Ilgtspējīgi risinājumi: ko tas nozīmē auto pircējam?

Apmaksāta informācija
Ilgtspējīgi risinājumi: ko tas nozīmē auto pircējam?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Foto: Publicitātes foto

Arvien vairāk Eiropas uzņēmumu un organizāciju ziņo, ka sasniegt savu dekarbonizācijas mērķi ir apņēmušies līdz gadsimta vidum vai pat agrāk. Mērķis ir dažādās jomās novērst emisijas, kas rada klimata pārmaiņas, – no ražošanas līdz tirdzniecībai, no enerģētikas līdz transporta pakalpojumiem. Piemēram, prestižo auto ražotājs Jaguar Land Rover ir deklarējis, ka līdz 2039. gadam kļūs par nulles izmešu uzņēmumu visā ražošanā, procesu vadībā un piegādes ķēdēs. Bet ko tas nozīmē potenciālajam auto pircējam, jebkuram iedzīvotājam un videi?

Ģeogrāfija aptver lielāko daļu pasaules

Aizvien vairāk uzņēmumu apņemas ne tikai kļūt oglekļa neitrāli, bet arī panākt nulles izmešus, respektīvi – savā darbībā neradīt nevienu gāzi, kas veicina klimata pārmaiņas. Lielākā daļa šo uzņēmumu ir izvirzījuši sev mērķi to sasniegt līdz 2050. gadam, kā noteikts Parīzes klimata nolīgumā. Šis dokuments nosaka mērķi noturēt globālās temperatūras paaugstināšanos 1,5 grādu robežās.

Pozitīvi, ka to organizāciju aktivitātes, kas uzņēmušās šīs saistības, jau aptver 88% globālā izmešu apjoma. Tomēr saskaņā ar Net Zero Tracker datiem no 2000 biržas sarakstā iekļautajām ieņēmumu ziņā lielākajām pasaules kompānijām 699 vēl nav uzņēmušās nulles emisiju saistības.

Oglekļa neitrāli uzņēmumi atmosfērā likvidē tik daudz CO2, cik paši izdala. Autorūpniecībā pirmajā brīdī tas var šķist vienkārši – saražojiet pēc iespējas vairāk elektromobiļu un ar citiem līdzekļiem kompensējiet iekšdedzes dzinēju piesārņojumu. Patiesībā šīs lietas ir daudz komplicētākas, nekā sākumā var šķist. Mašīnu ražošana ir ļoti sarežģīta nozare, un globālo dalībnieku ģeogrāfija aptver lielāko daļu pasaules. Piemēram, Jaguar un Land Rover apvienotajam uzņēmumam ir rūpnīcas Lielbritānijā, Ķīnā, Brazīlijā, Indijā, Austrijā un Slovākijā, un 2020.–2021. finanšu gadā tas 127 valstīs pārdeva gandrīz pusmiljonu jaunu mašīnu. Dažādās planētas daļās ir dažādas prasības, un arī autovadītāju vajadzības ir atšķirīgas.

Ņemot vērā darbības specifiku, autoražotājiem ir jāaprēķina emisijas ne tikai no saviem galaproduktiem, bet arī no visas darbību ķēdes, kas ietver ražošanu, trešo pušu ieguldījumu, pārdošanu un virkni citu procesu.

Ambiciozs plāns

Ne mazāk svarīgs ir laika faktors. Tāpēc Jaguar Land Rover izpilddirektors Tjerī Bolorē nāca klajā ar vērienīgu plānu emisiju samazināšanai. Tā mērķi jāsasniedz līdz 2050. gadam. Prestižā Lielbritānijas kompānija emisiju samazināšanā, ilgtspējā un aprites ekonomikas ražošanā ir ieguldījusi miljardiem eiro. Tuvākajos gados tiks izlaistas sešas jaunas pilnībā elektriskas Land Rover automobiļu versijas, tostarp elektrisks nākamās paaudzes Range Rover, bet Jaguar desmitgades vidū kļūs par luksusa elektroauto ražotāju.

Taču uzņēmums neaprobežojas tikai ar ekoloģiski tīriem produktiem. Ja salīdzina ar 2019. gadu, tad jau līdz 2030. gadam Jaguar Land Rover tiešo siltumnīcefekta gāzu emisijas no auto ražošanas un savas darbības būs samazinājis par 46%. Kompānija ir apņēmusies to samazināt arī uz vienu transportlīdzekli – vidēji par 54% visā ražošanas ķēdē un par 60% visā tā kalpošanas laikā. Šos skaitļus uzņēmums noteica sadarbībā ar zinātniekiem no Science Based Targets iniciatīvas.

Organizācija Compensate lēš, ka drošais CO2 izmešu līmenis pasaulē tika pārsniegts jau 1987. gadā, tādēļ ir būtiski atmosfēru atbrīvot no iespējami lielāka daudzuma oglekļa dioksīda. To var izdarīt vairākos veidos – sākot ar emisiju kompensācijas mehānismiem un beidzot ar tehnoloģisku ierīču ieviešanu CO2 uztveršanai. Turklāt zinātnieki atgādina, ka CO2 nav vienīgā siltumnīcefekta gāze, kas ietekmē klimatu. Tāpēc, lai īstenotu vērienīgus mērķus, emisijas ir jāizolē un jākompensē.

Uzņēmumi, kas nosaka šādus mērķus, tostarp Jaguar Land Rover, ir arī pieņēmuši lēmumu kompensēt metāna (CH4), slāpekļa oksīda (N2O) un dažādu fluorogļūdeņražu emisijas. Tās sauc par nulles neto emisijām, kas būtībā ir tāda pati kā oglekļa neitralitāte, bet ar lielāku neitralizācijas mērogu.

Foto: Publicitātes foto

Ar vienu iestādītu koku nepietiek

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts ir viena no Latvijas vadošajām organizācijām, kas specializējas dažādu ilgtspējas jautājumu risināšanā. Kā stāsta tā valdes locekle Dace Helmane, biedrība ir izveidojusi Ilgtspējas kodeksu – www.ilgtspejaskodekss.lv, kā arī Ilgtspējas radaru, kas patērētājam ļauj informēt ekspertus par gadījumiem, kad ražotāja teiktais šķiet apšaubāms. To ir iespējams pārbaudīt.

“Man bieži jautā: ja mūsu uzņēmuma autoparkā būs tikai elektroauto, vai Ilgtspējas indeksā iegūsim augstāku rezultātu. Es uzreiz saku – nē. Jo pirmais, kas ikvienam jāizvērtē, – vai auto vispār ir vajadzīgs. Tas ir pirmais solis. Šodien pamatproblēma ir klimata krīze. Kāpēc mēs runājam par to tagad? Tas saistīts ar to, ka pasaulē pieaug patēriņš. Līdz ar to jāsaprot, vai mums vispār vajadzīgs tas, ko vēlamies iegādāties, – T krekls, auto vai kas cits. Un tad jāsaprot, kādi ir mūsu paradumi un vajadzības.”

Tāpat jāizsver, cik lielu un kādu mašīnu iegādāties. Ja auto vai jebkura cita prece tiešām ir nepieciešama, ieteicams izvērtēt to visā lietošanas ciklā. Tas nozīmē pievērst uzmanību ne tikai cenai, bet arī cik izmaksā uzturēšana. “Piemēram, mašīnas gadījumā es skatītos, kurā vietā atrodas servisa centrs – vai man uz turieni nebūs jābrauc cauri visam pilsētas centram. Kāds būs degvielas patēriņš? Galu galā tas ir stāsts ne tikai par ietekmi uz apkārtējo vidi, bet arī par finansiālo aspektu. Tas pats attiecas uz rezerves daļām. Ja es nopirkšu ASV ražotu auto, tā detaļas būs jāpiegādā no valsts, kas atrodas aiz okeāna. Cik sarežģīta būs tā apkope – neatkarīgi no tā, vai tas ir elektriskais vai iekšdedzes auto. Tās ir pamata lietas,” saka Dace Helmane.

Viņa arī iesaka uzmanīties no tā dēvētās zaļmaldināšanas, kas bieži novērota publiskajā telpā. Piemēram, tirgotājs paziņo, ka par katru nopirkto mašīnu tiks iestādīts viens koks – un tādējādi auto izmeši tikšot dzēsti. “Saprotot, kāda ir mašīnas ietekme uz vidi, ir skaidrs, ka ar vienu koku nepietiek. Ar šādu lietu grēko daudzi auto ražotāji un tirgotāji, un es ieteiktu šādus paziņojumus vērtēt kritiski,” uzsver Dace.

Foto: Publicitātes foto

Gaidām jauno Eiropas regulējumu

Tā kā mašīnās izmanto dažādus retos metālus, patērētājs nemaz nespēj īsti novērtēt, cik zaļš un ilgtspējīgs ir konkrētais auto. Turklāt viena lieta ir auto ražošana, bet otra – tā uzturēšana. Kāds būs degvielas patēriņš, vai tas finansiālā izteiksmē nebūs lielāks par to detaļu apjomu, ko izmanto ražošanas procesā.

Šobrīd tapšanas procesā ir jaunais Eiropas regulējums, kas nosaka, ka lielajiem ražotājiem būs jāatklāj visa produkta ražošanas ķēde. Jāpaskaidro, no kurienes ņemts metāls, kā arī vai sagataves netiek iegūtas ar neētiskiem paņēmieniem. Piemēram, auto ražotājs savā mājaslapā var parādīt, kur un kā tiek iegūta āda, ko izmanto salona apdarē, un kur ir ražotas pārējās daļas. Tas būtu pareizais veids, kā komunicēt ar pircēju.

“Tāpat attiecībā uz emisijām jau pastāv dažādi aprēķina rīki, kas ļauj salīdzināt datus ar pārējo ražotāju teikto. Tas ir ļoti svarīgi, lai patērētājs varētu pārliecināties, vai ražotāja teiktais atbilst patiesībai,” rezumē Dace Helmane.

Lasītākais šodien
Top raksti
Uz augšu