Daudziem ir bail no cilvēkiem, kuri ir izdarījuši likumpārkāpumus, bet bieži vien nemaz nezina, ka probācijas dienests ik gadu strādā ar aptuveni 16 000 cilvēku, kuri ir pārkāpuši likumu. Šie cilvēki, probācijas klienti, atrodas sabiedrībā mums blakus – viņi strādā, mācās, dzīvo mums kaimiņos, daži ir mūsu ģimenes locekļi un mēs pat nenojaušam, ka kāds ir sodīts un par ko.. Viņi nav no dzimšanas līdz šim brīdim visu laiku veikuši noziegumus.
Noziegums ir bijis atsevišķs fakts viņu dzīvēs un papildus tam ir bijuši vēl arī citi dzīves aspekti. Valsts probācijas dienesta probācijas speciālista galvenais uzdevums ir nevis atkārtoti mēģināt sodīt šos cilvēkus, bet gan mēģināt iedziļināties un saprast, kas ir noticis un kāpēc Jūs esat satikušies. Svarīgi ir meklēt risinājumus kā viņam palīdzēt, lai noziedzīgs nodarījums vairs netiktu izdarīts. Darbs ar probācijas klientu nozīmē – palīdzēt iegūt pārliecību, ka mainīties ir iespējams un viņš to var. Savukārt to var izdarīt tikai tad, ja darbiniekam pašam ir plašs redzesloks, ir ko parādīt un iedot.
Valsts probācijas dienesta darbiniekiem piemīt ļoti dažādas zināšanas un ir iegūtas dažādas izglītības. Tie ir gan cilvēki ar bakalaura grādu, gan maģistra grādu, gan arī – doktora grādu, kuri ir apguvuši tiesību zinātnes, sociālā darba, pedagoģijas, psiholoģijas, uzņēmējdarbības, sabiedrisko attiecību, IT un citas izglītības programmas. Neskatoties uz izglītības līmeni un apgūto programmu, probācijas dienesta darbiniekam ir jāpiemīt arī citām – ar izglītību nesaistītām īpašībām. Šim cilvēkam ir jābūt atvērtam un emocionāli inteliģentam, jo viņam ir jāspēj elastīgi reaģēt uz dažādiem cilvēkiem, viņu zināšanām, ieinteresētību, temperamentu un dabu kopumā. Lai to varētu pilnvērtīgi izdarīt, darbiniekam ir jābūt vēlmei iedziļināties un meklēt risinājumus, mācīties, kā arī kritiski domāt, jo visu nevar pieņemt tā, kā tas var izskatīties no pirmā acu uzmetiena.
Tas, ko sniedz darbs sodu izpildes jomā kā profesionālim, ir nemitīga iespēja augt un attīstīties – Valsts probācijas dienests darbiniekam sniedz iespēju pilnveidoties gan kā profesionālim, gan kā cilvēkam, paplašinot savu redzesloku, jo ir iespēja mācīties, apmeklēt dažādas konferences, piedalīties starptautiskos projektos, uzņemt ārvalstu sadarbības partnerus, praktizēt valodas un attīstīt vēl daudzas citas kompetences. Ir jābūt mērķtiecīgam un spējīgam saskatīt visus iekšējos un ārējos resursus, ko sniedz Valsts probācijas dienests, kolēģi, sadarbības partneri un arī paši probācijas klienti.
Ir tik daudz dažādu veidu kā probācijas speciālists var palīdzēt probācijas klientiem. Viņi kļūst ne tikai kā kontroles un atbalsta personas, bet arī mentori, ar kuriem ir iespējams konsultēties, un kuri ir gatavi sniegt atbalsta roku jebkurā brīdī.
Uzraudzības laikā probācijas speciālista pienākumos ietilpst pienākumu noteikšana un to izpildes kontrole. Kopā ar probācijas klientu tiek sastādīts uzraudzības plāns un izvirzīti sasniedzamie mērķi. Uzraudzības plāna mērķi katram probācijas klientam ir atšķirīgi. Kādam nepieciešams savu kriminogēnu rakstura problēmu risināšanai doties pie narkologa, kādam apmeklēt probācijas programmas, kādam probācijas klientam nepieciešams palīdzēt uzrakstīt CV, iekārtot darbā, sastādīt plānu savu parādsaistību risināšanai, nokārtot autovadīšanas apliecību un daudzas citas praktiskas lietas, kuras probācijas klients pats nav spējis sakārtot savas dzīves laikā.
Vēl viens soda veids ir sabiedriskais darbs. Sabiedriskais darbs ir sabiedrībā izciešams kriminālsods, kuru persona izcieš no mācībām vai pamatdarba brīvajā laikā savas dzīvesvietas apvidū, bez atlīdzības veicot sabiedriski derīgu darbu. Probācijas speciālisti rūpīgi izvēlas darba devēju un pievērš uzmanību probācijas klientu nodarbināšanai atbilstoši viņu profesijai, izglītībai un prasmēm. Līdz ar ko paveikto darbu loks ir plašs un daudzpusīgs.
Vēl viena būtiska joma, ko Valsts probācijas dienests popularizē un attīstīta – izlīgums. Izlīgums – tā ir iespēja likumpārkāpējam un cietušai personai izlīgt Valsts probācijas dienestā, visās kriminālprocesa stadijās, tādējādi, bieži vien nonākot pie kompromisa, kā rezultātā var tikt izbeigts kriminālprocess. Piemēram, ja cilvēks ir kādam nodarījis pāris, tad Valsts probācijas dienests ir droša vide, kur pēc šo abu pušu labprātīgas piekrišanas ierasties, lai ar profesionāla izlīguma starpnieka palīdzību izrunātu notikušo un izlīgtu, ja tas ir iespējams.
Lielākoties arī paši klienti novērtē darbu un ieguldījumu, ko snieguši probācijas speciālisti. Daudzi sadarbības rezultātā atsakās no atkarībām, atrod labu darbu, uzsāk jaunus hobijus, sadraudzējas ar cilvēkiem, no kuriem var ņemt labu piemēru, sakārto attiecības ģimenē un dara vēl daudz citas lietas, kas viņiem palīdz kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem.
Valsts probācijas dienesta darbinieki ir tie, kuriem ir iespēja padarīt sabiedrību drošāku,gudrāku un labāku – veidot to tieši tādu, kādu mēs gribam to redzēt!
Uzzini vairāk: https://youtu.be/Sy-7xS9w9N4
Par autoriem:
Krista Skara ir Valsts probācijas dienesta Probācijas programmu nodaļas vadītāja, kas sodu izpildē strādā jau kopš 2011. gada. Krista sāka strādāt Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, pēc tam strādāja Valsts probācijas dienesta projektā (Valsts probācijas dienesta projekts Nr.LV08/1 „Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)) un tad kļuva par speciālisti Valsts probācijas dienesta Probācijas programmu nodaļā, kuru nu jau vairākus gadus arī vada.
Kristas pārraudzībā ir probācijas programmu joma, kas sastāv no deviņām korekcijas un divām rehabilitācijas programmām – programmu izstrāde, licencēšana, analīze un politikas īstenošana, kā arī darbinieku izglītošana to īstenošanai. Probācijas programmas sastāv no grupu nodarbībām, kur probācijas speciālisti strādā ar klientiem, viņu domāšanu, dzīves prasmju un zināšanu pilnveidošanu. Šis darbs ļoti sasaistās ar Kristas izglītību – klīniskais psihologs, jo tieši klīniskā psiholoģija sniedz ļoti labu izpratni par cilvēku funkcionēšanu un to, kas var noiet greizi, kāpēc un kādas ir sekas vieniem vai citiem lēmumiem cilvēka dzīvē.
Ivars Ozoliņš ir Valsts probācijas dienesta Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Jelgavas 2.nodaļas vadošais probācijas speciālists – nodaļas vadītājs. Arī Ivars sodu izpildē strādā jau vairāk nekā 10 gadus. Ivars sāka strādāt Valsts probācijas dienesta Jelgavas teritoriālajā struktūrvienībā kā probācijas speciālists, bet tagad jau trīs gadus ir Jelgavas 2.nodaļas vadošais probācijas speciālists – nodaļas vadītājs. Patiesībā vidējais darbinieku stāžs strādājot Valsts probācijas dienestā ir aptuveni 10 gadi.
Ivars vada Valsts probācijas dienesta Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Jelgavas 2.nodaļu, kura strādā ar probācijas klientiem, kuru faktiskā dzīvesvieta ir Jelgavā un Jelgavas novadā. Viņa pienākumos ietilpst darbs ar probācijas klientiem vairākās funkcijās – sabiedriskais darbs, uzraudzība, kā arī sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas programmas. Papildus darbam ar klientiem Ivars vada nodaļu, kas nozīmē darbu ar personālu un struktūrvienības darba organizēšanu. Ivars ir īpaši priecīgs un pateicīgs dzīves sniegtām iespējām un tās līkločiem, kas noveda līdz darbam Valsts probācijas dienestā, un pavēra iespēju palīdzēt probācijas klientiem atrast risinājumus, lai izkļūtu no finanšu saistībām, jo Ivara izglītība ir saistīta ar ekonomiku.
Par kampaņu:
Tieslietu ministrijas kampaņas “Kļūdīties ir cilvēcīgi. Palīdzēt arī.” mērķis ir piesaistīt darbam Ieslodzījuma vietu pārvaldē un Valsts probācijas dienestā jaunus nodarbinātos, kā arī vairot sabiedrības izpratni par iestāžu darbības mērķiem, ikdienas darbu un tā specifiku un ieguvumiem.
Kampaņa tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 10.1.2.0/18/TP/003 "Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā (2019-2022)" ietvaros.