Aprēķināts, cik nākamgad izmaksās atbalsts Ukrainai (5)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters / Scanpix

Masīvie Krievijas raķešu uzbrukumi pret Ukrainas civilo infrastruktūru palielinājuši Ukrainai nepieciešamo palīdzību no 3-4 miljardiem līdz pieciem miljardiem dolāru mēnesī, paziņojusi Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristlina Georgijeva.

“Ukrainas atbalsta izmaksas ir pieaugušas. Tagad mēs varam runāt par 3-5 miljardiem dolāru mēnesī, kas būs jāatvēl Ukrainai, kamēr turpināsies karš,” sacīja Georgijeva. Pēc viņas vārdiem, Eiropas Savienība var sniegt Kijivai 18 miljardus eiro lielu palīdzības paketi, kas ir 1,5 miljardi dolāru mēnesī. Tāpat finansiālu palīdzību sniedz ASV.

“Mēs Starptautiskajā Valūtas fondā arī strādājam pie tā, lai palielinātu palīdzību Ukrainai. Mēs jau esam snieguši 2,7 miljardus dolāru lielu ārkārtas finansējumu,” teica Georgijeva. Viņa uzslavēja Kijivu par to, ka tā radījusi caurspīdīgu mehānismu, kas ļauj detalizēti izsekot visām naudas plūsmām. “Šādas atskaites par naudas izlietojumu ir ļoti svarīgas, saņemot atbalstu,” uzsvēra Georgijeva.

Paredzams, ka Eiropas Savienība 2023. gadā Ukrainai sniegs 18 miljardus eiro lielu atbalstu “ļoti izdevīgu ilgtermiņa kredītu formā”, novembra sākumā paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena. ASV Senāts septembra beigās apstiprināja likumprojektu par 12,3 miljardus dolāru vērtu palīdzības paketi. Tomēr novembra beigās Republikāņu partija pieprasīja veikt auditu saistībā ar Ukrainai piešķiramajiem līdzekļiem.

Krievija faktiski sāka terorizēt Ukrainas iedzīvotājus ar regulāriem un masveidīgiem raķešu uzbrukumiem pret civilo infrastruktūru oktobra sākumā. Veicot vairākus šādus uzbrukumus, Krievija radījusi kaitējumu vai iznīcinājusi aptuveni pusi no Ukrainas enerģētikas sistēmas objektiem, kā dēļ vairāki desmiti miljoni cilvēku visā Ukrainā uz laiku palikuši bez elektrības, ūdens apgādes un apkures.

“Ukrainas valdībai ir visas iespējas situāciju novirzīt normālā gultnē, izpildot visas Krievijas prasības un pārtraukt mierīgo iedzīvotāju ciešanas,” 24. novembrī paziņoja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Ukrainas varasiestādes atsakās izpildīt Kremļa prasības, kuru vidū ir Kremļa okupēto teritoriju atzīšana par Krievijas sastāvdaļu.

“Mēs cīnāmies pret teroristisku valsti. Ukraina uzvarēs un sauks kara noziedzniekus pie atbildības,” paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu