Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis jaunus noteikumus, kas palīdzēs efektīvāk aizsargāt Eiropas Savienības (ES) kritisko infrastruktūru, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Viņš norādīja, ka EP deputāti ar 595 balsīm par, 17 - pret un 24 deputātiem atturoties apstiprināja ar ES Padomi saskaņoto direktīvas tekstu, kurā ietvertas obligātās prasības dalībvalstīm veikt riska novērtējumus, pieņemt valsts noturības stratēģijas un lietot visās dalībvalstīs vienotu kritiskās infrastruktūras definīciju.
Tiesību akts nosaka stingrākas prasības tādu kritisko nozaru dalībniekiem kā enerģētika, transports, banku nozare, finanšu tirgus infrastruktūra, digitālā infrastruktūra, dzeramā ūdens un notekūdeņu nozare, pārtikas nozare, veselības aprūpe, valsts pārvalde un kosmosa nozare. Šo nozaru kritiskajiem operatoriem būs jāveic riska novērtējumi un jāsniedz pārskati.
Jaunie noteikumi uzliek pienākumu katrai ES dalībvalstij izstrādāt savu valsts noturības stratēģiju un izveidot īpašus kontaktpunktus, kas atbildēs par pārrobežu saziņu. Vienlaikus būs jāraugās, lai nenotiktu dubulta pārskatu iesniegšana, kas kritiskajiem operatoriem radītu nevajadzīgu administratīvo slogu.
Pārredzamības nolūkā kritiskajiem operatoriem būs jāinformē valsts iestādes par jebkuriem attiecīgās infrastruktūras incidentiem vai darbības traucējumiem, un iestādēm būs jāinformē sabiedrība, ja tas būs sabiedrības interesēs.
Iepriekšējā direktīva par kritisko infrastruktūru attiecās tikai uz enerģētikas un transporta nozari. 2018.gadā savā rezolūcijā par Īpašās komitejas terorisma jautājumos konstatējumiem EP aicināja šo direktīvu pārskatīt. Likumdevēji jauno direktīvu ir saskaņojuši arī ar nesen pieņemto direktīvu par kiberdrošību.