Sv, 29.01.2023.

Protesti Ķīnā: trieciens ne tikai valdības īstenotajai politikai, bet arī ekonomikai

TVNET | FINANCENET
Protesti Ķīnā: trieciens ne tikai valdības īstenotajai politikai, bet arī ekonomikai
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 10
Foto: Reuters / Scanpix

Ķīnas lielākajās biržās pirmdienas rītā pieredzēts straujš indeksu vērtības kritums. Tāpat kritusies arī Ķīnas juaņas vērtība, ņemot vērā aizvadītajā nedēļas nogalē pieredzētos protestus pret stingrajiem Covid-19 ierobežojumiem, vēsta CNN.

Honkongas “Hang Seng” indekss kritās par 4,2%, savukārt “Hang Seng Chinga Enterprises Index”, kas ir galvenais rādītājs Ķīnas kompānijām, kas kotējušas akcijas Honkongas biržā, zaudēja 2% vērtības.

Šanhajas biržā indeksa vērtības kritums bija 2,2%, bet Šeņdženas “Component Index”, kas norāda uz tehnoloģiju kompāniju sniegumu, samazinājās par 1,1%.

Ķīnas juaņa attiecībā pret ASV dolāru pirmdienas rītā arī pieredzēja kritumu – par 0,9%, valūtas kursam nostabilizējoties 1 pret 7,21.

Fakts, ka juaņas vērtība krīt, rada bažas, ka “investori izvēlas bēgt no Ķīnas un ka notiekošais Ķīnā rada zināmas bažas par nākotni,” pauda “SPI Asset Management” partneris Stīvens Inness.

Satricinājumi tirgū vērojami pēc tam, kad visā Ķīnā izcēlās masveida protesti, ņemot vērā stingros ierobežojumus pret kovidu. Šāda veida protesti pieredzēti pirmo reizi.

Tiek norādīts, ka Ķīnas lielākajās pilsētās – sākot no Šanhajas, beidzot ar Pekinu, tūkstošiem cilvēku pieminēja ugunsgrēkā Siņdzjanā mirušos, kas vēlāk pārauga protestos pret nulles kovida politiku un brīvības ierobežošanu Ķīnā. Tiek norādīts, ka tik masveidīgi protesti pret valdību un tās īstenoto politiku Ķīnā ir ārkārtīgi reti.

Arī pārējie Āzijas tirgi pieredzējuši kritumu. Dienvidkorejas “Kospi” indekss zaudējis 1%, Japānas “Nikkei 225” – 0,6%, bet Austrālijas S&P/ASX 200 – 0,3%.

Arī naftas cenas pieredzējušas kritumu, jo investori pauduši bažas, ka milzīgais kovida gadījumu skaita pieaugums un protesti Ķīnā ievērojami mazinās naftas patēriņu vienā no lielākajiem naftas patērētājiem. Tā, piemēram, “Brent” naftas jēlnaftas cena kritās par 2,6%, nokrītoties līdz 81,5 dolāriem par barelu.

Dienu pirms protestiem Ķīnā, valsts centrālā banka lēma samazināt aizdevējiem pieejamo naudas rezervju apjomu. Lielākajām bankām obligātā rezervju attiecība attiecībā pret aizdevumiem tika samazināta līdz 25 procentpunktiem.

Ar šādu soli valdība mēģināja uzlabot situāciju ekonomikā, ko atkal apgrūtina stingrie ierobežojumi pret kovidu. Analītiķi norāda, ka šāds solis ekonomikā faktiski neko nemainīs. Galvenā atslēga uz ekonomiskās situācijas uzlabošanu ir izbeigt nulles kovida politiku, kā arī veicināt pieprasījumu.

Tiek norādīts, ka Ķīnas ekonomika pašlaik atrodas krustcelēs starp stingrajiem kovida ierobežojumiem un turpmāku ekonomisko lejupslīdi, kā arī pieaugošu pieprasījumu pēc šo ierobežojumu atcelšanas.

“Ķīnas oficiālajām varasiestādēm nav vieglas izvēles. Atceļot ierobežojumus, palielināsies ar kovidu sasirgušo skaits, jo Ķīnā vakcinācijas rādītāji ir ļoti vāji. Masu protesti, visticamāk, nosvērs svarus par labu vājākai ekonomikai, un tie radīs vēl stingrākus ierobežojumus, taču – ar pieaugošo kovida gadījumu skaitu,” norāda Inness.

Vismaz tuvākajā laikā Ķīnas aktīvi un valūta iezīmēs nenoteiktību, jo nav zināms, cik stingri reaģēs Pekina uz protesta akcijām. Tomēr paredzams, ka tuvāko mēnešu laikā sabiedrības neapmierinātība pret nulles kovida politiku tikai pieaugs, un politikas veidotājiem būs jādomā, kā mazināt neapmierinātību sabiedrībā, saglabājot stingros ierobežojumus.

“Ilgtermiņā Ķīnas valdība varētu veidot pragmatisku pieeju un ātrāk mazināt kovida ierobežojumus pēc tam, kad esošais saslimstības vilnis būs aiz muguras,” tā Inness.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu