergo”, “Černivcioblenergo” un “Rivneoblenergo”. Šo arestēto daļu pārvaldnieki ir “VS Grup Management”, Nīderlandes “VS Energy International” un “Washington Holdings”, kas apvienojas “VS Energy” grupā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu