Pasaules lielākie uzņēmumi pašlaik stingri iet ilgtspējas ceļu un priekšplānā izvirza tādus darbības kritērijus kā mazāks izmešu apjoms, efektīvāki procesi, lielāka sociālā atbildība, otrreizējie materiāli un ilgāks kalpošanas laiks. Bet vai pašus augstākos ilgtspējas standartus ir iespējams ieviest arī autobūvē, kas vienmēr ir saistījusies ar izmešiem? Vai luksusa auto un ilgtspējīgu auto vispār var apvienot vienā mašīnā?
Pilnīgu un drošu atbildi uz šo jautājumu dos tikai laiks, taču daži ražotāji jau tagad ļauj par klimatu domājošiem luksusa auto īpašniekiem braukt ar tīrāku sirdsapziņu. Piemēram, Jaguar Land Rover ne tikai ir izvirzījis ambiciozu mērķi līdz 2039. gadam kļūt par bezizmešu uzņēmumu (emisijas nebūs ne ražošanas procesā, ne auto ekspluatācijā), bet jau tagad saviem luksusmodeļiem piedāvā aprīkojumu ar tā saucamo vegāno interjeru un otrreizējās pārstrādes salona materiāliem, kuru izejvielas iegūtas no okeāniem un atkritumu poligoniem.
“Ilgtspējīgi domājošiem ražotājiem viens no galvenajiem mērķiem ir maksimāli samazināt atkritumu daudzumu un padarīt procesus pēc iespējas tīrākus. Ideālā variantā nebūtu nekā izmetama un visa darbības ķēde būtu klimatneitrāla,” saka Lietuvas Ekodizaina asociācijas dibinātājs Simons Tarvīds.
Vegānā āda
Jau pārstrādāti un vēlāk pārstrādājami materiāli mašīnu interjerā pamazām aizstāj gumiju un plastmasu, bet daži ražotāji savas pārliecības dēļ tos cenšas izmantot pēc iespējas plašāk. Piemēram, jauno piektās paaudzes Range Rover par papildu maksu var aprīkot ar vegāno salonu. Tas nozīmē ādas apdari, kurā nav dzīvnieku izcelsmes materiālu un kura ir radīta no ilgtspējīgiem materiāliem.
Tas kļuvis iespējams, pateicoties kompānijai Ultrafabrics. Abu uzņēmumu veiksmīgā sadarbība ilgst jau astoņus gadus, un, kā norāda Ultrafabrics Auto nodaļas viceprezidents Perijs Hodžs, tā ir ļāvusi ieviest dažādas luksusa produktu inovācijas un kompānijai Jaguar Land Rover savos modeļos piedāvāt jau vairākus ilgtspējīgus interjera risinājumus.
“Pieskaroties ar roku, Ultrafabrics materiāli rada tādas pašas sajūtas kā āda. Taču tie ir par 30% vieglāki un rada tikai ceturto daļu no oglekļa dioksīda emisijas, kas atmosfērā nonāktu dzīvnieku ādas izmantošanas gadījumā,” stāsta Perijs Hodžs.
Ultrafabrics nepārtraukti investē pētniecībā un attīstībā, kas ir ļāvis izstrādāt arī ilgtspējīgus poliuretāna veidus. Tie arī tiek plaši izmantoti, kas savukārt liecina, ka luksusa zīmoli ir gatavi investēt šajā jomā. Līdzās partnerībai ar Jaguar Land Rover Ultrafabrics sadarbojas arī ar ekskluzīvu mēbeļu ražotājiem un uzņēmumiem, kas izgatavo jahtas un lidaparātus.
“Klientiem ar pašām augstākajām prasībām ražotāji vēlas piedāvāt lietas, kas atbilst viņu filozofijai. Arī tā var būt stratēģija, kā pieradināt tirgu pie šādiem produktiem,” norāda Simons Tarvīds.
Kas aug vai atjaunojas
Materiālu izvēli automobiļos bieži vien nosaka sabiedrības uzvedība un uzskati. Piemēram, ilgu laiku dārgāku auto interjerā dominēja āda, taču cilvēku domas mainās. Tagad arvien vairāk ražotāju pievēršas materiāliem, kurus var pārstrādāt vai kuru ražošana nav saistīta ar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Tā Jaguar Land Rover ir pievērsies pārstrādātai plastmasai, kas sākotnēji savākta no okeāniem un izgāztuvēm. Tāpat kompānija ir radusi lietojumu apģērba ražošanas pārpalikumiem un saplēstiem zvejas tīkliem.
No otrreizējiem materiāliem izgatavoti interjera elementi ir atrodami Range Rover flagmanī, Range Rover Evoque un elektroauto Jaguar I-PACE. Pēdējā plaši izmantots augstas kvalitātes Kvadrat audums, ko izgatavo no plastmasas pudelēm. Vidēji viena salona apdarē jaunu dzīvi izdzīvo 53 pudeles.
Tieši tekstilrūpniecības pārpalikumi un plastmasa ir viens no lielākajiem globālā piesārņojuma avotiem, tāpēc liela uzmanība tiek pievērsta dažādiem mēģinājumiem to mazināt. “Tekstilindustrija pašlaik meklē veidus, kā atteikties no sintētiskajiem materiāliem un izmantot to, kas aug vai ataug, piemēram, vilnu. Taču arī šeit ir problēmas. Teiksim, kokvilna ir atjaunojams resurss, taču tās ceļš līdz lietderīgai izmantošanai rada lielu piesārņojumu. Tās audzēšanai nepieciešams daudz ūdens, savukārt otrreizējai pārstrādei vajag ķimikālijas, process pats par sevi ir ļoti energoietilpīgs, un parasti tam izmanto to pašu fosilo degvielu,” skaidro Simons.
Nozare gan meklē risinājumus. Piemēram, tiek meklēti veidi, kā izmantot augu izcelsmes produktus, kuri parasti nonāk atkritumu poligonos. “Piemēram, ananasu un artišoku plantācijās pēc augļu novākšanas paliek daudz lapu. Agrāk tās atstāja sapūt, bet tagad gudras galvas cītīgi domā, kā šo zaļo masu izmantot lietderīgi,” stāsta Simons.
Atdzimušie materiāli
Materiālu iegūšana no atkritumiem ir vēl viena jauna rūpniecības tendence. Aprites ekonomikā būtu jāpanāk nepārtraukta materiālu aprite – varbūt mainot to lietojumu, taču nepieļaujot nonākšanu atkritumu poligonos, nemaz nerunājot par dabas piesārņošanu. Īpaši jutīgs šis jautājums ir, kad runājam par plastmasu.
“Mēs esam saražojuši ļoti daudz plastmasas – Klusajā okeānā peld veselas plastmasas salas trīs Franciju platībā. Tad kāpēc gan mums to nesavākt un neizmantot atkārtoti? Izmesto plastmasu vajag atgriezt dzīvē un izmantot jaunās jomās. Šim nolūkam tiek īstenotas vairākas iniciatīvas, un pamazām process virzās uz priekšu. Piemēram, no atkritumiem jau tiek izgatavoti izturīgi diegi, kas ir ideāli pretalerģisku paklāju aušanai. Tāpat tiek vāktas PET pudeles un arī zvejas tīkli,” stāsta speciālists.
Savukārt autoražotāji meklē iespējas, ne tikai kā pārstrādāt, bet arī kā atgūt sākotnējo materiālu. Piemēram, Jaguar Land Rover savu luksusmodeļu interjerā izmanto augstas kvalitātes Econyl audumu. Tas ir pārstrādāts neilons, ko ražo sintētisko šķiedru kompānija Aquafil un kam ir tādas pašas ķīmiskās un fiziskās īpašības kā fosilajam izejmateriālam. Tagad tas jau tiek plaši izmantots un ir sastopams, piemēram, augstās modes apģērbā, luksusa pulksteņos un rokassomiņās.
Aquafil neilona pārpalikumus savāc visā pasaulē un gadā pārstrādā pat 40 000 tonnu, neilona ietekmi uz klimatu samazinot par 90%, ja salīdzina ar materiālu, kas iegūts no naftas produktiem. 10 000 tonnu Econyl izejmateriāla ietaupa 70 000 barelu jēlnaftas un 65 100 tonnas oglekļa ekvivalenta emisijas. Ķīmiskajās rūpnīcās tā saucamajā depolimerizācijas procesā neilona pārpalikumi tiek sašķelti līdz sākotnējām molekulām. Pēc tam tas tiek pārvērsts Econyl diegā. Blakusprodukti, piemēram, metāla piemaisījumi vai vara sulfāts, tiek atdalīti un nosūtīti otrreizējai pārstrādei uzņēmumiem, kas specializējas tieši uz tiem. Piemēram, vara sulfātu izmanto, lai novērstu jūraszāļu augšanu uz neilona zvejas tīkliem. Iegūtajam neilona polimēram Econyl ir tādas pašas ķīmiskās un veiktspējas īpašības kā fosilajam izejmateriālam, un to var pārstrādāt šķiedrās, ko savukārt var izmantot paklāju un tekstilizstrādājumu ražošanā.