Zelenskis: Ukraina pašlaik cīnās par Eiropas vērtībām

TVNET/LETA
Zelenskis: Ukraina pašlaik cīnās par Eiropas vērtībām
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 7
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Foto: AP/Scanpix

Ukrainas kara laikā mēs redzam vienotu Eiropu, kas cīnās par savām vērtībām, piektdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, videoformātā uzrunājot Kauņā notiekošo simpoziju "Eiropas ideja", kurā piedalās arī Latvijas prezidents Egils Levits.

"Mēs redzam Eiropu, kas strādā, un ne tikai grib taisnīgumu, bet arī to aizstāv," teica Zelenskis.

"Mēs redzam Eiropu, kuras vienotība ir ne tikai ideja vai mērķis, bet politisks rezultāts šeit un tagad. Eiropa ir mācījusies no savām vēsturiskajām kļūdām," norādīja Ukrainas prezidents.

Viņš uzsvēra, Ukraina pašlaik cīnās par Eiropas vērtībām un ka "Krievija ir lemta neveiksmei".

Zelenskis teica, ka Ukraina ir un paliks demokrātiska valsts, kas aizsargā Eiropas vērtības.

"Ļoti bieži es dzirdu vienu un to pašu jautājumu - kā Eiropa var palīdzēt Ukrainai?

Protams mēs esam par to pateicīgi, taču (..) Eiropa palīdz sev, runa nav par palīdzību Ukrainai," sacīja Ukrainas prezidents.

Zelenskis uzsvēra, ka viņš nesaskatot šķelšanos Eiropā Ukrainas kara dēļ. Tomēr viņš aicināja Eiropas valstis pilnībā atteikties no Krievijas energoresursiem.

Simpoziju attālināti uzrunāja arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, kura sacīja, ka Eiropa ir atgriezusies savos sākumos.

"Šodien Eiropas ideja ir atgriezusies savos sākumos. Un pievienošanās Eiropai ir kļuvusi par sinonīmu savas suverenitātes atgūšanai no ārvalstu apspiestības," teica Leiena.

"Senajiem grieķiem Eiropa nebija tikai ģeogrāfisks termins, tā nozīmēja brīvību, demokrātiju un varu brīvo pilsoņu rokās, autokrātijas neesamību," norādīja EK prezidente.

Viņa piebilda, ka "Krievija mēģina mūs pārcelt atpakaļ laikā", bet tie, kuri cīnās par brīvību tam neļaus notikt.

Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sacīja, ka ir simboliski, ka simpozijs notiek Kauņā - "pilsētā, kurā gan vēstures gaitā, gan tagad Eiropas identitāte izpaudusies maksimāli".

Simpozijam ne tikai jāmudina "pārdomāt Eiropas ideju, bet arī pārrunāt tās iespējamo nākotni", norādīja Nausēda.

"Iespējams, šo ideju neizdosies īstenot ātri, bet tā mums atgādinās par intelektuālajiem pūliņiem, kas mūs virza uz priekšu," teica Lietuvas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Eiropa ir saskārusies ar lielu neskaidrību, jo "Krievija aktīvi cenšas iznīcināt to pasauli, kādu mēs pazīstam".

"Viens no tās mērķiem ir Eiropas ideja, demokrātijas ideja," sacīja Nausēda.

Viņš pauda nožēlu, ka "Krievija zaudējusi šo iespēju būt Eiropai".

Polijas prezidents Andžejs Duda teica, ka Eiropai sevi jādefinē no jauna un jābūt gatavai kara Ukrainā radītajiem izaicinājumeim.

"Es uzskatu, ka vadošajam principam visai rīcībai un mērķiem Eiropas Savienībai jābūt pašas savienības racionālai pārdefinēšanai, kā arī tās vajadzību, iespēju un drīzumā gaidāmo grūtību pārdefinēšanai. Karš Ukrainā turpināsies un izejvielu cenas nekad neatgriezīsies pirmskara līmenī," sacīja Duda.

Viņš brīdināja, ka dzīves līmeņa kritums Eiropā var izraisīt nemierus, tāpēc ES jādomā, kā izvairīties no šādām problēmām.

Duda uzsvēra, ka pēc 24.februāra, kad Krievija sāka karu, Eiropa mainījusies uz visiem laikiem, jo tiek pārbaudītas visas kopīgās vērtības - vienotība, solidaritāte un starptautisko tiesību pārākums.

"Droša Eiropa ir tāda Eiropa, kurā Krievija tiek militāri, ekonomiski un politiski sakauta," sacīja Polijas prezidents.

Savukārt Rumānijas prezidents Klauss Johanniss teica, ka, lai arī karš Ukrainā ir stiprinājis eiroatlantisko vienotību, tas radījis nopietnus izaicinājumus globālajai vienotībai.

"Šis karš ir noteikti ietekmējis visu pasauli no pārtikas un drošības aspekta. (..) Mums jāapzinās - lai gan Krievijas agresija mūs apvienojusi eiroatlantiskajā līmenī, tā rada starptautiskās sabiedrības polarizēšanās un fragmentēšanās risku," brīdināja Johanniss.

Jau ziņots, ka piektdien Kauņas kā 2022.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu programmā norisinās simpozijs "Eiropas ideja" par pārmaiņām, kas pēdējās desmitgadēs notikušas Eiropas ģeopolitikā un kultūrā, un jēdziena "Eiropa" uztverē sabiedrībā. Simpozijā piedalās Latvijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas prezidenti.

Kauņā paredzēta arī četru prezidentu tikšanās, kurā viņi pārrunās aktuālo Eiropas drošības situāciju.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu