2022. gads pagājis rekordlielas inflācijas zīmē. Ekonomika ir cikliska, un tas ir kā likums – ja kāds rādītājs pieaug, tad kādā brīdī tam jākrītas. Vai jau drīzumā varam gaidīt inflācijas samazināšanos? To intervijā Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā komentēja ECB valdes loceklis Filips Leins.
Pagaidām ir pāragri spriest, vai eirozonā ir sasniegts inflācijas pīķis, taču drošāk ir teikt, ka “esam ļoti tuvu tam”.
“Pateikt, vai mēs jau esam sasnieguši pīķi, vai tas pienāks 2023. gada sākumā, nav skaidrs. Galvenā neskaidrība ir tā, ka mēs redzam lielu ievainojamību gāzes cenu jomā. Daudzās valstīs ir ievērojami mainījušās patēriņa preces, kamēr citās ir strauji kāpušas komunālo pakalpojumu cenas. Ņemot vērā to, neizslēdzu, ka nākamā gada sākumā varētu būt vēl viens inflācijas pieauguma vilnis.
Tomēr tad, kad pārvarēsim 2023. gada pirmos mēnešus, pavasarī vai vasarā mums vajadzētu redzēt ievērojamu inflācijas kritumu. Līdz ar to atgriešanās pie 2% inflācijas mums vēl prasīs zināmu laiku,” sacīja Leins.
Pašlaik paredzams, ka inflācija nākamajā gadā varētu būt 6-7% apmērā, taču pastāv iespēja, ka tā varētu būt arī mazāka.
Pamata inflācija tuvākajā laikā varētu pieaugt, jo pašlaik daudzi ekonomikas sektori, kā tūrisms un transports, aktīvi izmanto enerģiju. Līdz ar katru energoresursu cenu pieaugumu arī šo sektoru pakalpojumu sniedzēji ir spiesti celt savu pakalpojumu un preču cenas.
“Otrais faktors ir pieprasījuma pieaugums pēdējos sešos mēnešos, kas raksturīgs pēc kovida pandēmijas ierobežojumu atcelšanas. Šis faktors nākamgad spēlēs mazu lomu, jo ekonomikas atvēršanās fāze ir beigusies un redzam “normāla laika” tendences. Vēl jāņem vērā, ka arī algu pieaugums radīs zināmu izmaksu pieaugumu ekonomikai,” pauda Leins.
ECB mērķis ir panākt, lai inflācija atgriežas 2% robežās, un tas varētu notikt ap 2025. gadu. Arī ECB valdes loceklis Leins atzīst, ka tieši tādēļ ir celtas arī procentu likmes, kam vajadzētu ļaut pietuvoties šim mērķim, tomēr procentu likmju celšanai nav tūlītējas ietekmes uz inflāciju.
“Tam jābūt jūtamam gada divu laikā, vispirms samazinot pieprasījumu un mazinot pirktspēju, tas ir, ierobežojot kompāniju iespējas veikt neilgtspējīgus tēriņus. Tāpēc pamatinflācijai ar katru gadu jātuvojas mūsu nospraustajam mērķim. Mēs arī uzskatām, ka arī enerģijas cenu pieaugums nebūs tikpat liels katru nākamo gadu, kā tas ir pašlaik.
Mēs gan uzskatām, ka ir iespējams inflācijas otrais vilnis. Daudziem ekonomikas sektoriem ir jāceļ cenas, jo to izmaksas ir pieaugušas.
Daudziem strādājošajiem ir samazinājušies dzīves standarti, tāpēc sagaidām, ka algas pieaugs gan 2024., gan 2025. gadā. Un algu pieaugums nozīmēs cenu kāpumu. Tāpēc būs jābūt pacietīgiem, pirms atgriežamies pie normālas inflācijas. Inflācijas otrā viļņa efekts būs jūtams jau nākamā gada otrā pusē un 2024. gadā,” tā Leins.
Procentu likmju kāpums, kas tiek īstenots no jūlija, ir uzskatāms par piesardzīgu gājienu. Protams, ir ļoti svarīgi regulāri pārskatīt procentu likmes un tās vajadzības gadījumā gan celt, gan arī samazināt, kad tas būs iespējams.
“Jau pašlaik ir daudz kas darīts, taču procentu likmju celšana būs nepieciešama arī nākamgad. Tāpēc mums jānodrošina, lai ir laba izpratne par inflācijas situāciju eirozonā un riska faktoriem, kas ļautu noteikt optimālāko risinājumu šai problēmai,” sacīja Leins.
Iepriekš ziņots, ka patēriņa cenas šā gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.
