Pagājušās nedēļas laikā Ķīnā izvērtušies plaši protesti pret valsts īstenotajiem ierobežojumiem, kas īstenoti Covid-19 apkarošanai. Demonstrācijas pret Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, Ķīnas Komunistisko partiju un to īstenoto “nulles kovida politiku” ir ļoti reta parādība šajā valstī.
Protesti ir bezprecedenta izaicinājums Sji Dzjiņpinam, kurš nesen tika pārvēlēts amatā uz trešo prezidentūras termiņu. Turklāt protestiem ir nepatīkama ietekme arī uz ekonomiku. Naftas cenas pirmdien nokritās līdz šajā gadā zemākajiem rādītājiem. Uzņēmumu, kas atkarīgi no naftas pārstrādes, akciju vērtība arī pieredzēja kritumu. Tāpat spiediens ir uz ārvalstu uzņēmumiem. Piemēram, “Apple” paudusi bažas, ka protestu dēļ vienā no ražotnēm līdz šī gada beigām tiks saražoti par sešiem miljoniem mazāk “iPhone 14 Pro” tālruņu, nekā plānots iepriekš.
Tiek norādīts, ka Ķīnas nulles kovida politika ir būtiski ietekmējusi ikdienas dzīvi, kā arī atstājusi smagas sekas uz ekonomiku. Brīdī, kad tiek konstatēts slimības uzliesmojums, tiek slēgtas lielas pilsētas. Tā, piemēram, pavasarī divas nedēļas faktiski tika slēgta Šanhaja, bet rudenī – Čendu, kas ir mājvieta 21 miljonam cilvēku.
Novembra sākumā Pekina atviegloja atsevišķus ierobežojumus, radot cerības, ka Ķīnas ekonomika drīzumā pilnībā būs atvērta, taču vietējās varasiestādes pastiprināja ierobežojumus pēc tam, kad pieauga kovida saslimšanas gadījumu skaits. Nulles kovida politika ir pierādījusi sevi kā neefektīvu, jo saslimšanas gadījumu skaits turpina pieaugt un situāciju apgrūtina zemie vakcinācijas rādītāji.
Tas radījis politiskās spriedzes pieaugumu. Sākotnēji protesti bija vērsti pret kovida ierobežojumiem, taču tagad izskatās, ka sabiedrībā pieaugusi plašāka neapmierinātība ar režīmu, vēloties politiskas reformas. Piemēram, Šanhajā protestos cilvēki rokās turējuši baltas lapas, tādējādi uzskatāmi demonstrējot neapmierinātību ar valdības īstenoto vārda brīvības apspiešanu.
Ekonomiskajā jomā arī ir problēmas – karantīnas režīmā slēgtajās pilsētās cilvēkiem ir grūtības tikt pie pārtikas un citām nepieciešamām lietām. Ekonomiskā izaugsme ir apstājusies, tāpat ir arī strauji pieaudzis bezdarba līmenis.
Nulles kovida politika ir radījusi problēmas arī globālajās piegāžu ķēdēs, kas veicinājis inflācijas pieaugumu, jo Āzijas tirgus ir kļuvis daudz grūtāk apkalpojams, un piegāžu laiki no un uz Āziju nu ir ievērojami ilgāki.
Reaģējot uz protestiem, strauju kritumu pirmdien pieredzēja naftas cenas, jo investori pauduši bažas, ka protesti un pieaugošā saslimstība ar kovidu Ķīnā var būtiski samazināt pieprasījumu pēc naftas.
Pašlaik Ķīnas valdība ir ļoti sarežģītas izvēles priekšā. No vienas puses, tā nevēlas izbeigt savu nulles kovida politiku, taču no otras puses vēlas nepieļaut politisko nestabilitāti. Uzņēmumi Ķīnā strādā ar lielu neskaidrību par nākotni. Daudzas kompānijas meklē iespējas, kā pārcelt savas ražotnes uz citām valstīm. Iepriekš minētais uzņēmums ”Apple” jau pārcēlis daļu ražošanas jaudu uz Indiju.
“Goldman Sachs” savā ziņojumā prognozēja, ka masveidīgie protesti liks Ķīnas valdībai atteikties no nulles kovida politikas. Tomēr skaidrs, ka nākamās dienas būs izšķirošas.
Ja protesti atkal pieņemsies spēkā, Ķīnas valdība noteikti reaģēs. “Otrdien Ķīnas valdība izziņoja rīcības plānu, kurā ietverta arī vecāka gadagājuma cilvēku vakcinācija. Tomēr ar kovida gadījumu strauju izplatību ir grūti iedomāties, kā Ķīna spēs plaši atcelt ierobežojumus, kas būtu labas ziņas ekonomikai,” norāda “Baring” analītiķis Kristofers Smarts.
“Jebkurā gadījumā jārēķinās, ka neskaidrība saistībā ar pandēmijas apkarošanu Ķīnā turpināsies un atstās spiedienu uz globālajām piegāžu ķēdēm, saglabājot cenas augstākā līmenī, nekā tās būtu normālos apstākļos,” spriež Smarts.
